5/22/08 11:50 pm - me and you and everyone we knowpasaule, it sevišķi Latvija, ir viens tāds mazmazītiņš tīkliņš, kur savienojošās aukliņas ir paziņas, paziņu paziņas, puspaziņas un visi pārējie. mana mamma, piemēram, ir ārstējusi visādus manus paziņas un draudziņus, dažus no viņiem es pati esmu pie viņas aizvedusi, daži paši ir uzprasījušies. ar tēta pazīšanos palīdzību es rīt dodos tikties ar vienu no vecākajām un par Rīgas kinostudiju zinošākajām kundzēm Latvijas televīzijā, mani draugi pazīst viens otru, un tīkliņa aukliņas savelkas arvien ciešākas.![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} insomnian'am telefonā ir manu vecāku numuri un visādu manu draudzenīšu telefoni, just in case i get lost, heh, savukārt manā telefonā tiek pievienoti arvien jocīgāki telefonu numuri. tikko Kārlis Streips teica, kurus gan interesē tie pēdējie divi, man vienmēr ir bail palikt pēdējai. nē, pat ne pēdējai, jo, ja esi pēdējā, to ir iespējams padarīt par kaut ko stilīgu, bet, ja esi pirms pēdējais, tad ir stulbi. jā, bet vispār es par to pasaules tīkliņu gribēju runāt. |
running to stand still
there must be a light that never goes out
3/26/08 02:23 am''manuprāt, ir tik skaisti, ka katram ir savs zaķīt's''insomnian
|
3/26/08 01:49 am - rakstām stāstuOld captain ir rums ar pārsteidzošu garšu un vieglu, izsmalcinātu smaržu. Tas harmoniski saderas ar citiem dzērieniem un galvenokārt tiek izmantots kokteiļos ar neiedomājamākām sastāvdaļām.p.s. kāļiem, piemēram, zomg. |
2/19/08 06:32 pmpamodos 4:50 un nodomāju, ka tikko redzēju ļoti skaistu sapni, kurā man noteikti vajadzētu paņemt līdziinsomnian. neatceros, par ko īsti bija sapnis, bet tajā noteikti bija kinoteātris un lielas pļavas. gribēju viņam nosūtīt īsziņu, ka tikko esmu redzējusi sapni, kuru viņam arī noteikti būtu jāredz, bet samulsu no tā, cik bija pulkstens. kādu laiku neesam tikušies, jā. pat sapņos man par to atgādina. |
8/1/07 11:12 am - Sulfija?diezgan bieži esmu domājusi par to, cik ļoti savādāka būtu mana dzīve, ja mani sauktu, piemēram, Zoja. vienreiz pat par šo tēmu strīdējāmies ar Rihardu, vienojāmies, ka visnotaļ savādāka tomēr būtu. un tagad, ja es ticētu pārdzimšanai un iepriekšējām dzīvēm, es teiktu, ka agrāk mani ir saukuši par Sulfiju, piemēram, un es esmu dzīvojusi kādā daudz siltākā vietā, savādāk nevar izskaidrot manu lielā karstuma patiku, nemitīgo dzinuli dzīvot dienvidos un tikai pēdējā laikā izkristalizējušos vēlmi tīt matus garos, krāsainos lakatos, tiesa, pēdējais gan var tikt prozaiski izskaidrots ar pagājušās piektdienas gājienu pie friziera. viņa man nogrieza ne vairāk par 3 cm, bet man pašai liekas, ka tā ir katastrofa, jūtu katru trūkstošo matu milimetru, bet pārējie izmaiņas matu garumā pamana tikai tad, kad pasaku par jau bijušo frizieres apciemojumu. lai nu kā, iepriekšējo dzīvju vai vienkārši savu matu dīvainību dēļ tinu ap galvu lakatus, sienu zirgastes un taisu copes. un sapņoju kādreiz matus nokrāsot piķa melnus. vakar kārtējās atklāsmes akmansdievsmannavkoviltārpāc finālā izraku garākos, plandošākos svārkus, izraku spīguļošo tuniku no Barselonas indiešu veikaliņa, aptinu ap galvu lakatu un pat tētis bija pārsteigts. lai nu kā, rīt izejam uz Aglonu. tūkstošiem lietu vēl jādara, un es te rāmi sēžu, klausoties Kino, kas ir mana pēdējā laika muzikālā aizraušanās, nevis dodos printēt grāmatiņu. saņem taču sevi (k)rokās beidzot, kā teica mans bērnības draugs. |
7/16/07 11:14 ambrāļa sieva mani lamāja, kad viņai pastāstīju par to, ka galvenais kritērijs manā čom-izvēlē ir tas, vai jams māk pareizi likt komatus. nav ko smieties, kam ta' mēs to latviešu valodu tik daudz skolā mocam pa riņķi, ja viss vienalga beigās iet gar ausīm? nu labi, tie ir vienkārši attaisnojumi, patiesībā tas tik svarīgi man ir tāpēc, ka tā Nelaimīgā Pirmā Lielā Mīlestība bija latv val ģēnijs ar pirmajām vietām olimpiādēs.Guntas mamma mani lamāja, kad paziņoju, ka gribu apprecēties jauna - nu tā, ~25. jo apprecēties gribu noteikti, jau brāļa kāzās metu zīmīgu skatu savam pavadonim, bet jo vecāka paliec, jo mazāk normālu, t.i., ņemamu vīriešu paliek. kā smejies, pēc 35 pat kaimiņienes bezzobainajam vīram sāk parādīties zināms šarms. bet mamma mani lamā tāpat, katru dienu. šobrīd viņa man varētu pārmest, ka nepļauju zāli. un vispār, šovakar būs riktīgs trādirīdi, vecmamma brauc šurp. vī man dieniņ, viņa ir briesmīgi smieklīga, kas gan manai ģimenei ir visnotaļ tipiski. |
4/16/07 11:50 pm - mon petit garconar sarkaniem nagiem uzšķēržu oranžu apelsīnu, mājās tagad skan trīs valodas, un Jeff Buckley ir mans biežākais mūzikas kastītes viesis. dārzā zied krokusi, un manai Paijai krīt ārā spalva. dzēru svaigi spiestu apelsīnu sulu un savai neko daudz jau no tevis neprasa. tik vien kā saņemties, piedot un dzīvot tālāk. nē, nevis piedot viņam, bet piedot sev. tai mazajai muļķa meitenei, kas biji. un tai mazliet lielākai muļķa meitenei, kas esi. |
4/3/07 04:13 pm - l'amour?vakar ar mazo puiku bijām uz kino. skatījāmies, runājāmies, smējāmies un kaut mazliet sapratāmies. filmā tik daudz runāja par pirmo mīlestību, un tik savādi - manējā turpat blakus sēž. liekas, tagad es viņā neiemīlētos, nē, nu noteikti, ka nē. šis mazais vīrietītis manī sāk izsaukt tikai tādu vieglu uzjautrinājumu. svētdien vakarā kaimiņkvartāla basists šķiroties teica neskumsti, tu esi jauka meitene. aš sāk likties, savu pirmo mīlestību es varēju izvēlēties jaukāku. |
3/17/07 11:35 pm - tu arī vēl vari paspēt kaut ko no nebijušāMan tev jaasaka kaut kas taads, ko es saku tikai retajam. Lai ariit tu taadus Manis paziisti droshi vien simtiem, man shii sarakste traki patiik. Un man liekas, ka tu esi lieliska!!! Un daudz kas buutu citaadi, ja mees nepaziitu viens otru visu sho laiku. Nu taa man liekas. Citi saka, ka ar atklaatiibu var tikai zaudet, bet man piekaast. Atkal jau banaali. Ko nez tu par to domaa??? liekas, tas bija brīdis, kad viņā iemīlējos. un joprojām šīs ir viens no skaistākajiem tekstiem, kādu esmu saņēmusi ever. |
3/13/07 10:35 pm - smells like teen spiritun tomēr - katru reizi, kad kaut kas atsauc atmiņā TO periodu, iekšēji notrīcu, viss viens, tas ir Chris Botti vārds vai tā īpašā smarža. |
3/9/07 09:43 pm - start wearing purple for me nowjoprojām liekas, dzīve notiek visur, tik ne manā pīļu dīķītī. katra diena iegūst jēgu tajā brīdī, kad tai tiek pārvilkts krusts un ik uz soļa pa kādai atmiņai uzpeld. manam pavasarim un manai pirmajai mīlestībai ir viena smarža, viņš smaržoja tā tīri, gaiši, un mūžīgi mūžos man asociēsies ar gada pirmajiem gaišajiem mēnešiem. tie pavasara tauriņi vēderā no smaržas vien. bet, ja godīgi, manis pēc varētu palikt mūžīgais marts. mazliet gaišākas un siltākas dienas, un Klementīne ir laimīga. taču joprojām nemāku dzīvot tieši to brīdi, kur esmu.dziedi man par mīlestību, meitene ar sarkanajiem svārkiem, dziedi un stāsti, kā tas ir. |
3/5/07 08:52 pmun atkal uz sevi dusmojos, un atkal bolos, skatoties spogulī. dusmojos, ka mums mājās ir tik daudz spoguļu, dusmojos, ka viss taču ir labi - nu johaidī, kāpēc tad tu skumsti? peldot šurpu turpu hlorētajā ūdenī, visu laiku domāju par viņu, to savu pirmās mīlestības rēgu. pagātnes akmeņi mani tur pie zemes, mani pagātnes rēgi, kuriem es nevaru vai varbūt nemaz negribu piedot. johaidī, man bija 14 gadu, nu kā es varēju zināt, kā ir labāk un kas ir labāk? tas bija nežēlīgi, un joprojām nevaru tikt pāri. move on, clementine, just move on! bet to ir vieglāk pateikt nekā izdarīt. kaut kad reiz man kāds izzīlēja vai arī pati to izsecināju pēc maģiskajām plaukstas līnijām, ka manā mūžā būs trīs lielas mīlestības. viena jau ir bijusi. un tie akmeņi - sāpīgie, skumjie, nepiedotie - mani tur pie zemes, neļaujot aizmirst, neļaujot iet uz priekšu. nē, tā pat nav viņa vaina, diezin vai viņa vietā es būtu rīkojusies savādāk. bet tie ir tikai vārdi, vārdi, vārdi. 5 jebkurā gadījumā ir 5, viss viens, tu saskaiti 2 un 3 vai 4 un 1. kas noticis, noticis, viss viens, spriedelē tu tagad par morāli vai sirdsapziņu. dodies nu uz priekšu, atstāj savus akmeņus. pietiek. pietiek. PIETIEK.gana laika tu viņam esi veltījusi. un arī pilnmēness, un es - ak, tavu joku - joprojām esmu viena. ja es varētu, drošvien piedzertos. bet kaut kādi mistiskie principi to neļauj. |
1/23/07 10:45 pm - that's so fucking meman kaut kaa pietruukst... sevis? varbuut tik ljoti ar citiem esot kopaa un runaajot, esmu pazaudeejusi kaut ko no sevis. lai gan it kaa tas esot dabiski un normaali. bet mani tas baida... taapat kaa naave, mana maaja naktii un nakts aiz loga. es juutos daudz droshaak un labaak, ja es esmu naktii. nevis noraugos uz to no malas. buut aaraa, nevis iekshaa. Tev taa nav? [24.10.2005]uz savu dziivi skatos un to izdziivoju kaa caur marli. es to varu apskatiit, paarspriest, pat aptaustiit, bet ne apjeegt kaa reaalu. [24.10.2005] es censhos. jo man liekas, ka, dziivojot un daroties autopilotaa, var pazaudeet pusi dziives. es censhos pieveerst lielaaku uzmaniibu tam, kam es pieskaros, kaut vai tad, kad no riita acis kraasoju. es peedeejaas dienaas saaku apzinaaties sevi. kaa reaalu personu, ne kaa vienkaarshi kko netveramu, ha ha ha. jo pasham ar to sevis apzinaashanos kaa reaalu kjermeni ir pagruutaak. vismaz man. [kuš, kuš, manbija 14 gadi, tas bija 2005. gada 17. maijs] reiz viņš teica, ka varētu atpazīt manu vēstuli starp desmit citu. jā, pārlasot secinu, ka tas būtu quite easy. rakstīju ļoti saraustīti un... childish. labi, ka laiks iet uz priekšu. |
11/24/06 03:18 pm - Love letterja var, tad es tā iemīlēšos. nevainīgi, tīri un paceļoši. ne vairs tik nevainīgi kā 8. klasē. tā, lai vēderā tauriņi skrien un ceļi trīc. what the world needs now is love, sweet love. |
10/30/06 11:36 pmes neatceros, kad pēdējo reizi bija trīsas. nu tās, īstās trīsas. viss ir tikai viltojums.
|
10/22/06 09:53 pm - about a girles esot maza un harmoniska, šodien viens vīrietis pēc 30 man paziņoja. bet Rihards pirms pāris nedēļām mani salīdzināja ar biešu salātiņiem. lasu Deloveja kundzi un beidzot atradu rindu, kas mani, liekas, raksturo vislabāk. Viņa nav vāja, bet viņai ir vajadzīgs atbalsts. tāpat kā mums visiem. piefiksēju vienu interesantu lietu - ka vienmēr turos blakus tiem visstiprākajiem. tiem, kuri tīri fiziski mani var aizsargāt. reizēm gan sanāk nošaut greizi un iebraukt auzās, bet parasti esmu nekļūdīga. respektīvi, pat ar visu šo pseidointelektuālismu es nevaru noslēpt, ka man vienkārši ir vajadzīgs tēviņš. un vienīgais puisis, par kuru nesen, tīrot zobus, iedomājos, ka mēs itin mierīgi varētu apprecēties, ir prom. un, kad atgriezīsies, viņam noteikti būs kāda svešzemju beibe pielipusi, jo tādi kā viņš pa zemi nemētājas. ha. |
9/3/06 10:05 pmes vienmēr būšu mazliet iekavējusi - tieši tik, lai tas būtu stilīgi. es vienmēr būšu sajukusi - nu tā, mazliet mazliet, lai būtu, ko darīt. es vienmēr būšu priecīga tevi satikt uz ielas - lai būtu, par ko domāt. jo zini, mīla ir stipra kā nāve, teikts Augstajā dziesmā. pat tad, ja sen jau esmu sev pateikusi, ka no tevis vairs atkarīga neesmu. a re, izrādās, ka tā gluži nav. lai nu kā, satieku daudz cilvēkus, ar kuriem agrāk bija kontakts, a tagad apstākļu dažādu dēļ vairs nesanāk un nesanāks. jauki. vakar gribējās kā sunim uz mēnesi gaudot, bet šovakar viss ir tik skaisti. tik viegli. tik... septembriski. you only smoke 'cause it's something to share /elbow |
7/13/06 08:06 ampiezvanīja šefs un sarunājām, ka brauksim vēlāk uz Vecāķiem. respektīvi, tagad man ir apmēram stunda brīva laika, un es klausos regeju. jāā, regejs ir mana jaunākā aizraušanās. vakar gāju peldēties pēc darba. man ir bailes no dziļuma, bailes no tā, ka tad, kad izdomāšu apstāties, man nebūs zemes zem kājām. bail, jo vairākas reizes jau esmu gandrīz vai noslīkusi. bet vakar bija tik brīnišķīgi viļņi, un viļņos peldēt ir brīvība. man pat nebija bail, lai arī dažbrīd viļņi gāzās pāri galvai. lēkāju un priecājos, atsitos pret viļņiem un peldēju savā zili baltajā svītrainajā peldkostīmā. bet peldkostīmi ir pagalam aplama lieta. laikam drīzumā būs jāpārvācas uz nūdistu pludmali, tā ir mazliet tālāk.tā lūk, life goes on. vakar pa ceļam uz Vecāķiem sāku domāt par Rihardu. par to, cik patiesībā tas viss bija aplam. un jau sen man viņam bija jāpasaka, lai iet pāris mājas tālāk, bet toreiz man viņš kaut kādā dīvainā veidā bija vajadzīgs. viņš arī n-tās reizes ir man teicis, cik ļoti es viņam nozīmīga esot, bet tie ir tikai vārdi, vārdi, vārdi. vārdi bez satura. un nu es beidzot sapurinos un eju tālāk no viņa. nestrīdoties, nelamājoties, nekaujoties, vienkārši neliekoties ne zinis par viņu. bet tā mamma viņam gan ir forša. nesaprotu, kā tik foršiem vecākiem var būt tik neforšs dēls, bet drošvien tagad, ja mēs iepazītos, es arī viņā iemīlētos. bet ir lietas, kurām jābeidzas un viss. un viss. |
6/29/06 03:28 pmmēs sitamies pret savu būru sienām naivā cerībā, ka tiksim ārā. pret savu apziņas būru sienām. pret savu dvēseles būru sienām. kā putni ieslodzīti, kā taureņi noķerti un kā peles būrī. es zinu tikai pāris cilvēkus, kuriem ir izdevies izlauzties no sava būra. jo apziņa ir bezgalīga, bet mēs to iegrožojam. vakar Līga stāstīja, ka progress ir nebeidzams. mūžīgs. nepārejošs. šodien, ejot pa centru, tik daudz reizes likās, ka redzu Rihardu, ka beigās viņu arī ieraudzīju - pāri ielai viņš gāja uz Forum cinemas ar kādu meiteni. tik daudz kas viņā man riebjas, bet vienalga katru dienu par viņu iedomājos. skriešu mazgāt matus, lai vakarā ietu uz Buddy Guy koncertu. naivā cerībā, ka satikšu savu pirmdienas vakara basistu. es tomēr esmu pasista uz tiem basistiem. uztaisīju jaunu playlist'i - home lullabies. a smisļ ņikakoj. dzīvojos un lēkāju no vienas galējības otrā, konstanti eju gulēt krietni pēc pusnakts - esmu pasākusi rakstīt, bet ceļos ap deviņiem. laikam tas pirmais vasaras miega trakums ir pārgājis. ak, jā - nākamnedēļ es laikam sākšu strādāt. iešu Līgas pēdās un tirgošu saldējumus. vienkārši brālim šogad traki multikulturālās kāzas, un negribas vecākiem būt par akmeni kaklā ar savām vajadzībām. |
6/27/06 11:59 pm - oh, boys...visi puiši, ar kuriem man ir bijušas/ir attiecības, vienalga, viena vakara vai vairāku, ir iedalāmi vairākās lielās kategorijās : literāti, mūziķi un geji. |
Powered by Sviesta Ciba