par visu pārējo vēlāk, bet īsumā: braukšanas eksāmenā izkritu, jo divreiz (lol) nogriezos no labās puses pa kreisi no vienvirziena ielas, man riebjas vienvirziena ielas ar divām joslām. vēl es, protams, noslāpu un notizlojos, bet tas tā. vistrakākais ir tas, ka es neko daudz nepārdzīvoju. īpatnēji. un tagad brālis ar sievu mājās, viņiem rīt jāiet uz kāzām, bet viņu čemodāni ir pazaudēti eiropas lidostās, un līdz ar to mēs tagad paniski brāļsievai meklējam kleitu starp manām kleitām un pieskaņotus lakatus. un Jaunais vilnis ar brāļa komentāriem ir smieklīgs. un rīt mēs iesim uz Inception, un pēc eksāmena zvanīju instruktorei, lai pateiktu Es ļoti atvainojos, bet es eksāmenā izkritu, un viņa mazliet pasmējās un teica, ka nekas traks. teica, lai mēģinu vēlreiz.
nu un, godīgi sakot, nekas traks jau nav. izņemot to, ka man jau atkal lien virsū kaut kādas mazvērtības lietas un kompleksi. varbūt es sevi ļoti cenšos apmānīt, bet tam nav nekāda sakara ar autobraukšanu, bet gan ar manu pievilcību. aiii.
labāk klausīšos Pink Floyd un turpināšu tērgāt ar brāli. pietiek sevi čakarēt un pašai pist smadzeni. pietiek.