3/28/19 06:25 pmbāc, cik labi ir atrast cilvēku, ar kuru kopā vari ceļot. |
running to stand still
there must be a light that never goes out
3/24/19 05:06 pmman reizēm liekas, ka manai dzīvei vajadzētu būt interesantākai un saistošākai, un, es nezinu, drusku vairāk ārā no telpām, bet šodien es pavadu skaistu un saulainu svētdienu iekštelpās, diskutējot ar kolēģi, kurš nedzīvo LV, par krīzes laika taupības politikas postošajām sekām, cita starpā to, ka ļoti daudzām valsts iestādēm budžets un rocība nav ne tuvu vēl atgriezusies pirms krīzes līmenī.on a totally unrelated note, reāli jāmācās labāk pavadīt savs brīvais laiks. |
1/8/19 01:42 pmes šorīt cēlos īsi pirms septiņiem, un darbojos ar darbu saistītās aktivitātēs no aptuveni 7:40. es nesaprotu, kā cilvēki, kuriem šāds ritms ir ikdiena, notur uzmanību visu cauru dienu, tas pasākumu organizatora ritms ar darbu, kas ievelkas vēlu vakarā, bet sākas attiecīgi cilvēkam draudzīgākā laikā, tomēr izlutina |
12/15/18 01:32 pmneviens no mums vēl nav iepazinies ar otra vecākiem. bet drauga mamma man jau sūta garšvielas, ko pamēģināt, bet mana mamma draugam sūta konfektes. |
9/30/18 04:46 pmšīs vēlēšanas jau ir episkas. gribēju apkopot pāris no episkākajiem notikumiem, kas jau ir notikuši.1. no Progresīvajiem ir Roberts Putnis, no Latviešu Nacionālistiem - Roberts Purnis 2. JKP izveidoja fascinējošas kartona figūras, kas debitēja Lampā. pēc tam šīs kartona figūras ar Bordānu, Strīķi un Jurašu devās ielās, turklāt Dziesmu svētku laikā, un pret vairākiem no JKP biedriem tika uzsāktas administratīvās lietas, jo, nu, tev nebūs staigāt pa Dziesmu svētkiem ar Strīķes kartona figūru. 3. žurnāls ''Praktiskā astroloģija'' uztaisīja savu apskatu par populārākajām partijām un to premjera kandidātiem. partijas tika atlasītas pēc mītiskās 5% bāzes, tāpēc Putņa tur nav, ja man būtu laiks un vaļa, es uztaisītu pati par viņu aprakstu. 4. pēc kādas sarunas man Artūrs Malta no Par alternatīvu uzdāvināja savu grāmatu, turklāt ar parakstu. grāmata ir par to, kā patiesībā ir jāsaimnieko savā zemē. nedēļu pēc šīs sarunas viņš nāca uz mūsu diskusiju par to, kam ir tiesības runāt kritiski, lai uzdotu jautājumu par to, kāpēc neviens Latvijā neraksta patiesību par to, ka lauki patiešām izmirst. 5. kādā aģitācijā viens vīrietis vēlējās uz mums atstāt iespaidu, tāpēc rādīja, kā māk saāķēt rokas aiz muguras. ar to nepietika, viņaprāt, tāpēc viņš ar tām aiz muguras saāķētajām rokām vēl arī ietupās ceļgalos un mēģināja lēkāt. viņš nebija skaidrā, jā. es noteikti esmu vēl daudz ko aizmirsusi, bet pagaidām šīs liekas kā dažas no atmiņā paliekošākajām lietām no šīm vēlēšanām |
9/13/18 08:35 pmesmu pasākusi naratēt savu dzīvi trešajā personā un sevi piesakot kā kandidāti.''kandidāte brauca pāri krustojumam pie zaļās gaismas un tika gandrīz notriekta.'' ''kandidāte rīta agrumā ļoti ātri pārvietojās Sarkandaugavas virzienā, jo kārtējo reizi kavēja fizioterapijas sesiju.'' ''kandidāte jau kuro dienu no mājas izgāja bez kosmētikas, un, kad nejauši satikti garāmgājēji jautāja par viņas pārstāvētā politiskā spēka viedokli par skolu reformu, vienīgais, par ko viņa nevarēja beigt domāt, bija nenomaskētais izsitums, kas no stresa ir parādījies uz labā vaiga.'' |
8/25/18 03:45 pmLatgalei ir šī ļoti neparastā ietekme uz mani: kā es atbraucu šurp, tā es vienkārši visu laiku guļu. nogulēju ļoti daudz krustvecāku mājās, visu dienu tāda viegli miegaina. un visa apkārtne arī tāda viegli miegaina un miglaina.Rēzeknē nebiju patiesībā bijusi, šķiet, kopš 2014. gada pavasara, kad vecmamma bija slimnīcā un kad es braucu viņu apciemot, pie reizes rādot eksperimentālas īsfilmas Gorā. tas periods arī liekas tāds viegli miglains, neko daudz nevaru atcerēties. drusku atceros, kā gājām pa dažādām Rēzeknes ielām no Babas dzīvokļa uz slimnīcu, bet atmiņas par Rēzekni vispār visu mūžu ir mazliet kā Pērn Marienbādē - drusku atceries, ka kaut kur te esi bijis, bet tikpat labi tās ziemas pēcpusdienas pastaigas, agrie rīti vilciena stacijā, karstās vasaras pie vecmammas un pat tie daži jaungadi, ko pavadīju tur, skatoties Titāniku ar vecmammu, šķiet mazliet kā tāds izdomāts stāsts. bet ļoti spēcīgi atceros vecmammas dzīvokļa smaržu un to, ka viņa audzēja tomātus uz palodzes. bet atpakaļceļš mazliet cilvēcīgāks par turpceļu. komforta vagons salīdzinoši ātrajā vilcienā (Rēzekne - Rīga 2.5 stundas) ir tiešām tā vērts. atguļos krēslā, skatos pa logu uz tiem milzīgajiem mežiem, ko ik pa brīdim papildina lauki ar siena ruļļiem, klausos dakkhabrakha un mēģinu saprast, kā vasara, kurai vajadzēja būt tai vasarai, kurā beidzot uzrakstu pirmo nodaļu promocijas darbam, ir kļuvusi par ko šādu. |
8/13/18 01:03 pm - īsa etīde par to, kā reizēm gadās nepamanīt to, kas tev jau irā, un vēlvakar sēžam ASunī pēc Vegānfesta un runājam par politiku (varētu cerēt, ka mani draugi varētu ar mani runāt par ko citu, ne politiku, bet pastāv maza iespējamība, ka es pati vairs nevaru ne par ko citu runāt, vien politiku un muzejiem), tur iet tāda meitene ar rudiem matiem garām. nosaku Marutiņai, ka es ļoti gribētu tādu toni, viņa atbild - bet tev jau tāds ir. |
8/1/18 03:24 pmes taisu apmēram 3 to-do sarakstus dienā. pēdējais paliek arvien lakoniskāks: tajā vienkārši ir punkts ''zvans''. |
6/13/18 05:50 pmkā zināt, ka latviešu kino manā dzīvē ir maaaaazliet par daudz: saņemu ziņu no IR par kādu viņu akciju, ziņas nosaukumā lieliem burtiem vārdi Jāņi un brančs. Smadzenes, protams, to iztulko kā ziņu par Jāni Streiču un Aloizu Brenču. paiet zināms brīdis, kamēr mēģinu pārējos ziņas vārdus salikt tādā kontekstā, pārlasu vēlreiz, feispalmoju. |
5/28/18 11:54 pmrast drosmi sapņot. |
5/10/18 02:12 pmmūžību nebiju skatījusies padomju latviešu kino, tikai tās jaunās filmas. tā nu šodien noskatījos Brenča ''Ralliju'', nesaprotu, kāpēc mani joprojām regulāri pārsteidz tas, cik padomju filmas ir fascinējošas.bet šo kino skatīties (pat profesionāli) paliek arvien grūtāk. pieaugoša sajūta, ka saprotu tikai daļu no tā, kas notiek uz ekrāna, jo tie kodi un zīmju sistēmas paliek arvien svešākas, un, piemēram, šeit tās mahinācijas un bailes par policiju ir saprotamas tikai abstraktā līmenī. un jāpaprasa operatoram, kur viņi dabūja to dejojošo meiteni filmas sākumā. naktslokāli latviešu filmās ir ļoti fascinējoša tēma. |
3/18/18 11:38 amsalasījos par Cambridge Analytica, atgriezos pie rakstiem par to, kā vāc info par mums, nodomāju, ka moš beidzot es varētu paskatīties, kāda es izskatos tajos datos, jo pēdējā laikā drusku tāda personības krīzīte uznākusi, ļoti vajag skatu no malas, lai saprastu, ko es daru nepareizi, bet bļin, pēc man atlasītajām reklāmām spriežot, googlei liekas, ka mani interesē motocikli (mani neinteresē motocikli, es tikai eju uz randiņiem ar džekiem, kuriem ir motocikli), nospriedu, ka šis nekam neder, skats no malas būs vien jāprasa mammai.apskatījos arī savu location history, tur arī ļoti interesanti. no vienas puses, pāris pārsteidzoši precīzi noteiktas vietas, reāli ciemi, un pāris ļoti īpatnēji iztrūkumi, piemēram, pagāšgad divreiz biju Viļņā, neviena reize neuzrādās manā location history (bet no tiem mēnešiem uzrādās citas vietas). bizarre, kas tur par nesaprotamu principu apakšā tam, kā google reģistrē manu atrašanās vietu? jeb svētdienas prokrastinācija iet pilnā sparā, redaktore jau man sūta zibeņus, bet es nevaru rakstu pabeigt jau trešo dienu. |
3/15/18 12:51 pmtas stipri neveiklais brīdis, kad FB uzaicina kāds bijušais draugs, kurš, kā izrādās, 10 gadu laikā, kopš neesat vispār runājuši, ir kļuvis par kaismīgu NA fanu un pārstāvi |
2/14/18 05:38 pmvisu dienu bija tāda priekpilna satraukuma sajūta, ka liekas - notiks kaut kas labs. nu, īsti par to, vai kaut kas labs, nezinu, bet galu galā tiešām kaut kas arī notika.proti, sēžot pie mammas kabinetā uz slimnieku kušetes, nogāzos ar visu kušeti sev uz kājas. it kā nekas nopietns, nu, ja neskaita milzīgu zilumu, brūci un pieaugošas sāpes, bet, protams, sekas varēja būt smagākas. bet tad nu es tur sēdēju mammas kabinetā ar no kaut kurienes izvilktu aukstu šampja pudeli pie kājas, rakstīju Alisei un ļoti skaļi smējos, jo blakus kabinets ir brūču aprūpes kabinets, savukārt pretī - sāpju aprūpes kabinets. šodiena vispār ir bijusi ļoti, ļoti jocīga diena. un tā pat vēl nav galā. |
1/30/18 05:27 pmhah, turpinot par naudu, šodien iesniedzu gāzes rādītājus par iepriekšējo gadu, un pēc viņu aprēķiniem man par gadu ir jāsamaksā 0,23 EUR. laikam tā ir atbilde uz jautājumu par to, vai pēc remonta virtuvē atstāt gāzes vai elektrisko plīti. |
1/23/18 06:02 pmes ļoti ceru, ka Merila Strīpa saņems pa nominācijai līdz mūža beigām, jo tas ir lielisks farss, kas tur panesies. in other news, team Lady Bird all the way.  |
1/22/18 05:26 pmstarp citu, vakar tiku pie tiem "Avenei" vegāniskajiem saldējumiem, 3 veidi, 5 gab no katra, visi ļoti, ļoti, ļoti, ļoti lieliski un garšīgi. |
1/19/18 04:11 pmtas milzīgais nogurums ir sezonāls, ja? es visu laiku uztaisu plānus un tad tos pati atceļu, jo vienkārši nav spēciņu nekādiem jauniem iespaidiem. |
1/2/18 06:33 pmkā sajusties vecai:piefiksēju, ka 2018. ir jau 14. gads manas cibas arhīvā. diezgan fascinējoši daudz informācijas šeit tomēr ir, it sevišķi ņemot vērā to, ka tad, kad sāku, liekas, biju 9. klasē. |
Powered by Sviesta Ciba