jēziņ, mani tā tracina, ka man zvana un kliedz, ka nesaprot, kur jābrauc. histērisms manī ir no māmas, viņi tagad maldās kaut kur pa spokpilsētu (nu mļe, tā tak nav mana vaina, ka viņi labo to stulbo tiltu un satiksme ir neizprotama, turklāt es esmu rūdīts kājāmgājējs, es neievēroju tādas lietas kā kur jāgriežas un tamlīdzīgi, mani interesē puķītes, gaismiņas un smaržiņas, sasodīts)

es esmu dusmīga un bēdīga, un tas, ka viņi brauc, vairs nekādu prieku nesagādā. stūūūlbais histērisms.