īsa etīde par to, kā reizēm gadās nepamanīt to, kas tev jau ir
ā, un vēl
vakar sēžam ASunī pēc Vegānfesta un runājam par politiku (varētu cerēt, ka mani draugi varētu ar mani runāt par ko citu, ne politiku, bet pastāv maza iespējamība, ka es pati vairs nevaru ne par ko citu runāt, vien politiku un muzejiem), tur iet tāda meitene ar rudiem matiem garām. nosaku Marutiņai, ka es ļoti gribētu tādu toni, viņa atbild - bet tev jau tāds ir.