ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2021-07-04 13:03:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Pārbaude
Man te ieinteresēti novērotāji saka ka pastāv sekojoša bīstama tendence: cilvēki sākot no kkur XXgs vidus/ beigām arvien mazāk dara dažādas nozīmīgas lietas.

Tāds patterns ir/ nav novērojams?

Ja ir - tas satur X-risku.

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]honeybee
2021-07-04 13:21 (saite)
Nu tas laika sprīdis taču viens šķaudiens vien ir attiecībā pret homo sapiens eksistenci

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-04 13:25 (saite)
Nu jā un apmēram 1/6 līdz 1/4 [kā skaita] no industriālās/ tehnoloģiskās civilizācijas pastāvēšanas laika.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2021-07-04 13:29 (saite)
nu, tad pārformulē X-risku kā "risks industriālās/tehnoloģiskās civilizācijas pastāvēšanai", nevis (kā es to biju pieņēmusi defoltā) "risks cilvēku pastāvēšanai"

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-04 13:33 (saite)
OK, tas ir šķiet klasificējams kā 2 klases X risks kurš var mūs atsviest zemākā (pirmsindustriālā) līmenī, bet vispār šie riski ir saistīti - ja izjūk cilvilizācija, tad lielāka iespēja ir arī izmirt pavisam, jo tad mūsu pastāvēšana ir vairāk atkarīga no vides faktoriem un mēs esam biocenozes sastāvdaļa kaut kur pārtikas ķēdei pa vidu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2021-07-04 13:41 (saite)
neindustriālās/netehnoloģiskās civilizācijas un, vēl jo vairāk, ne-"civilizētās" cilvēku pastāvēšanas formas empīriski ir pastāvējušas ilgāk nekā industriālā/tehnoloģiskā civilizācija

also tas progresa arguments tāds jocīgs, vai nu progress pastāv un tas, kas notiek pēc industriālās/tehnoloģiskās civilizācijas, ir pēc definīcijas "post-", nevis "pirms", vai arī nepastāv un tādā gadījumā ir grūti runāt par atsviešanu atpakaļ vai zemāku līmeni.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-04 13:48 (saite)
/neindustriālās/netehnoloģiskās civilizācijas un, vēl jo vairāk, ne-"civilizētās" cilvēku pastāvēšanas formas empīriski ir pastāvējušas ilgāk nekā industriālā/tehnoloģiskā civilizācija/

Nu jā un šīs formas, dažādas parādās un pazūd. Nomaina viena otru. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē nepietiekamu stabilitāti pret vides perturbācijām. Noteikta forma ir stabila pie stabiliem labvēlīgiem apstākļiem, vides izmaiņas, spēcīgs pretinieks utt tās mēdz nobeigt.

Par progresu, es domāju ka kāreiz pie pietiekamas stabilizācijas varētu tikt panākta nevis pastāvēšanas formas nomaiņa (kas būtu post-) bet stabilitāte ar pastiprināšanos (kas būtu hiper-). Nevis post-tehnoloģiska pastāvēšana, bet hiper-tehnoloģiska pastāvēšana.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2021-07-04 14:04 (saite)
Pie šī uzstādījuma Tev nav pamata apgalvot, ka industriālā/tehnoloģiskā civilizācija būtu stabilāka par mednieku-vācēju sabiedrību, t.i., ka tā būtu uzticami noturīgāka un pasargāta no pazušanas (jau pati x-riska pieļaušana to apšauba)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-04 14:14 (saite)
Hipotēze: Industriāli/ tehnoloģiskā civilizācija varētu būt stabilāka par mednieku vācēju sabiedrību tāpēc ka tā kontrolē vairāk parametrus vidē ap sevi. Piemēram: pamainās laikapstākļi, medījums aiziet, mednieki vai nu pārvietojas uz citu vietu vai izmirst, ja nespēj. Industriālā situācijā ja vienā vietā notiek ķeza ar pārtiku, piemēram āfrikas cūku mēris, tad pārtiku ar kuģiem atved no cita kontintenta. Medniekiem vācējiem šāda savstarpēja plaša supporta nav. Mazāk stabils pasākums. Te jāpaskaidro: Jā vispār populācijas līmenī tas pasākums ir stabils, bet katras grupas/ indivīdu līmenī mazāk drošs. Nu un pietiekami būtiskas pārmaiņas var apdraudēt arī populāciju. Sugas tāpat mēdz nomainīt cita citu, izmirst, ir zināmas lielas izmiršanas dažādu iemeslu dēļ un ja civilizācija nav tehnoloģiska tad viņa ir vienkārši viena no šādām grupām/ sugām/ populācijām. Varētu teikt ka netehnoloģiskas formas ir vairāk konteksta atkarīgas, tehnoloģiskas varētu būt vairāk ārpuskonteksta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2021-07-04 14:43 (saite)
Drīzāk, no risku viedokļa, tehnoloģiskās civilizācijas stipri vairāk tāda pašas savu globālu kontekstu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2021-07-04 14:49 (saite)
tādā -> rada

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2021-07-04 15:09 (saite)
Nu jā. Pašas civilizācijas radīts konteksts => kontrolēts konteksts => mazāk riska [ protams, ja izdodas nokontrolēt, kas ir atsevišķs jautājums]

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]honeybee
2021-07-04 15:09 (saite)
Bet tas, ko tu raksti, ir hipotēze, nevis vēsturiski/empīriski pierādīts fakts. Hipotēzei pienāktos veidi, kā tās verificēt vai falsificēt, pirms ejam uz spriedumiem a ļa "ja šis beigtos/pārveidotos par kaut ko citu, tas būtu mazāk vēlami nekā citas beigās/pārveidošanās"

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-04 15:19 (saite)
Nu tas kas ir vēsturiski empīriski zināms fakts ir šī dažādo pirmstehnoloģisko civilizāciju rašanās un izzušana. Un ne tikai civilizāciju, pat homo sapiens pasugu, faktiski ir izdzīvojusi tikai viena pasuga, bija vairākas paralēli.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2021-07-04 16:05 (saite)
Bet tas, ka citas civilizāciju formas ir izzudušas, nekādi nevedina domāt, ka šī izzudīs vai ka pāris gadsimti kaut kā liek domāt par tās pastāvīgumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-04 16:08 (saite)
Nu tas ir jautājums par nepieciešamajiem un pietiekamajiem nosacījumiem. Tas ko mēs redzam no vēstures ir ka netehnoloģiskās [pirmstehnooģiskās] rodas un pazūd, tātad viņām stabilitātei kaut kas pietrūkst. Hipotēze ir ka pietrūkst tieši to lietu kuras dod tehnoloģiskā attīstība. Vai pietrūkst vēl kaut kas- es nezinu, to varēs skatīties tālāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2021-07-04 16:34 (saite)
Bet nav pilnīgi nekā, ko Tu šeit izvirzītu, lai mēģinātu šo hipotēzi falsificēt! Fine, es saprotu, ka tāda hipotēze var būt, bet iespēja to izteikt nenozīmē, ka tā ir patiesa

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-04 16:51 (saite)
Netieša evidence varētu būt skatīties ietekmes. Ja eksistē paralēli dažādas civilizācijas, tad kuras ir ietekmējošās un kuras ir ietekmējamās. Sanāk ka ietekmējošās ir tehnoloģiskās. Nu teiksim varētu apgalvot ka Ķīnas, Japānas utt . civilizācijas ir vairāk ietekmētas no Eiropas un Z.amerikas civilizācijām nekā otrādi. Otrāda ietekme protams arī ir bet tā ir mazāka.

Par falsificēšanu:

Tāda kontrevidence šai hioptēzei būtu nu tipa cilvilizācija/ kultūra kas ir no tehnoloģiskas atšķirīga un kas ir a) stabilāka, pie kam gan populācijas gan indivīdu līmenī un b) kura būtu ietekmējošā, t.i. ietekmētu un padarītu sev līdzīgas apkārtējās tehnoloģiskās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-04 17:03 (saite)
Precizējums: runa ir par ietekmi pēc industriālās revolūcijas, pirms tam savstarpējās ietekmes bija salīdzināmas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]honeybee
2021-07-04 17:10 (saite)
"ietekmēšana" tavā hipotēzē nekādā veidā neuzrādās kā faktors jebkam (fwiw, varētu argumentēt, ka "x, kas ietekmē sarežģītu sistēmu, kuru pat nesaprot", ir ar lielāku pašiznīcināšanās varbūtību); stabilāka ir mednieku-vācēju sabiedrība parastā

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-04 17:13 (saite)
Ja ir mednieku vācēju sabiedrība parastā un atnāk tāda sabiedrība kura ir pēc industruālās revolūcijas, tad kurš kuru ietekmēs? Protams ja tā otra ir sakarīga tad viņi tos medniekus - vācējus neiznīdēs [ vēsturiski diemžēl spēcīgākā forma ne vienmēr tik saprātīga ir bijusi].

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2021-07-04 17:18 (saite)
tas, ka sabiedrība x praktiski (pēc vēsturiskās pieredzes) iznīdēs/absorbēs jebkura cita veida sabiedrību, ar ko saskarsies, nekādi neliecina par to, ka tā būtu stabilāka vai ilgtspējīgāka. tās ir divas dažādas funkcijas, un es neredzu argumentu, kurā 'es varu iznīcināt visu, ko ieraugu, un to arī parasti daru' būtu vienādojams ar 'es varu pastāvēt ilgāk un stabilāk'

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-04 17:20 (saite)
Es varu iznīcināt visu ko ieraugu => es varu neļaut kaut kam citam iznīcināt sevi. Pēdējais ir šādas varēšanas konstruktīvais komponents.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2021-07-04 17:23 (saite)
nē, nekādīgi ne. Kā Tu jau savā ierakstā norādīji, briesmas civilizācijas formai var pastāvēt arī bez ārēja drauda. nu, tipa, ja tehnoloģiski-industriālā civilizācijas forma būtu tik ūber, tad tev nebūtu jāizsaka doma par to, ka tai varētu draudēt briesmas, turklāt jau pēc sūda pāris gadsimtiņiem?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-04 17:31 (saite)
Nu jā tāpēc ir jautājums vai šādas briesmas draud? Ir izteiktas hipotēzes, ka draud, te tiešām jautājums ir par evidenci/ kontrevidenci.

/ briesmas civilizācijas formai var pastāvēt arī bez ārēja drauda. /

Nu jā, protams, tikai sanāk ka vājai/ netehnoloģiskai ir gan iekšēji gan ārēji draudi, tehnoloģiskai ir joprojām iekšēji, lai arī iespējams citi, bet mazāk ārēju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2021-07-04 17:17 (saite)
joprojām par falsificēšanu: Ja es pareizi saprotu kā strādā falsificēšana tad manu hipotēzi apgāztu tādas kultūras pastāvēšana kura ir stabilāka kar tehnoloģiskajām, ietekmē tehnoloģiskās un teiksim asimilē tās [ E.F. Rasela ``ilgās nakts beigās``, tikai tur asimilējošā ir tehnoloģiski pārāka, lai arī pacifistiska], bet pati nav tehnoloģiska

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2021-07-04 17:21 (saite)
bāc, nu ar "stabilāka" taču saprot tieši "laikā noturīgāka, tāda, kas pastāv ilgāk", un tātad tavu hipotēzi apgāztu jebkura sabiedrības forma, kas ir pastāvējusi ilgāk nekā industriāli/tehnoloģiskā, kas, again, vēsturiski ir mednieku-vācēju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-04 17:35 (saite)
Te kā kontrargumentu var izvirzīt, ka mednieku vācēju civilizācijai tomēr ir tendence nomainīties ar citām formām laika gaitā, mums uz zemes viņa ir saglabājusies tikai retās vietās ar izteikti stabiliem apstākļiem un lielā mērā tāpēc ka ir spēkā tehnoloģisko civilizāciju norunāti aizliegumi šīs saglabājušās kultūras ietekmēt.

Nu jā tehniski medieku vācēju pastāv ilgāk, jo agrāk radās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2021-07-04 19:24 (saite)
redzi, ja Tu izvirzi kritēriju "saglabājama civilizācijas forma ir tāda, kas ir stabila un ilgtspēlējoša", tad mednieku-vācēju civilizācijas forma tāda ir (runa ir par gadu *tūkstošiem*, nevis simtiem!) un arī vairākas citas formas ir pastāvējušas kudiš stabilāk un ilgāk par industriāli tehnoloģisko

ja Tu izvirzi kritēriju "saglabājama civilizācijas forma ir tā, ko nekas nevar apdraudēt", tad atkal tā ir kaut kāda tautoloģija, jo ja x nekas nevar apdraudēt, tad x ne no kā nav baisi jāsargā (un, ja x tomēr kaut kas var apdraudēt, tad tā neatbilst "saglabājamas civilizācijas formas" definīcijai)

jo, sorry, tas, ko Tu šobrīd esi piedāvājis, de facto izklausās pēc "saglabājama civilizācijas forma ir tā, kas iznīcinās visas pārējās civilizācijas", kur man personiski pietrūkst pamatojuma tam, kāpēc viņa būtu īpaši saudzējama un glabājama, ja pati šādu tendenci attiecībā pret citām neizrāda, max ko varētu piedāvāt, ir "paskatīties, kā viņa nobeidzas, un tad uztaisīt rezervātu industriāli-tehnoloģiskā dzīvesveida piekopējiem"

again, es nesaku, ka tas ir tas, ko vajag, bet es vēl arvien neesmu saskatījusi argumentu, no kā Tu secini, ka tas, kas varētu būt *pēc* šīs civilizācijas formas, būtu nepieciešami mazāk vēlams nekā šī te forma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-04 23:03 (saite)
Uz to var skatīties arī tā ka mednieku vācēju civilizācijas forma pastāv kā virkne viena otru nomainošas šādas formas jeb atsevišķas tautas, ciltis, grupas etc. Katra atsevišķi ir neaizsargāta pret izmaiņām, tās parādās un pazūd, OK vienmēr paliek pāri tik daudz indivīdu lai populācijas vispārēji saglabātos, bet tas ir ļoti izšķērdīgs process indivīdu un arī mazu grupu līmenī. Stabils uz izšķērdīguma rēķina. Nu tipa sieviete mūžā dzemdēja 10-15 bērnus, 5-7 nomira bērnībā, tas normāli, reprodukcijai pietiek.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2021-07-04 23:26 (saite)
well? ja princips ir "stabilitāte", tad tik un tā izpildās. Savukārt, ja Tu uzstādi "super draudzīga pilnīgi visām grupām un indivīdiem" kā kritēriju, tad varētu diezgan īzī iedomāties, ka varētu būt iespējams arī kas labāks nekā tas, ko piedāvā industriāli tehnoloģiskais modelis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-04 23:46 (saite)
Stabilitāte tur sanāk tikai populācijas, bet ne indivīdu līmenī, sk. augsto bērnu mirstību un tml lietas.

/ "super draudzīga pilnīgi visām grupām un indivīdiem" kā kritēriju, tad varētu diezgan īzī iedomāties, ka varētu būt iespējams arī kas labāks nekā tas, ko piedāvā industriāli tehnoloģiskais modelis./

Vispār praksē mēs novērojam korelāciju - augstāks ZT līmenis => draudzīgāka sabiedrība. Ir izņēmumi tipa ķīna bet lielākajā daļā sabiedrību tas strādā.

Kas labāks par indusriāli tehnoloģisko? Godīgi sakot pie premisas ka maģija nedarbojas es īsti nevaru iedomāties, vismaz uz sitiena, kas varētu vēl labāk nodrošināt šādu draudzīgumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2021-07-05 01:19 (saite)
es nezinu, kur jūs novērojat augstāku ZT līmeni = draudzīgāku sabiedrību, jo īpaši vēsturiski/empīriski (varētu nosaukt veselu lērumu sabiedrību un vēsturisku situāciju, kurās ZT progress pa lielam ir militārisma labā un arī tā virzīšana ir, uh, viegli nedraudzīga), man šķiet, ka šis ir kārtējais arguments, kurā caurumu un izņēmumu vairāk nekā realitātes

un "grūti iedomāties kaut ko labāku" pa lielam liecina (nu ne par fantāzijas trūkumu, bet) par domāšanu esošās civilizācijas formas rāmītī; es esmu pārliecināta, ka lielākā daļa citu civilizācijas formu pārstāvju arī nevarēja iedomāties neko labāku, so what? tas nav arguments par to, ka "nav iespējams"

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-05 01:32 (saite)
Nu vispār tās sabiedrības ar noslieci uz militārismu nav draudzīgas bet nav arī nav ilgtspējīgas, 3. reihs 12 gadi, sovoks 74 gadi līdz ar to tas nav labs tehnoloģiskās civilizācijas piemērs + jāatgādina ka abos šajos piemēros bija daudzi nostopēti virzieni, aiz ideoloģiskiem apsvērumiem, kuri samazināja arī viņu militāro potenciālu. Augstāks ZT līmeni = draudzīgāku sabiedrība ir pa lielam Eiropa, Z-amerika, Japāna, Austrālija - pietiekami daudz piemēru tb.

/un "grūti iedomāties kaut ko labāku" pa lielam liecina (nu ne par fantāzijas trūkumu, bet) par domāšanu esošās civilizācijas formas rāmītī/

Par šito var domāt sekojošā aspektā - ja izpildās pārvietošanās brīvība, tad no kurienes uz kurieni cilvēkiem būs tendence pārvietoties? Man sanāk ka in general cilvēkiem ir tendence pārvietoties uz industriāli attīstītajām valstīm, vismaz ievērojamam skaitam cilvēku labāk patīk tur un tas jau nav tikai avārijas varianti kur cilvēki bēg no kara un dabas katastrofām, tas notiek arī tāpat. Nu un tas varētu ilustrēt kuras civilizāciju formas ir saglabājamākas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2021-07-05 11:28 (saite)
"mēs te atnācām, iznīcinājām jūsu civilizācijas formu un padarījām jūsu iepriekšējo dzīvi neiespējamu, kolonizējām jūsu zemi, lai iegūtu resursus savai industrijai, un tagad jūs gribat dzīvot nevis kolonijā, bet metropolē, TĀTAD MĒS ESAM LABIE UN PAREIZIE"

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-05 11:40 (saite)
Nu vispār jā agrākos laikos tas strādāja tā ka advancētākas kultūras izspieda/ asimilēja mazāk advancētās, līdzīgi kā tas notiek ar sugām. Tas tagad mēs tipa pamazām sākam būt daauguši līdz saglabāšanas konceptam, gan sugu (ekoloģija) gan kultūru. Un jā tagad sākas pretējais process, kad mūsu rīkus pārņem citas civilizācijas un izlieto savu formu saglabāšanai, tas ir par ķīnu un japānu gk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2021-07-05 11:53 (saite)
nu tak nekur "mēs" neesam nonākuši, wishful thinking.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-05 12:02 (saite)
Nu pag, agrāk bija pašsaprotams ka tipa mēs te atnācām un apsitām/ paverdzinājām ``tos mežoņus``, tagad kā labi redzams zīmējumā par šo vismaz debatē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2021-07-04 23:04 (saite)
/"saglabājama civilizācijas forma ir tā, kas iznīcinās visas pārējās civilizācijas",/

Es šeit drusku noprecizētu:

Saglabājama civilizācijas forma ir tā, kas potenciāli varētu iznīcināt visas pārējās civilizācijas, bet to nedara.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2021-07-04 23:20 (saite)
nu, tehnoloģiski industriālā toč neatbilst kritērijam ("ļausim jums eksistēt, jo mūsu industriāli tehnoloģiskajai labklājībai pagaidām vēl vajag lētos vergus, kas dara roku darbu, beeeet tas ir tikai pagaidām", imo, neskaitās kā neiznīcināšana)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-04 23:48 (saite)
Šite šķiet tiek jaukts ``industriāli tehnoloģiska`` ar ``beznosacījumu kapitālistiska``, kur šitas par lētajiem vergiem atbilst otrajam bet ne obligāti pirmajam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2021-07-04 23:49 (saite)
*žests* vēsturiski-empīriski, nevis "mēs tagad izdomāsim kaut kādu ideālo variantu, kas dabā nav novērots"

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-04 23:52 (saite)
Nu jā bet lētos vergus vajag kad? Tad kad tehnoloģijas klibo, ir nepietiekami advancētas utt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2021-07-04 23:58 (saite)
es neeesmu pārliecināta, ka Tu pats saproti, ko Tu tagad noargumentēji. jo pa lielam "zemāk attīstītās" civilizāciju formas tehnoloģiski industriālā pacieš/uztur pa lielam tikai tāpēc, ka tās piegādā darba rokas, un tad, kad nepiegādās, kas notiks? jep, iznīcinās, jo vairs taču nav vajadzīgi. nekāds "var iznīcināt, bet neiznīcina" nestrādās, nevajag jau nu sev dirst.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-05 00:02 (saite)
Nu kāpēc tu uz viņiem skaties tikai kā uz rokām, lētām rokām ja tie ir cilvēki, tātad smadzenes. Saprātīgas investīcijas izglītībā => mums ir dafiga jaunu inženieru, ķīmiķu, ārstu, matemātiķu, mākslinieku utt. Daudz lielāka vērtība par vnk darbaspēku. Resurss, ļoti vērtīgs, tīri pragmatiski skatoties. Kāpēc izmest/ iznīcināt?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2021-07-05 00:32 (saite)
kamōn. runa bija par kritēriju "var iznīcināt citas civilizācijas formas, bet to nedara". paņemt kādu citu civilizācijas formu un izmantot to kā resursu, lai barotu savējo ar smadzenēm, kā reiz ir iznīcināšana. tātad šis kritērijs neizpildās pat kaut kādā nākotnes ideālformā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-05 00:38 (saite)
Nu iznīcināšana tā nav, asimilēšana daļā gadījumu gan. Protams tur ir nianse ka tie potenciālie izglītotie cilvēki atgriežas savās mītnes zemēs un dara lietas - tad nav obligāti arī asimilācija. Tīri prakses līmenī, mums ir daudz indiešu studentu, daži paliek Eiropā, bet daudzi dodas atpakaļ uz Indiju. Viņu valdība atbalsta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2021-07-05 01:08 (saite)
nu jā, "neiznīcināt konkrētos cilvēkus, bet izdarīt tā, ka viņi ir asimilēti mūsu civilizācijas formā" kā reiz nozīmē "iznīcināt viņu civilizācijas formu". ko Tu nupat kā postulēji kā vēlamo rezultātu, pirms tam apgalvojot, ka būtu jāglābj tikai tās civilizācijas formas, kuras neiznīcina citas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-05 01:15 (saite)
Nubet tāpēc jau variants kur daļa aizbrauc atpakaļ un bīda savu civilizācijas formu ir daaaaudz labāks. Tad viņu civilizācijas forma neiznīkst.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2021-07-04 23:43 (saite)
/ka tas, kas varētu būt *pēc* šīs civilizācijas formas, būtu nepieciešami mazāk vēlams nekā šī te forma./

Nu tas man sanāk no tā, ka jebkurš ``pēc`` kurš ir mazāk zinošs/ varošs ir nevēlams. Nu un mazāk zinošs varošs => mazāk tehnoloģiski advancēts, jo tehnoloģijas - zināšanas un varēšanas rīki.

/"paskatīties, kā viņa nobeidzas, un tad uztaisīt rezervātu industriāli-tehnoloģiskā dzīvesveida piekopējiem"/

Khm te paceļas jautājums, kas liks tiem industriāli-tehnoloģiskā dzīvesveida piekopējiem tajā rezervātā sēdēt?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2021-07-04 23:55 (saite)
nu bļe, vai Tu vari vienreiz beigt izvirzīt jaunus kritērijus tam, ko Tev vajag?

un šajā gadījumā "zinošs un varošs" piedēvēšana civilizācijai, again, ir uzdevums, kuru kaut cik verificējami izdarīt būtu ļoti sarežģīti, un Tev būtu baigi jāķimerējas, lai uzstādītu tos kritērijus tā, ka tie izpildās industriāli tehnoloģiskajai civilizācijai tādai, kāda tā *ir*, nevis tādai, kādu Tu viņu gribētu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-04 23:59 (saite)
/ jaunus kritērijus/

OK, man likās ka ``zinošs/ varošs` un ``tehnoloģiski advancēts`` ir viens un tas pats kritērijs dažādi noformulēts, nu citiem vārdiem pietiekami stipri saistītas lietas lai viens bez otra nesanāktu.

Citādi, nu protams ka mūsējā reālā ir ar problēmām, par iespējamām problēmām daļēji ir šī tēma, konkrēti vai tieši minētā veida problēmas ir manāmas jeb tā ir falša trauksme/ pareidolija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2021-07-05 00:38 (saite)
1) kritēriji, pēc kurām civilizācijas forma ir uzskatāma par specifiski saudzējamu un glābjamu, ja nu gadījumā iet uz galu ("zinošs/varošs" netika minēts + civilizācijas formu, kas pāris gadsimtos var sevi novest līdz potenciālām beigām, diez vai būtu vērts uzskatīt par specifiski zinošu un varošu)
2) // šis nav svarīgi argumentam, bet "zināšanas" ir plašāks jēdziens par "tehnoloģisku advancētību". plus ja mēs skatāmies indivīda vai nelielas grupas robežās, to zinošumu un varošumu varētu apšaubīt īzī; drīzāk indivīds industriāli tehnoloģiskā sabiedrībā ir mazāk varošs, jo ir vairāk atkarīgs no tehnoloģijām (kuras kontrolē nevis viņš pats, bet citi cilvēki un citas tehnoloģijas, plus resursu pieejamība un whatnot); t.i., ja mēs paņemtu individuālu cilvēku no jebkuras civilizācijas formas un palaistu dzīvot as is, tad tas galīgi nebūtu vienos vārtos, maigi izsakoties

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-05 00:43 (saite)
OK, (2) ir reāla problēma, specializācijas lamatas. Vēl viens iekšējais risks. Tas ir atkal iz sērijas ko skolās praktiski nemāca bet vajadzētu [ kur lai ņem laiku, tas ir atkal cits jautājums]


(1) /civilizācijas formu, kas pāris gadsimtos var sevi novest līdz potenciālām beigām/ Tas ir druuuusku labāk par tādām formām kas novedušas sevi līdz reālām beigām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2021-07-05 01:06 (saite)
bet šeit mēs runājam nevis par kaut kādām potenciālām pagātnes civilizācijas formām, kuras tāpat mēs vairs nevaram dabūt atpakaļ pēc definīcijas, bet gan par kādu potenciālu nākotnes civilizācijas formu, kas varētu aizstāt šo te, kad tā sevi būs veiksmīgi nobeigusi - un par to, vai ir kādi jēgpilni argumenti mēģināt viņu glābt, (kurus es vēl joprojām neredzu)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-05 01:13 (saite)
OK, mums ir 2 varianti - mēģināt safixēt šito un izdomāt ar kādu šito varētu aizstāt.

Uuuun man šķiet, ka abi šie varianti īstenība novārās uz vienu, t.i. uz tālāku tehnoloģisku advancēšanos, jo

- ja mēs provējam safiksēt, to var izdarīt tehnoloģiski, nu iegūsot enerģiju bez CO2 emisijas, esošā CO2 savākšanu utt.

- ja mēs provējam aizstāt, tad ar ko? Nu droši vien ar kaut ko tādu kas dod 2 stabilitātes veidus - globālo un lokālo, t.i. populācijas un indivīda līmenī, jo obv. nevienam nevajag tādu kas a) draud uzsprāgt/ sarīkot karu/ nobeigt biosfēru un b) kas ir ``dabas daļa``, ``harmoniska`` bet ar augstu mirstību, specifiski bērnu mirstību, lielāku atkarību no apstākļiem un tml problēmām.

Kas tāda varētu būt? Iespējamie modeļi?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2021-07-05 01:28 (saite)
Nope, draudziņ, šaja diskusijā mani interesēja specifiski norādīt, ka tas, ka šī civilizācijas forma varbūt iet uz galu, nav nepieciešami riska faktors cilvēcei kā tādai. Man nav jāpiedāvā full-blown modelis, kas atrisina visas tavas problēmas tā, kā tev patīk, lai parādītu, ka tava argumentācija netur ūdeni.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-05 01:35 (saite)
Tehnoloģiskās civilizācijas iespējamā izbeigšanās ir riska faktors cilvēcei kā tādai vienkārši tāpēc ka tad jebkurš ārējs negatīvs faktors spēj to piebeigt ar lielāku varbūtību. Jā pastāv iespēja ka suga izdzīvo un pēc kāda laika civilizāciju atjauno, bet tā ir cūcene, var sanākt/ var nesanākt, no pašiem cilvēkiem vairs neatkarājas. Nu tā kā piemēram neandertāliešiem nesanāca.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2021-07-05 11:25 (saite)
ai, nu, labrīt, pēc mazāk nekā gadsimta laikā izpildītiem globāliem draudiem "vispār mēs te varētu paši sevi uzlaist gaisā ar atombumbu" un "jup, laikam taču klimata pārmaiņas ir reālas, kas to būtu domājis" un "ai, mums te pandēmija paspruka, bet viss kārtībā, tie, kam būs pieejamas vakcīnas un ir pietiekami uzkrājumi, izdzīvos" dramatiski šausmināties par ārējiem negatīviem faktoriem, kas bija aktuāli *neandertāliešiem*, ir diezgan absurdi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-05 11:35 (saite)
Man šķiet ka nav tik vienkārši, dažas nianses:

Nav izslēgts ka atombumbas (MAD koncepts un zināmās kodolsprādzienu sekas, sevisķi ``kobalta bumbas `` koncepts) mūs ir pasargājušas no iznīcinoša ilgu globālu karu perioda. Cilvēkiem pierāpoja ka tādā pasākumā kā nākamais pasaules karš nekādu uzvarētāju nebūs => nav nākamā pasaules kara, WW2 bija pēdējais, strauji beidzās līdz ar kodolieroču parādīšanos.

Par pandēmiju - nu ja tāda pasprūk un nav vakcīnu/ zāļu, tad ir drusku sliktāk, sk. spāņu gripu un zināmās viduslaiku bakteriālās epidēmijas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2021-07-05 11:54 (saite)
"mūsu ieviestais iekšējais drauds, kas varētu nonest visu zemeslodes ekosistēmu, mūs pasargāja no mūsu ieviestā iekšējā drauda, kas bija vēl sliktāks" neizklausās pēc nenormāli pārliecinošas reklāmas civilizācijas formai kā labākajai lietai, kas var eksistēt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-05 12:08 (saite)
Nu tikai atceramies ka pasākums ir vairāk ieguvums nekā drauds, tajā pašā izpētes virzienā kur ir bumbas ``blakus`` ir arī elektrostacijas un man tiešām ir lielas aizdomas ka bez AES turpinot svilināt oglekļa savienojumus mēs tiešām iebrauktu khm beigās.

Kur man šķiet visā šajā galvenā problēma vispārīgi es jau atzīmēju iepriekš - nu jā tipa mēs varam nedarīt ekstensīvu industriju un khm ``iekļauties dabā``, teorētiski tāds modelis populācijas līmenī varētu pastāvēt tikai tas nav draudzīgs indivīdiem. Tas ir komentārs par ``domāšanu tikai šādas civilizācijas rāmītī``, okej es ļoti gribētu zināt kā ``citos rāmīšos`` var panākt vismaz to pašu kas mums ir tagad.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2021-07-05 12:12 (saite)
well, again, "mūsu industrija un tehnoloģija attīstās kā blakus faktors tam, ka gribam izdomāt veidus, kā efektīvāk nonest citus cilvēkus" nav pazīme draudzīgai sabieddrībai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-05 12:20 (saite)
Nu to var formulēt arī tā - gribam izdomāt veidus, kā neļaut nonest sevi. Ne dabiskiem faktoriem ne kādam pretiniekam.

Tas ir jautājums par agresivitāti. Agresivitāte ir slikta ja tā ir vērsta pret citu būtni, tas ir skaidrs. Bet ja tā ir vērsta pret apstākļiem, esamību kā tādu, tad tas atkal ir nepieciešami. Citādi sanāk tikai mūžīga adaptēšanās un sevis mainīšana.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2021-07-05 12:26 (saite)
varbūt civilizācijas forma, kas ir pieņemošāka pret esamību kā tādu un arī pret sevis mainīšanas ideju, varētu būt dzīvotspējīgāka?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-05 12:36 (saite)
Tāds pasākums noteikti būs dzīvotspējīgs jo adaptīvs, tikai man ir hipotēze ka tas beigs būt civilizācija un saprāts tādā veidā kā mēs to pazīstam. Kur ir problēma? Problēma ir šajā mainīgumā. Mainīgums nozīmē gan iegūt gan zaudēt. Tas ir pretrunā ar zināšanu uzkrāšanu. Līdz ar to šāds pasākums vienmēr varēs adaptēties bet arvien mazāk varēs mainīt vidi pēc saviem ieskatiem līdz tam iespējams vispār pazudīs tāda lieta kā ``savi ieskati``, tas no proaktīva kļūs pilnīgi reaktīvs un kā sekas daudz vienkāršāks. Mēs dabūsim kaut kādu polimorfu vīrusu kurš prot adaptēties daudziem dažādiem apstākļiem un viss.

Okej ja tajā nodrošinās zināšanu uzkrāšana, tad šāda riska nav, bet zināšanu uzkrāšana prasa zināmu proaktīvumu kaut vai zināšanu nesēju/ infrastruktūras konstruēšanai un tad mēs atkal nonākam pie variācijas par ``parastu`` tehnoloģisko civilizāciju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2021-07-05 13:25 (saite)
Ja organisms (vai sabiedrība) ir vienlīdz uzmanīgs un uz vērtīgā saglabāšanu tiecīgs pret visu, tad no tā izriet tas, ka šis organisms (vai sabiedrība) tikpat rūpīgi centīsies saglabāt arī vērtīgo sevī, tā ka nevajag jau pārspīlēt un dramatizēt

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-05 13:31 (saite)
Nu jā vērtīgo sevī - tas ir viens, otrs ir vērtīgo ārpus sevis un tas prasa konstruēšanu un visu ar to saistīto.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2021-07-05 13:42 (saite)
ja empīriski/vēsturiski x ir vairāk iznīcinājis, nekā saglabājis, tad šis x nekādīgi nav pierādīti labs saglabātājs

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-05 16:39 (saite)
Nu jā bet cita kandidāta uz saglabātāju mums nav.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2021-07-05 17:05 (saite)
-kur tava mamma?
-nositu un apēdu
-un tētis?
-arī nositu un apēdu
-...tu zini, kas tu tagad esi?!
-bārenītis :(((

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-05 17:35 (saite)
Tagad nosist vēl arī bārenīti vrb izklausās taisnīgi bet nav racionāli

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2021-07-05 17:40 (saite)
Apgalvot, ka nevar iedomāties neko labāku par bārenīte, ir vēl neracionālāk

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-05 17:45 (saite)
Es mēģināju man sanāca adaptīvs vīruss, okej var pamēģināt vēl. Also par bārenīti, nēnu ja varētu pagriezt laiku atpakaļ tad būtu jēga pārspēlēt, tagad ir kā ir un pateikt bārenītim - tagad paliec vēl bez cirvja ir tipa viņu nosist.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2021-07-05 17:52 (saite)
Ja Tu visā nopietnībā uzskati, ka šis ir labākais, uz ko cilvēki ir spējīgi, tad mēs varam atsākt šo diskusiju, tikai ar jautājumu "a nahujam šitos glābt un uzturēt" :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-05 17:56 (saite)
Nu vispār es domāju ka cilvēki ir spējīgi uz ko labāku ibo ir spējīgi mācīties tikai vēl es domāju ka tas labākais nevar būt ne-tehnoloģisks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2021-07-05 20:13 (saite)
Nu ne-tehnoloģisks ar nozīmi "nekādas tehnoloģiju klātbūtnes vispār" droši vien nē, jo arī uzcept gaļu ir ēdiena pagatavošanas tehnoloģija
"Ne primāri tehnoloģisks" kāpēc ne

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-05 23:00 (saite)
Nu jā tad ir jautājums - primāri kāds? OK, primāri ne - komerciāls, varu iedomāties. Primāri ne uz saprašanu orientēts - emmm, kā?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2021-07-05 23:12 (saite)
Tehnoloģija un saprašana nekādi nav sinonīmi, kāpēc lai būtu? Un, again, Tu vēl neesi ticis pāri domai, ka šis modelis ir labākais ever, man prātā nenāk ar Tevi diskutēt par alternatīvām, kuras Tu nedomājot reducēsi uz industriāli tehnoloģisko pieeju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-05 23:23 (saite)
/Tehnoloģija un saprašana nekādi nav sinonīmi, kāpēc lai būtu?/

Nevis sinonīmi bet nepieciešami saistītas lietas. Tāpēc ka tu nevari saprast lietas kuras ar izejas komplektu maņu nevari pamanīt. Lai provētu saprast vispirms vajag pamanīt. Instrumentus vajag.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2021-07-05 23:26 (saite)
Instrumenti noder, bet nav primāri (t.i., Einšteins bez teleskopa sapratīs vairāk nekā gnidriņš ar teleskopu)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-05 23:35 (saite)
Baidos ka tur nav primāra/ sekundāra. Einšteins nezināja vai viņa vienādojumi ir pareizi kamēr džeki ar teleskopiem saules aptumsuma laikā nesamērīja tās staru noliekšanās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]begemots
2021-07-04 14:43 (saite)
Vismaz man tas neizskatītos viennozīmīgi ne vienā, ne otrā virzienā.

Ja tehnoloģiska civilizācija rada papildus tai raksturīgus riskus, tad tai ir līdzekļi, lai mazinātu veselu kaudzi ar citiem, gan lokāliem, gan globāliem sugas izdzīvošanas riskiem.

Piemēram, nu jau mēs sākam domāt par un pētīt vienu no lietām, kas būtu vienkārši neiespējama ne-industriālai civilizācijai -- asteroīdu novirzīšanu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2021-07-04 15:06 (saite)
Nu jā, es nesaku, ka vienas civilizācijas formas ir kaut kādā veidā pārākas par citām, tikai iztaujāju kritērijus, pēc kādiem to nosaka, un aicinu tos aplicēt viendabīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2021-07-04 15:17 (saite)
Tur sanāk ka riski ir ārējie un iekšējie. Tehnoloģiskā civilizācija kļūst noturīgāka pret ārējiem bet kļūst sarežģītāka un parādās iekšējie riski/ traucējumi attīstības gaitā. Tādas strukturālas izmaiņas kas viņu iekšēji bojā, analogs slimībām organismā. Topiks kāreiz ir par vienu tādu iespējamu risku grupu jeb precīzāk - viņas izpausmēm.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mindbound
2021-07-04 18:01 (saite)
Neviens no entropiskā baseline tālu esošs veidojums nav "autostabils", visiem tādiem ir tendence brūkot tuvoties šim baseline un tad tur palikt.

Tas pilnā mērā attiecas arī uz civilizāciju — to ir aktīvi jākopj, jāsargā un jāstiprina, pretējā gadījumā tajā sāks uzkrāties iekšēji draudi, kas tipiski drīz noved pie arī pie augošas ievainojamības no ārējiem draudiem. Šis process pēc noklusējuma ir kumulatīvs un pašplūsmā noved pie kolapsa.

Vienīgā relevantā atšķirība starp primitīvām un advancētām civilizācijām šajā specifiskajā griezumā ir tā, ka pēdējām ir vairāk, ko zaudēt un tālāk, kur krist, procesus vadošās likumsakarības pašas ir invariantas pret konkrētās civilizācijas profilu.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-04 18:03 (saite)
Nu advancētām iespējams ir labākas šanses uz agrīnu pašdiagnostiku

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2021-07-04 18:08 (saite)
Šobrīd tā neizskatās

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-04 18:09 (saite)
Varēja būt labāk, bet nu ja jau mēs te klepojam par to tad kaut kādā mērā ir.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gedymin
2021-07-05 10:16 (saite)
Kāpēc tas satur X-risku?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-05 10:30 (saite)
X-risks: risks ka cilvēce izzūd vai risks ka cilvēce tiek atmesta atpakaļ attīstībā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gedymin
2021-07-05 10:48 (saite)
Es zinu, kas tas ir. Kāpēc lēnāka attīstība lai novestu pie x-riskiem? Lielākie X-riski ir no AI vai mākslīgi radītiem vīrusiem. Dabiskie, tādi kā asteroīdi vai vulkāni ir salīdzinoši niecīgi un mazliet lēnāks progress to varbūtību nepalielina līdz augstam līmenim.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-05 10:51 (saite)
Tāpēc ka lēnāks progress paaugstina varbūtību sliktam iznākumam no dabiskiem faktoriem. Nu piemēram nav attiecīgās tehnikas kosmosā => neko nevar izdarīt ar asteroīdiem. Nav daudz advancētu atomelektrostaciju => klimata katastrofa ir neizbēgama.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gedymin
2021-07-05 11:12 (saite)
Dabiski faktori jau ir ar niecīgām varbūtībām izraisīt X-risku. To pierāda tas, ka pēdējo miljonu gadu laikā nekas X-riskam tuvs nav noticis, kaut arī sistēmas asteroīdu novēršanai mums nav bijis. Varbūtību sliktam iznākumam teiksim nākošajā gadsimtā nav novērtēt no augšas, ņemot vērā šos pagātnes datus.

Klimata izmaiņas vispār nav dabisks faktors, tās burtiski ir radušās tehnoloģiskā progresa dēļ.

Atomelektrostacijas jau eksistē. Domā, ka vajag fusion energy, lai novērstu klimata krīzi? Tas var palīdzēt, bet bez politikas izmaiņām nekas nenotiks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-07-05 11:22 (saite)
Kodoltermiskā [sintēzes] enerģētika būtu ideāli, protams, bet kamēr nepieciešamie plazmas parametri [sevišķi stabilitāte] vēl nav sasniegti jādomā arī par kodolu dalīšanās enerģētiku, konkrēti Th232-U233 un U238-Pu239 procesiem, jo pamata izotops dabiskajam urānam ir 238 un torija 232 arī ir daudz dabā. Ko te var dot politika? Politiski lēmumi pēc iespējas noņemt ierobežojumus darbam ar plutoniju un ``brīderu`` reaktoriem te būtu vietā. Šie ierobežojumi ir radušies kā mēģinājumi kontrolēt kodolieročus, bet šķiet ka tagad, kad ir globālas novērošanas tīkli un laba pretraķešu aizsarzība kā NORAD un viņas analogi tas vairs nav tik aktuāli.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2021-07-05 20:58 (saite)
Kādas politikas izmaiņas kādai klimata krīzei? Domā ultra-oligarhu piedāvātās politikas, kas visu atdod viņiem un mūs padara par vergiem? Jo pagaidām tas ir vienīgais, ko tavi klimata krīzinieki piedāvā, kas viņus padara maigi izsakoties par korumpētu varaskāru tirānu lakejiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?