mamma manī vispār vairs neklausās. no rīta viņai stāstīju par saviem vakara plāniem, ka būšu vēlu, ap astoņiem vakarā, kad mani nevarēja sazvanīt, māma apzvanīja visas manas draudzenes, sacēla kājās visu viņai pazīstamo manu draugu pulku un sataisīja vispārēju paniku, jo viņai, redz, vajadzēja atcerēties skaipa paroli. sviests, reizēm man tiešām liekas, ka diez cik daudz tālāk par 13 gadu vecumu, kad bija jāatskaitās par katru soli, nemaz neesmu tikusi. lai gan šis gadījums manī izsauca zināmu smieklu lēkmi, kura, visticamāk, nebija labākā reakcija, kad kāda trešā draudzene zvanīja un prasīja, vai es esmu drošā vietā. jā, nu es sen jau zināju, ka mana ģimene ir lieliska, bet man tiešām nebija ne jausmas, ka ir šitik traki. :)