Sviesta Ciba |

ctulhu (

ctulhu) rakstīja,
@ 2021-07-04 13:03:00

Pārbaude
Man te ieinteresēti novērotāji saka ka pastāv sekojoša bīstama tendence: cilvēki sākot no kkur XXgs vidus/ beigām arvien mazāk dara dažādas nozīmīgas lietas.

Tāds patterns ir/ nav novērojams?

Ja ir - tas satur X-risku.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

ctulhu
2021-07-05 01:13 (saite)

OK, mums ir 2 varianti - mēģināt safixēt šito un izdomāt ar kādu šito varētu aizstāt.

Uuuun man šķiet, ka abi šie varianti īstenība novārās uz vienu, t.i. uz tālāku tehnoloģisku advancēšanos, jo

- ja mēs provējam safiksēt, to var izdarīt tehnoloģiski, nu iegūsot enerģiju bez CO2 emisijas, esošā CO2 savākšanu utt.

- ja mēs provējam aizstāt, tad ar ko? Nu droši vien ar kaut ko tādu kas dod 2 stabilitātes veidus - globālo un lokālo, t.i. populācijas un indivīda līmenī, jo obv. nevienam nevajag tādu kas a) draud uzsprāgt/ sarīkot karu/ nobeigt biosfēru un b) kas ir ``dabas daļa``, ``harmoniska`` bet ar augstu mirstību, specifiski bērnu mirstību, lielāku atkarību no apstākļiem un tml problēmām.

Kas tāda varētu būt? Iespējamie modeļi?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	honeybee 2021-07-05 01:28 (saite)
	Nope, draudziņ, šaja diskusijā mani interesēja specifiski norādīt, ka tas, ka šī civilizācijas forma varbūt iet uz galu, nav nepieciešami riska faktors cilvēcei kā tādai. Man nav jāpiedāvā full-blown modelis, kas atrisina visas tavas problēmas tā, kā tev patīk, lai parādītu, ka tava argumentācija netur ūdeni. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2021-07-05 01:35 (saite)

Tehnoloģiskās civilizācijas iespējamā izbeigšanās ir riska faktors cilvēcei kā tādai vienkārši tāpēc ka tad jebkurš ārējs negatīvs faktors spēj to piebeigt ar lielāku varbūtību. Jā pastāv iespēja ka suga izdzīvo un pēc kāda laika civilizāciju atjauno, bet tā ir cūcene, var sanākt/ var nesanākt, no pašiem cilvēkiem vairs neatkarājas. Nu tā kā piemēram neandertāliešiem nesanāca.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

honeybee
2021-07-05 11:25 (saite)

ai, nu, labrīt, pēc mazāk nekā gadsimta laikā izpildītiem globāliem draudiem "vispār mēs te varētu paši sevi uzlaist gaisā ar atombumbu" un "jup, laikam taču klimata pārmaiņas ir reālas, kas to būtu domājis" un "ai, mums te pandēmija paspruka, bet viss kārtībā, tie, kam būs pieejamas vakcīnas un ir pietiekami uzkrājumi, izdzīvos" dramatiski šausmināties par ārējiem negatīviem faktoriem, kas bija aktuāli *neandertāliešiem*, ir diezgan absurdi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2021-07-05 11:35 (saite)

Man šķiet ka nav tik vienkārši, dažas nianses:

Nav izslēgts ka atombumbas (MAD koncepts un zināmās kodolsprādzienu sekas, sevisķi ``kobalta bumbas `` koncepts) mūs ir pasargājušas no iznīcinoša ilgu globālu karu perioda. Cilvēkiem pierāpoja ka tādā pasākumā kā nākamais pasaules karš nekādu uzvarētāju nebūs => nav nākamā pasaules kara, WW2 bija pēdējais, strauji beidzās līdz ar kodolieroču parādīšanos.

Par pandēmiju - nu ja tāda pasprūk un nav vakcīnu/ zāļu, tad ir drusku sliktāk, sk. spāņu gripu un zināmās viduslaiku bakteriālās epidēmijas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	honeybee 2021-07-05 11:54 (saite)
	"mūsu ieviestais iekšējais drauds, kas varētu nonest visu zemeslodes ekosistēmu, mūs pasargāja no mūsu ieviestā iekšējā drauda, kas bija vēl sliktāks" neizklausās pēc nenormāli pārliecinošas reklāmas civilizācijas formai kā labākajai lietai, kas var eksistēt. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2021-07-05 12:08 (saite)

Nu tikai atceramies ka pasākums ir vairāk ieguvums nekā drauds, tajā pašā izpētes virzienā kur ir bumbas ``blakus`` ir arī elektrostacijas un man tiešām ir lielas aizdomas ka bez AES turpinot svilināt oglekļa savienojumus mēs tiešām iebrauktu khm beigās.

Kur man šķiet visā šajā galvenā problēma vispārīgi es jau atzīmēju iepriekš - nu jā tipa mēs varam nedarīt ekstensīvu industriju un khm ``iekļauties dabā``, teorētiski tāds modelis populācijas līmenī varētu pastāvēt tikai tas nav draudzīgs indivīdiem. Tas ir komentārs par ``domāšanu tikai šādas civilizācijas rāmītī``, okej es ļoti gribētu zināt kā ``citos rāmīšos`` var panākt vismaz to pašu kas mums ir tagad.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	honeybee 2021-07-05 12:12 (saite)
	well, again, "mūsu industrija un tehnoloģija attīstās kā blakus faktors tam, ka gribam izdomāt veidus, kā efektīvāk nonest citus cilvēkus" nav pazīme draudzīgai sabieddrībai. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2021-07-05 12:20 (saite)

Nu to var formulēt arī tā - gribam izdomāt veidus, kā neļaut nonest sevi. Ne dabiskiem faktoriem ne kādam pretiniekam.

Tas ir jautājums par agresivitāti. Agresivitāte ir slikta ja tā ir vērsta pret citu būtni, tas ir skaidrs. Bet ja tā ir vērsta pret apstākļiem, esamību kā tādu, tad tas atkal ir nepieciešami. Citādi sanāk tikai mūžīga adaptēšanās un sevis mainīšana.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	honeybee 2021-07-05 12:26 (saite)
	varbūt civilizācijas forma, kas ir pieņemošāka pret esamību kā tādu un arī pret sevis mainīšanas ideju, varētu būt dzīvotspējīgāka? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2021-07-05 12:36 (saite)

Tāds pasākums noteikti būs dzīvotspējīgs jo adaptīvs, tikai man ir hipotēze ka tas beigs būt civilizācija un saprāts tādā veidā kā mēs to pazīstam. Kur ir problēma? Problēma ir šajā mainīgumā. Mainīgums nozīmē gan iegūt gan zaudēt. Tas ir pretrunā ar zināšanu uzkrāšanu. Līdz ar to šāds pasākums vienmēr varēs adaptēties bet arvien mazāk varēs mainīt vidi pēc saviem ieskatiem līdz tam iespējams vispār pazudīs tāda lieta kā ``savi ieskati``, tas no proaktīva kļūs pilnīgi reaktīvs un kā sekas daudz vienkāršāks. Mēs dabūsim kaut kādu polimorfu vīrusu kurš prot adaptēties daudziem dažādiem apstākļiem un viss.

Okej ja tajā nodrošinās zināšanu uzkrāšana, tad šāda riska nav, bet zināšanu uzkrāšana prasa zināmu proaktīvumu kaut vai zināšanu nesēju/ infrastruktūras konstruēšanai un tad mēs atkal nonākam pie variācijas par ``parastu`` tehnoloģisko civilizāciju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	honeybee 2021-07-05 13:25 (saite)
	Ja organisms (vai sabiedrība) ir vienlīdz uzmanīgs un uz vērtīgā saglabāšanu tiecīgs pret visu, tad no tā izriet tas, ka šis organisms (vai sabiedrība) tikpat rūpīgi centīsies saglabāt arī vērtīgo sevī, tā ka nevajag jau pārspīlēt un dramatizēt (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2021-07-05 13:31 (saite)
	Nu jā vērtīgo sevī - tas ir viens, otrs ir vērtīgo ārpus sevis un tas prasa konstruēšanu un visu ar to saistīto. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	honeybee 2021-07-05 13:42 (saite)
	ja empīriski/vēsturiski x ir vairāk iznīcinājis, nekā saglabājis, tad šis x nekādīgi nav pierādīti labs saglabātājs (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2021-07-05 16:39 (saite)
	Nu jā bet cita kandidāta uz saglabātāju mums nav. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	honeybee 2021-07-05 17:05 (saite)
	-kur tava mamma? -nositu un apēdu -un tētis? -arī nositu un apēdu -...tu zini, kas tu tagad esi?! -bārenītis :((( (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2021-07-05 17:35 (saite)
	Tagad nosist vēl arī bārenīti vrb izklausās taisnīgi bet nav racionāli (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	honeybee 2021-07-05 17:40 (saite)
	Apgalvot, ka nevar iedomāties neko labāku par bārenīte, ir vēl neracionālāk (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2021-07-05 17:45 (saite)
	Es mēģināju man sanāca adaptīvs vīruss, okej var pamēģināt vēl. Also par bārenīti, nēnu ja varētu pagriezt laiku atpakaļ tad būtu jēga pārspēlēt, tagad ir kā ir un pateikt bārenītim - tagad paliec vēl bez cirvja ir tipa viņu nosist. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	honeybee 2021-07-05 17:52 (saite)
	Ja Tu visā nopietnībā uzskati, ka šis ir labākais, uz ko cilvēki ir spējīgi, tad mēs varam atsākt šo diskusiju, tikai ar jautājumu "a nahujam šitos glābt un uzturēt" :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2021-07-05 17:56 (saite)
	Nu vispār es domāju ka cilvēki ir spējīgi uz ko labāku ibo ir spējīgi mācīties tikai vēl es domāju ka tas labākais nevar būt ne-tehnoloģisks. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	honeybee 2021-07-05 20:13 (saite)
	Nu ne-tehnoloģisks ar nozīmi "nekādas tehnoloģiju klātbūtnes vispār" droši vien nē, jo arī uzcept gaļu ir ēdiena pagatavošanas tehnoloģija "Ne primāri tehnoloģisks" kāpēc ne (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2021-07-05 23:00 (saite)
	Nu jā tad ir jautājums - primāri kāds? OK, primāri ne - komerciāls, varu iedomāties. Primāri ne uz saprašanu orientēts - emmm, kā? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	honeybee 2021-07-05 23:12 (saite)
	Tehnoloģija un saprašana nekādi nav sinonīmi, kāpēc lai būtu? Un, again, Tu vēl neesi ticis pāri domai, ka šis modelis ir labākais ever, man prātā nenāk ar Tevi diskutēt par alternatīvām, kuras Tu nedomājot reducēsi uz industriāli tehnoloģisko pieeju. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2021-07-05 23:23 (saite)
	/Tehnoloģija un saprašana nekādi nav sinonīmi, kāpēc lai būtu?/ Nevis sinonīmi bet nepieciešami saistītas lietas. Tāpēc ka tu nevari saprast lietas kuras ar izejas komplektu maņu nevari pamanīt. Lai provētu saprast vispirms vajag pamanīt. Instrumentus vajag. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	honeybee 2021-07-05 23:26 (saite)
	Instrumenti noder, bet nav primāri (t.i., Einšteins bez teleskopa sapratīs vairāk nekā gnidriņš ar teleskopu) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2021-07-05 23:35 (saite)
	Baidos ka tur nav primāra/ sekundāra. Einšteins nezināja vai viņa vienādojumi ir pareizi kamēr džeki ar teleskopiem saules aptumsuma laikā nesamērīja tās staru noliekšanās. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: