me and you and everyone we know
pasaule, it sevišķi Latvija, ir viens tāds mazmazītiņš tīkliņš, kur savienojošās aukliņas ir paziņas, paziņu paziņas, puspaziņas un visi pārējie. mana mamma, piemēram, ir ārstējusi visādus manus paziņas un draudziņus, dažus no viņiem es pati esmu pie viņas aizvedusi, daži paši ir uzprasījušies. ar tēta pazīšanos palīdzību es rīt dodos tikties ar vienu no vecākajām un par Rīgas kinostudiju zinošākajām kundzēm Latvijas televīzijā, mani draugi pazīst viens otru, un tīkliņa aukliņas savelkas arvien ciešākas. insomnian'am telefonā ir manu vecāku numuri un
visādu manu draudzenīšu telefoni, just in case i get lost, heh, savukārt manā telefonā tiek pievienoti arvien jocīgāki telefonu numuri. tikko Kārlis
Streips teica, kurus gan interesē tie pēdējie divi, man vienmēr ir bail palikt pēdējai. nē, pat ne pēdējai, jo, ja esi pēdējā, to ir iespējams
padarīt par kaut ko stilīgu, bet, ja esi pirms pēdējais, tad ir stulbi.

jā, bet vispār es par to pasaules tīkliņu gribēju runāt.