forget-me-not
mēs vakar dzērām vīnu un grimām sentimentālās atmiņās, pieaugšanas laiks ir vienkārši maģisks. laiks, kad esi 14, 15 gadus vecs, ir fantastisks - pilna galva ideju, sapņu un gaisa piļu, un ticība, ka tas viss kādreiz arī notiks. atcerējos, kā mēs ar R. otrdienu vakaros, kad LNT rādīja visādas skaistas filmiņas, sarunājām skatīties un nākamajā dienā salīdzinājām iespaidus. tā sajūta vispār bija fantastiska, tas bija laiks, kad es nevarēju gulēt, iemigt, man bija nenormāli bail no miega un nakts kā tādas, un apziņa, ka cik tur tos km tālāk R. arī neguļ un skatās to pašu filmu, ko es, bija mierinoša. fantastiska.

bet vispār es šodien noskatījos filmu Cīrulīši un izbesījos par latviešu aktieriem, tas taču ir kaut kas šausmīgs, un vārds teatrāls tikai mazliet ilustrē to aktiermākslas galveno problēmu.

vispār jau šodien viss ir tiešām burvīgi. man vienmēr ir patikušas sestdienas