pēc vairāku mēnešu ilga spiediena no manas puses vecāki šodien aizgāja uz Shutter Island. es esmu atmetusi cerības, ka viņi kādreiz noskatīsies Avatar, bet nu uz Skorsēzi viņus aiziet tomēr piespiedu. tikko zvanīju māmiņai, lai aprunātos par savām galvassāpēm (man vienmēr, i mean, vienmēr pēc sportiskām aktivitātēm sāp galva), vistas vieglākajiem pagatavošanas veidiem un to, kā viņiem patika filma, un bāc, izrādās, viņi aizgāja prom filmas laikā, jo māmiņai, ārstam ar 20+ gadu stāžu, bērnu slīcināšanas kadri likās pārāk biedējoši. un tētim savukārt esot sāpējusi kāja, un tāpēc vien bija jāiet prom. smieklīgākais jau ir tas, ka viņi katru gadu Lielajā piektdienā skatās Passion of Christ, bet tas acīmredzot nav pārāk šausmīgi. man ir tiešām interesanta ģimene, turklāt pēdējās dienās visas sarunas, kas man ar māmiņu ir bijušas, kaut kādā mērā skāra pasaules gala tēmu. viņi gaida pasaules galu kuru katru brīdi.

savukārt man joprojām šausmīgi sāp galva, un Palanjuks ar savu Diary diez ko nepalīdz. jā, un vēl, diez, kā mums piegādā tos visus auglīšus un dārzeņus, un visus pārējos gardumus? ja tikai pa gaisu, ta jau jāiet uz superNetto ar lielo maisu un jāsapērkas nebaltām dienām, jo citādāk būs jāiztiek tikai ar pelnu putrām un pērnā rudens āboliem.