running to stand still

there must be a light that never goes out

1/6/14 02:20 pm

vārdsakot, tā. šausmīgi savāds laiks, viss notiek diezgan ātri, un trūkst kaut kāda pārskata par lietām, tāpēc pamēģināšu sakārtoties.
esmu godīgi pārcēlusies uz jaunu dzīvesvietu, kur dzīvoju ar Līvu. uzsākām kopdzīvi jau otro reizi mūžā, jo ar Ventspili nepietika, woohoo. dzīvojam netālu no "Piluka", riktīgi forši. tepat blakus ir arī suši/picas kiosks, suši tirgotuve, frizētava, kaut kāds savāds ajūrvēdas pagrabs, kur Līvai uzmācās ar medu, kā arī ielas galā pie tiem Centrālstacijas mikriņiem ir visādas kebabu vietas. esam atradušas lielisku rajonu, tātad, jo mums patīk viss shady un dodgy. patīk kaktu bāri, kaktu ēstuves, kā arī visādas vietas, kur pārtikas un veterinārais dienests šķietami nav rādījies gadiem. es kādreiz sapratīšu, kas tieši mani pievelk tādās vietās, bet šodiena nebūs tā diena. un ļoti svarīgi pieminēt to, ka dzīvojam kvartālu no čomska. man jau ļoti patīk šis rajons! nekad iepriekš neesmu dzīvojusi centrā, tā ka bišku jocīgi ir, bet nekas. visgrūtākais pagaidām ir saplānot laiku, jo ar visiem autobusiem un skriešanām un paspēšanām no Bieriņiem ir iestrādājies pilnīgi cits laika vērtēšanas režīms. bet tas tā. vajadzētu atvest riteni, būtu forši. pagaidām trūkst vēl visādu lietu, un mums aizvakar uzsprāga cepeškrāsns, tā ka ir jādzenā santehniķi un jādzenā visādi cilvēki, jo tas nav normāli, ka uzsprāgst iekšējais stikls cepeškrāsnī. tā, lūk, ir, kad es beidzot mēģinu sākt taisīt kaut ko normālu ēšanai, nevis tikai roltonus, šņuk šņuk. viss sprāgst un trako.
un vēl es aizgāju no darba, piektdien uzrakstīju atlūgumu un pametu trako kazino. nospriedu, ka pietiek triekt laiku dažādās savādās profesijās un nodarbošanās, kur iekuļos "pieredzes iegūšanas nolūkos". es laikam joprojām domāju, ka esmu pavisam maza un jauna, un man ir nenormāli daudz laika, tāpēc varu pastrādāt tur un šur. knapi atturējos no iešanas Pakistānas kebabos, kur uz durvīm bija uzraksts, ka meklē darbiniekus, es tur drošvien izturētu pāris dienas, jo tik ilgi varu noturēt interesi, un tad gribētu vemt no visas tās gaļas. bet es vairāk par to, ka man gribas visu pamēģināt, visu paskatīties, papētīt, tāpēc iekuļos, lūk, visādos kreisos kaktu kantoros un vietās. rīt gan ir darba intervija reklāmas aģentūrā, jo, kā mat. šodien teicu, everybody who studied cultural studies ends up either in advertising or as a barista. bet tas, ko es ar visu šo gribu pateikt, ir tas, ka iekšā ir kaut kāda savāda dziņa un vēlme iet un visu pamēģināt, piedzīvot, visur iekulties un aptaustīt. mans aizj.mīļ. ar tādu pašu dziņu aiztesās uz austrumtimoru dzert un audzēt kafiju, bet es mēģinu izpētīt pilsētu ēnaino daļu. joprojām nesaprotu, kāpēc tomēr amst. neaizgāju strādāt geju kinoteātrī, kur tik ļoti gribēju. 
un vēl es vakar biju Valkā. no rīta izbraucām ar pirmo vilcienu, Valkā bijām ap desmitiem, ieturējām brokastis ar šampanieti, maizītēm un ļoti garšīgu saldo, aizgājām uz kapu, paskraidījām pa pilsētu un vispār dienu pavadījām ļoti skaisti. rīt būs divi gadi kopš r. nāves, un es jūtu viņa klātbūtni ikdienā. tas izklausās ezotēriski un diezgan creepy, un es cenšos būt pēc iespējas skaidrākdomājoša, bet kaut kā ir tā, ka daži cilvēki iesēžas uz mūžu, un izskatās, ka r. bija tāds. es zinu, ka viņa vairs nav, es zinu, kur ir viņa kaps, es tur pirms divām ziemām redzēju, kā viņu apglabā, bet ietekme un sajūtas jau paliek, un katru reizi, kad iepazīstos ar kādu jaunu džeku, kurš varētu būt romantiski ieinteresēts/interesants tēls, es iedomājos par to, ko r. par viņu teiktu. bet galvenais, ko gribēju pieminēt, ir tas, ka ir ļoti, ļoti gaiši un viegli tā visa sakarā. varbūt tāpēc, ka ar kint. tik bieži esam runājušas par to eksistēšanu citā līmenī, akkungscikesizklausosezotēriska, kurā nav svarīgi fiziski būt klāt, bet kurā tu jūti cita klātbūtni. un nav pat svarīgi, vai tā ir tava paša iztēle vai kaut kādi patiešām citi dziļumi un līmeņi, jo everything is a construction but it does not make it less real. un varbūt man vienkārši jāpieņem tas, ka, lai cik ļoti es mēģinātu būt racionāla un loģiska, man visu dzīvi liksies, ka varu sarunāties un saņemt kaut kādas atbildes no miruša cilvēka.
tā kaut kā. vajadzēja visu uzrakstīt, visu uzrakstīju, ceru, ka būs lielāka saprašana. tik daudz kas notiek, un nav pat vēl nedēļa jaunajā gadā. ā, un vispār ar tiem eiro ir tā, ka, neraugoties uz to, ka trīs gadus esmu rēķinus maksājusi un dzīvojusies ar eiro, joprojām ir mulsums un sajūta, ka esmu brīvdienās, tāpēc nauda neskaitās. diezgan šausmīgi, sanāk daudz tērēties, :(. bet tas, kas mani visvairāk uztrauc, ir tas, ka tagad redzēsim, cik patiesībā nabadzīgi esam. jo cenas lielveikalos lielos vilcienos un mazos tramvajos ir līdzīgas, nu, Fr viss ir nenormāli dārgāks, bet NL ir līdzīgi, nu, tur gaļa lētāk šeit, spināti un brokoļi nenormāli dārgāki šeit. pārtikas un alkohola cenas tātad līdzīgas, bet minimālās algas atšķirība ir apt. 1000 eiro. protams, it kā sadzīve ir lētāka, nu, tur īre un maksājumi, bet arī ne tik ļoti. nu lūk, un tad paliec bēdīgs, jo saproti, ka esi nabadzīgs. un tad apzinies, ka citur ir nenormāli trakāk, un mēģini izdomāt, kā gan tev var palīdzēt tas, ka citiem ir sliktāk, jo tas ir neloģiski un bišku stulbi. bet tas tā. vienkārši tagad kaut kā nokrīt klapes no acīm, jo kaut kā saproti to, ka tā nu nav, ka Eiropā algas daudz lielākas, bet cenas arī daudz augstākas. labi vismaz, ka kino vēl ir lēts. un bāros neprasa ieejas maksu. 
vienvārdsakot, pirmdiena.

1/20/12 04:15 pm

nav jau arī tā, ka vislaik ir drāmas un tā. šorīt, piemēram, pamodos un atklāju, ka uz matrača istabas vidū guļ mat., nu labi, nav jau arī tā, ka viņš tur pa kluso iesnīkoja, mums tā bija sarunāts, bet vienalga jocīgi. tik vien kā tas, ka viss, tiešām viss atgādina par R., kaut vai tas, ka mat. bija paņēmis līdzi savu ziloni, ko es viņam atvedu no Rīgas narveseniem. un tās narvesenu uzlīmes es dabūju no R., kādas 60 vienā reizē, un tā nu mēs pēdējā tikšanās reizē Melnajā kaķī augusta beigās līmējām uzlīmes tajās kartiņās, un tā nu es tiku pie zebras, bet mat. pie ziloņa.
tā jau viss labi, vispār nē, nu, normāli. tā, kā varētu šādās reizēs iztēloties. mācos nīderlandiešu valodu, brauksim ar rub. ekskursijā svētdien, jo man beidzot pieleca, ka NL nav tikai Amsterdama un ka vispār cilvēki ārpus Amst un Hārlemas varētu būt jaukāki.
un vēl mums šovakar būs romantiskās vakariņas vol. 2, šoreiz es gatavošu, haha.

bet vispār es vislaik skatos Heroes un klausos A-Eiropu. nezinu, ko tas nozīmē, tiesa.
Tags:

1/8/12 01:15 pm

"paskaties zvaigznēs, un tu būsi pazudis."

viens no viņa mīļākajiem citātiem.
Tags:

7/2/11 11:52 am

ir tik mazliet absurdi, kad ārā ir pilnīgi gaišs, ir puspieci no rīta, un tu sēdi pie galda ar daļu no spēcīgākajiem, interesantākajiem un tev dārgākajiem cilvēkiem pasaulē. kad daļa tavu susuriņu un zaķīšu, pekaušu un vienkārši draudziņu arī satiekas, un viņiem taču sapas, viņiem ir forši un patīkami, un saproti, ka jā, ir taču ārkārtīgi skaisti.
bet vēl arīdzan ir īpatnēji, ka, kopš man ir pašlepnums, es tāda paš-stāvoša palikusi. ka lietas, kas vēl pirms diviem gadiem mani būtu mulsinājušas vai, nezinu, radījušas kaut kādu vājuma punktu, nu, tagad ir viegli parādīt vidējo pirkstu, pateikt kaut ko a la ne jau tev mani mācīt/sildīt/mierināt, vai vienkārši necelt telefonu. es beidzot esmu sapratusi, ka, ja kāds tevi sāpina/pazemo/liek slikti justies vienreiz, nav nekādas garantijas, ka tā nenotiks vēlreiz, līdz ar to tādus cilvēkus arī vajag.. nu, nelaist vairs klāt. dzīve ir pārāk īsa, lai laistu klāt cilvēkus, kuri tik un tā tikai sāpina.

12/23/10 11:23 pm

par trīs latiem šodien nopirku svārkus, džemperi, nenormāli superīgu kleitu un dāvanu tētim (mīkstā mantiņa - kosmonauts - ar uzrakstu 2003 virsū. sudraba krāsā.), Rīgas humpalas ir tik superīgas. un vēl es šodien saņēmu dāvanā penāli ar Edvardu uz vāciņa, kas papildina meiteņu dāvāto Grifidora apmetni; lulz, laikam mani draugi diez ko nopietni mani neuztver. un vēl es šodien noskatījos Last Night, kas ir savā ziņā apdeitots Closer, un man pirmo reizi likās, ka Keira Naitlija izskatās nenormāli skaisti.
un vispār.. nu jā, laikam ir diezgan traki mēģināt visus mīļos un tuvos apķert un satikt dažu dienu laikā. galu galā vispār nav vairs spēciņa ne ar vienu tā īsti runāt, un tas jau ir bēdīgi. un priekšā ir nedēļas nogale pie vecmammas ar visu radinieku pulku, brutāla pārēšanās un neskaitāmi jautājumi par neesošo boifrendu, kā jau tas parasti ar tantēm un vecmammām notiek, bet nekas. viss ir paciešams, ja tam nepievērš pārlieku lielu uzmanību, turklāt mani radinieki vismaz ir ļoti, ļoti smieklīgi. un būs daudz smuku bilžu, un būs visādas foršas lietas.

bāc, bet tas penālis ir biedējošs. tur iekšā bija konfektes un burtu uzlīmes, varu pati uzlīmēt vārdus Edward, Bella vai Jacob, tikai mistērija tāda, ka tur ir 5 m burti, un lielākoties pārējie burti ir tikai trijos eksemplāros. hmzzzzzzzzzzz.

8/23/10 01:22 am

reizēm man liekas, ka esmu veiksmīgi apguvusi tās nepieciešamākās patiesības, kā, piemēram, par cilvēka milzīgo vientulību un to, ka nevajag ēst trīs dienas pēc kārtas draņķus, jo tad sejas āda sabojāsies un pati paliksi resna. es tiešām ticu, ka cilvēki ir vientuļas salas, un mani tas pat vairs nebiedē, jo, banāli runājot, ir taču iespējams uzbūvēt tiltus. izveidot skaistus tiltus vai vismaz laipas un iekārtot otra salā dārziņu, nu, tas laikam ir augstākais, uz ko varam cerēt. un patiesībā.. nu, patiesībā tas nepavisam nav maz. un tas ir milzīgs darbs no abām pusēm, jo reizēm ir tik vilinoši ieslēpties pašam savā alā, dienām ilgi neko nedarīt un purpināt par to, cik ļoti neviens mani nemīl, bet tie tilti, tie taču atgādina, ka tās ir muļķības. es neesmu droša, kas ir mīlestība, man liekas, to īsti neviens nezina, pat neraugoties uz to, ka nesen no pastkastītes izņēmu reklāmu ar daudzsološu tekstu God loves you! virsū, bet laikam tie tilti ir kaut kas uz to pusi.
un šovakar, liekot pie sienas visādas vecas fotogrāfijas, vispār jau tās pašas, kuras man bija pie sienas Ventspilī un kuras tagad pieliku pie sienas blakus R. dzimšanas dienas dāvanai ar mani uz vāka, apjēdzu, ka vāu, vispār jau man ir ļoti daudz tiltu un tiltiņu. tikai žēl, ka reizēm ir nepieciešamas tādas materiālas lietas kā joku avīzes vāks un auskari ar Dilanu, kas atgādina, ka jā, tajā plašajā pasaulē ir arī daži, kas labprāt ienāktu uz tēju arī pie manis.

lūk, ko diena @ Ikea man nodara. vakarā kaimiņpuika palīdzēja salikt galdu un grāmatplauktu, man ļoti patīk mans jaunais galds, tas ir liels un pavisam vienkāršs, man vispār patīk vienkāršas lietas un man vispār liekas, ka es pati esmu pagalam vienkārša, un ir interesanti redzēt, kā tie tilti veidojas. jo ilgāk šeit esmu, jo vairāk pārliecinos, ka šī bija viena no retajām ļoti pareizajām izvēlēm, ko esmu veikusi. lai arī lauž uz pusēm un sāp, bet tie tilti jau nekur nepazudīs. un arī ja pazudīs, nu, tad laikam nebija tā vērts.

7/18/10 05:27 pm - ESotSM

kāpēc es tik ļoti pati sevi cenšos apmānīt, tas nav beidzies, tas nekad nebūs beidzies, ja es pati sev, nu nezinu, neielikšu jaunu sirsniņu. pat ja es varētu to visu izdzēst, kaut kādā līmenī tas viss joprojām paliktu. un trakākais jau ir tas, ka es zinu, tas ir abpusēji. vienīgi pavisam, pavisam citādāk. es zinu, es aptuveni nojaušu to, kā tas viņam ir, bet ar to nepietiek, ar to nekad nav pieticis.
es nezinu, vai tas kādreiz beigsies. un tomēr, neskatoties ne uz ko, es šajā stāstā neko nemainītu, ja man arī būtu iespēja to darīt. neko, jo vispār jau mēs esam apmēram līdzvērtīgi. es esmu braukusi pie viņa uz slimnīcu, viņš man ir meklējis zāles septiņos no rīta, es esmu viņu piečakarējusi, viņš mani ir ļoti piekrāpis. un tomēr.
i love you never felt like any blessing.

es joprojām nevaru izšķirties, vai šāda fiksācija uz vienu cilvēku ir nožēlojama vai tomēr brīnišķīga. vai mani tas bagātina kā cilvēku vai triec lupatās. bet vienu es zinu - kā izrādās, sirsniņai nav robežu, gluži otrādāk, jo vairāk tu mīli, jo lielāka sirds kapacitāte.

6/26/10 02:41 pm

ir tik ļoti ļoti, ja tev uzdāvina joku avīzi ar tevi pašu uz vāka, turklāt vēl divos eksemplāros, jo zināms taču, ka tu otru pazaudēsi, nu, tas ir laikam vēlreiz apliecina to, ka jā, mani draugi ir superīgi. šādos rītos/dienās man ļoti patīk mana dzīve, ārā viss ir tik zaļš, man ir visādi skaisti plāni tālākām dienām un nav nekas pārlieku steidzams (izņemot autoskolu, protams, bet man ir mistiska sajūta, ka līdz 6. augustam es noteikti dabūšu tiesības), un viss ir tik patīkami.

6/21/10 01:20 pm

no rīta pamodos ļoti laicīgi, jo bijām sarunājuši ar R. iet uz Splice, bet man jau, protams, pēc 7 gadu pazīšanās joprojām nav pielecis, ka ar viņu neko nevar sarunāt un ka mēs nekur šodien noteikti neiesim. nu nekas, pagulēt ilgāk arī ir labi. savukārt tas, kas nepavisam nav labi, ir mana datora apmiršana, nu kā tas nākas, ka pēc knapa pusotra gada dators šķiet nolietojies un neatdzīvināms. šausmīgi bēdīgi, es negribēju tagad pirkt jaunu datoru, bet kas cits atliek, man vēl jāuzraksta esejas un jānoskatās 30 rock 3. sezona.

why does it always rain on me
Tags:

6/5/10 08:58 pm

telefonsaruna sestdienas vakarā
(es) - ko tu dari šovakar?
(R.) - davai, sieviete, brauc šurp.

nu un ko, man jau nav divreiz jāsaka. vilkšu savu kleitu un braukšu turp.

2/27/10 01:37 pm

es drausmīgi gribu aizbraukt iepirkt grāmatas uz Ķīpsalu, bet mincītis, ar kuru mēs turp devāmies pagāšgad, nekur neiet, un man liekas, ka pārējie vēl atkopjas no savām vakardienām, turklāt man ir palikuši 10 lati, par kuriem man vēl jāaizbrauc atpakaļ uz savu spokpilsētu, un jācer, ka Ieva2 vēl būs kaut ko atstājusi ledusskapī. karnevāls bija episks, bet es pieļāvu episku kļūdu, jo pirms tam biju aizgājusi uz Shutter Island. tā filma ir ārkārtīgi episka, tā ir tāda filma, pēc kuras tu vispār aizmirsti, kā tevi sauc un kas tu esi, un man vajadzēja trīs minūtes, lai attaptos, kur ir tuvākā trolejbusa pietura. un pēc tādas filmas karnevāla noskaņa bija mazliet nozudusi, bet galu galā kājas tomēr nodejotas un Rīga naktī izklaiņota, un visādi īpatnēji piedzīvojumi pārdzīvoti.
vakar kaut kādā brīdī es R. ļoti pārliecināta teicu, ka man nekad nav paģiru. pamodos pirms kādas pusstundas un atcerējos, ka tas ir bulšits, man teju vienmēr ir paģiras. lol.

1/23/10 03:38 pm

es vakar sabildēju ap sešsimt biužām, biju točkā, mierināju kaut kādus cilvēkus un izrunāju savas attiecības ar vēl visādiem cilvēkiem, un galu galā dabūju atziņu, ka mani mati tiešām izskatās pēc Džeinas matiem, bet kosmētikas noņemšana galu galā bija nenormāli ilgs process. un vēl es iepazinos ar modes fotogrāfu un pamanījos izlikties par nenormāli kompetentu fotogrāfijas jomā, lulz. vienvārdsakot, pirmā labā ballīte apmēram četru mēnešu laikā

p.s.[info]lauska, es šodien atcerējos, ko R. sastāstīja, un man sāka likties, ka varbūt bija too much information :D, bet bija jauki tevi satikt.
Tags:

12/25/09 03:20 am

es tiešām centos savējos apsveikt nu tā, sirsnīgi un jauki, un bez garlaicīgo pantiņu līdzdalības, bet tomēr visforšākais apsveikums laikam tika veltīts [info]insomnian, ar kuru vakar līdz kādiem diviem dzērām šampjus un gaudojām līdzi visādām dziesmām a la total eclipse of the heart un american pie: Man visu dienu šausmīgas paģiras. Priecīgus svētkus arī tev.

vienvārdsakot, lai arī paģiraini, bet tomēr - lai jums jauki svētki!
Tags:

12/24/09 02:39 am

es gribēju ierakstīt kaut ko par to, cik šampanietis ir bīstams jūsu saprātam (man joprojām ļoti reibst galva, un es apēdu visu sieru, kas atrodams ledusskapī), bet ko nu tur daudz, kārtējo reizi plānotā 10 minūšu vizīte pie R. izvērtās 5stundīgā pasēdēšanā. un vēl es iepazinos ar franču puiku, kurš pīpēja manā mīļākajā pirms-liceja-rīta spot'ā, viņš solījās zvanīt un iet ar mani dzīvē, bet figu, noteikti nezvanīs, kā jau viņi visi mēdz darīt. man vakar Ieva2 uzlēca uz kājas ar savu augsto papēdi tik spēcīgi, ka tagad tur ir milzīgs zilums, man riebjas šādi laikapstākļi, jo man nav, ko vilkt, un man joprojām nav nevienas pašas dāvanas, bet vai nav vienalga, jo vismaz šobrīd un vismaz šovakar viss ir labi. ne tik labi kā bija pirms diviem gadiem, bet tomēr ir. un ar to pietiek, un ar to ir arī labi.

daudz jau nevajag, vai ne. tik vien kā dažus draugus un labu mūziku.
Tags:

6/24/09 07:43 pm

sasodīts, es tik sen nebiju klausījusies Ray of Light, asaras acīs un sirds pa muti ārā. bet vispār izskatās, jau otro gadu pēc kārtas dz-diena būs uz koferiem, es pamazām mācos iegrozīt savu dzīvošanu tā, lai pašai nav kauns no sevis - tas prasīja tikai 19 gadus, heh. šonakt nūģīgi aizbēgām no zaļumballes un gājām gulēt ap pustrijiem, galu galā, gadā ir pietiekami daudz citu nakšu, kad nesanāk gulēt, kāpēc apzināti vēlreiz izjaukt savu miega ritmu. un tagad es beidzot sāku izbaudīt, cik fotogrāfiem ir traki - vienīgais iemesls, kāpēc citi grib ar tevi komunicēt, ir savu topošo profilbilžu dabūšana. lolfail.

I traveled round the world
Looking for a home
I found myself in crowded rooms
Feeling so alone

4/26/09 10:41 pm

četrarpus stundas buršanās un urbšanās caur dažādu viesnīcu mājaslapām, un man tagad ļoti sāp galva. par tādām svarīgākām lietām runājot, man tagad ir pilna māja nekam nederīgu krāmu, tostarp reāla bronzas medaļa no olimpiādes (lol, auseklīši ir nepārspējami) un žurnāls Es mīlu savu Latviju, jo valstij tiešām nav naudas, tāpēc godalgoto zpd autoriem dāvina visādus krāmus, kurus īsti nav kur likt. un vēl es vakar pilnīgi apmaldījos, meklējot lka, it kā tam taču nevajadzētu būt tik grūti, vai ne, es taču tur esmu bijusi, bet kas to deva, nekas ar mani parasti nenotiek tā, kā plānots, un tā nu [info]insomnian mani pa telefonu instruēja, kur un kā jāiet. seems like i can fail everywhere

un vēl man tiešām sāp galva, es neesmu izdarījusi gandrīz neko no vajadzīgā, bet izrādās, ka last.fm'ā ir mani domubiedri jeb cilvēki, kuri bezjēgā paliek augšā. naktīm piemīt tāda burvība, un šī nakts solās būt tik silta, ka es domāju, vai vispār ir vajadzīgs taisīt ciet logu

2/7/09 07:32 pm - forget-me-not

mēs vakar dzērām vīnu un grimām sentimentālās atmiņās, pieaugšanas laiks ir vienkārši maģisks. laiks, kad esi 14, 15 gadus vecs, ir fantastisks - pilna galva ideju, sapņu un gaisa piļu, un ticība, ka tas viss kādreiz arī notiks. atcerējos, kā mēs ar R. otrdienu vakaros, kad LNT rādīja visādas skaistas filmiņas, sarunājām skatīties un nākamajā dienā salīdzinājām iespaidus. tā sajūta vispār bija fantastiska, tas bija laiks, kad es nevarēju gulēt, iemigt, man bija nenormāli bail no miega un nakts kā tādas, un apziņa, ka cik tur tos km tālāk R. arī neguļ un skatās to pašu filmu, ko es, bija mierinoša. fantastiska.

bet vispār es šodien noskatījos filmu Cīrulīši un izbesījos par latviešu aktieriem, tas taču ir kaut kas šausmīgs, un vārds teatrāls tikai mazliet ilustrē to aktiermākslas galveno problēmu.

vispār jau šodien viss ir tiešām burvīgi. man vienmēr ir patikušas sestdienas

12/6/08 01:52 pm

vispār man šito vajadzēja izdarīt jau sen, bet nu labāk jau vēlāk nekā nekad, vēstī tautas sakāmvārds. Ladies and gentlemen, let me present you... ūķis Valentīna!

atrašanās vieta: Barona un Ģertrūdes ielu stūris, tramvaja pietura Ģertrūdes iela, tieši pa diagonāli pretī Barona centram
cenas: mēs todien lauzām tradīciju un dzērām tējas (0,4 Ls, ja pareizi atceros), mokas cenu es arī izpētīju, bet diemžēl aizmirsu un ceru, ka [info]insomnian atgādinās
īss apraksts: iestāde pati par sevi ir pilnīgs bezgaumības kalngals, kas, protams, ir tikai pluss. divas zāles - smēķētāju un nesmēķētāju, dienas vidū nesmēķētāju zāle pilnīgi tukša. pie sienām interjera elementi no veikala Gerkens un partneri, sienas nokrāsotas violetas, nesmēķētāju zālē arī bufete un televizors, toties smēķētāju zālē - magnetefons, kuru apmeklētāji paši var kruķīt uz nebēdu
atmosfēra: +/- neitrāla
apmeklētāji: dienas vidū bez mums tur bija vēl tikai trīs krievu jaunieši kamuflāžas treniņtērpos, kuri mēģināja uzķert pēc iespējas stilīgākus radio viļņus un uz galda turēja ļoti daudz alus pudeļu. turklāt izskatījās, ka viņi ir baigi labie čomi pārdevējai
īpašie notikumi: pārdevēja runāja tīrā latviešu valodā
vērtējums: izdomājām pāriet uz citu vērtēšanas sistēmu - tagad ūķus vērtēsim ar glāžu skaitu (max 5 glāzes, kas nozīmē, ka ūķis ir ūber) un Valentīna saņem 4 glāzes, īpašie bonusi par nosaukumu, bezgaumību un krievu jauniešiem kamuflāžas treniņtērpos

11/17/08 09:09 pm

nemitīgs bezspēks, neskatoties uz to, ka guļu daudz un visnotaļ normāli. Rihards saka, ka man esot jādzer vitamīni, un mamma saka, ka man ir jādzer zāles imunitātes stiprināšanai, un man tik nenormāli sāp vēders, ka es tūlīt sākšu raudāt. būt sievietei ir tāda sodība, dārgie čomi, es jūs apsveicu, ka šī skāde nav notikusi ar jums.

man vispār ļoti patika tās starojošās Rīgas gaismiņas, un Gabrāna Gaismas siena ir iespaidīga. vakar līdz pēdējam autobusam jauki klīdām pa Vecrīgu, Rīga taču ir ļoti skaista pilsēta vispār, tikai tas laiks šeit ir kaut kas drausmīgs. kā teica piektdienas vakarā iepazītais Anthony no Liverpūles, It's so fucking cold here!
Tags:

7/2/08 11:54 am - sure we are cute for two ugly people

no kaut kaada 11 gadu vecuma man ir muuzhiigas probleemas ar miegu, kas it sevishkji izpauzhas, kad mainaas mana ikdienishkjaa vide, un tagad mani atkal moca bezmiegs. vakar naktii sheit bija negaiss, visu nakti lija, un es guleeju shausmiigi saraustiiti. vakaraa ilgi lasiiju Keruaku ar vinja Celjaa un uzrakstiiju iistu, aptaustaamu veestuli [info]insomnian'am, man vispaar iet diezgan gruuti, bet nu ceru, ka [info]milkies buus bijusi taisniiba un shis Francijas laiks man naaks par labu

Tags:
Powered by Sviesta Ciba