pirmīt stāvēju un runāju ar vecākiem, un atkal uznāca drausmīgas dusmas un gadiem ilgi krāts aizvainojums, kam es tik labi redzu iemeslus, cēloņus un iespējamās sekas, ja es neko nemainīšu, un man gribējās to visu kaut kur izrakstīt vai vismaz izkliegt. un tad es tomēr parādīju tētim tās savas nolāpītās bildes un izstāstīju, kāda man ir iecere, un viņš teica, ka ir labi, un liekas, tā bija pirmā reize ever, kad viņš kaut kā pozitīvi izteicās par to, ko es daru, bet tas nesniedz nekādu prieku vai apmierinājumu, jo es sevi pārliecinu, ka viņš to teica tikai žēluma dēļ.

ir patīkami redzēt, kā lietas, kas vēl pirms gada man būtu sagādājušas pamatīgas problēmas, izrādās viegli izdarāmas un pārvaramas. un par pārējo es jums drošvien pastāstīšu kādu citu dienu, šodien es izskraidīju teju visus papīru veikalus no Stabu ielas līdz GC, un vēl mēs mazgājām kaķi, un pēdējo divu dienu laikā es esmu iztērējusi 1/3 no mēneša dzīvojamās naudas. jācer, ka vismaz grūbām vēl sanāks, lol.