ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2021-04-12 20:46:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Viņi tur raksta
/Tradicionālās morāles spēks, atšķirībā no vēlmes veikt aprēķinu, meklēt izņēmumus un radīt dilemmas, slēpjas tās vienkāršībā. Līdz ar to arī iespēja kļūdīties ir būtiski samazināta. Aprēķins un dilemmas it kā norāda uz izsmalcinātību, taču šī izsmalcinātība, kā redzējām, var būt caur un cauri viltota. Tas, kas ir vienkāršs un patiess, ir labāks par to, kas ir sarežģīts un nepatiess./

Iebildumi:

1) Vienkārša, bet neprecīza un rupja, der tikai intuitīvi saprotamās vienkāršās situācijās, nu tipa ir vecenīe, ir cirvis, sitam vai nesitam vecenīti nost, jā tradicionālā morāle saka - nesitam, bet šādu pašu rezultātu mēs dabonam arī no sarežģītākām un pilnīgākām morāles sistēmām.
2) Tradicionālajai morālei nav pamatojuma, tas ir milzis uz smilšu kājām.
3) Viņi te raksta tā it kā aprēķins būtu kaut kas negatīvs, bet korekts aprēķins jeb pareizāk algoritms kā vaikt korektu aprēķinu max dažādās situācijās jau nav nekas cits kā kvalitatīva morāle.
4) /Tas, kas ir vienkāršs un patiess, ir labāks par to, kas ir sarežģīts un nepatiess./ Aha un sarežģīts un patiess ir labāks nekā vienkāršs un nepatiess. [ jeb patiess tikai dažos gadījumos]


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]aborigens
2021-04-12 21:53 (saite)
viņi tur :D

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-04-12 22:21 (saite)
Nujā turpat :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]shrdlu
2021-04-12 22:49 (saite)
Kaut kādā ziņā jau autoram ir taisnība - šādām vienkāršām morālām sistēmām, šķiet, ir evolucionāra priekšrocība, tās ir viegli apgūt un piemērot vairumam tipveida situāciju, pie tam parasti ir izņēmumi attiecībā uz citu grupu pārstāvjiem (karā drīkst nogalināt utt.). Ja šī morālā sistēma puslīdz veiksmīgi nodrošina sabiedrības pastāvēšanu un ļauj atvairīt ārējus uzbrukumus, kāpēc izdomāt kaut ko sarežgītāku? Nu un, ka šī sistēma nevar dot niansētu ieskatu tādos jautājumos kā abortu, eitanāzija un viendzimuma attiecības - tas tik un tā skar tikai atsevišķas nelielas sabiedrības grupas un kopumā neapdraud kopienas eksistenci.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-04-12 23:02 (saite)
Nu jā tātad tas ir kaut kas tāds kā armijas reglaments. Strādā standarta situācijās pie nosacījma ka visi paklausīgi izpilda un jautājumus neuzdod. Uz jebkuru ``kāpēc?`` atbilde ir `` Maul halten und weiter dienen!``. Kā redzams, kazarmas dzīvi tā organizēt puslīdz var, bet pat kvalitatīva armija tā nesanāk, jo flekisblāks un radošāks prtinieks to sakaus.

Nu un par likšanu sabiedrības pamatā vispār nevar būt runa, jo tā sanāk paklausīgu cilvēku, izpildītāju sabiedrība.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]shrdlu
2021-04-12 23:14 (saite)
Kāpēc tad uzreiz armijas reglaments? Man liekas, tie paši 10 baušļi ir diezgan vispārīgi un vairāk nosaka sarkanās līnijas, kuru ietvaros savukārt var diezgan elasīgi darboties. Piemēram, aizliegums nogalināt savējos, kāpēc lai tas nevarētu būt sabiedrības pamatā, to jau pat dzīvnieki pārsvarā ievēro.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-04-12 23:38 (saite)
Nu pirmkārt no šiem 10 baušļiem vispārīgi bet funkcionāli noteikumi, kas noder, ir tikai 3 vai 4 kā skatās. Pirmie 2 vai 3 vispār nemeiko sensu, tad tur ir kaut kas par ``laulību`` kas arī ir tikai specifisks institūts, ne vispārīgs.

Bet nu jā, kā jau teicu šāda tipa sistēmas strādā kā nebūt līdz pirmajam ``kāpēc``.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2021-04-13 00:43 (saite)
Well, pirmie divi vai trīs meiko sensu sabiedrībās, kurās tie radās un kuras tos primāri turpina lietot. Nav universāli pārliecinošu argumentu, šeit vai tur.

Kas attiecas uz "kāpēc", tad personīgi es atrodu, ka daudzos šādos gadījumos laba atbilde ir iegūstama tikai caur backwards inferenci — "tāpēc, ka šie citādi patvaļīgie noteikumi darbojas: tur kopā sabiedrību, ierobežo deģenerātus, samazina vardarbību, veicina civilizāciju utt., utjpr.", kamēr jebkāds forward-inference skaidrojums tikpat labi var būt cover story šim.

Līdzīgi es traktēju, teiksim, "karaļa dievišķā varas mandāta" teoriju: nav svarīgi, vai karalis to ir saņēmis no dieva, svarīgi ir, vai viņa vara nāk tautai par labu un, ja nāk, tad tai tiek piemeklēts vienalga, kāds attaisnojums dotajā laikā un tautā "aiziet", jo backwards inference iegūtie skaidrojumi parasti ir ļoti "sausi" ("tāpēc, ka ir vēlamie rezultāti") un cilvēkiem mēdz prasīties parastu, forwards inference ceļā iegūtu jēgu vai nozīmi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-04-13 01:22 (saite)
Nu jā bet tass trādā līdz brīdim kamēr kāds uzjautā - a kāpēc mums tas karalis jāklausa?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2021-04-13 02:08 (saite)
Well, iekšējais skaidrojums ir ļoti vienkāršs: labam karalim ir jāklausa tāpēc, ka no viņa rīkojumiem valstī ir miers, stabilas sāls cenas, labas attiecības ar kaimiņiem un cietumu vietā ceļas skolas, savukārt sliktam karalim ir ar zobu galiem jāklausa, lai izvairītos no pilsoņu kara un aiz muguras jātaisa mahinācijas, lai kā nākamo ar lielāku varbūtību dabūtu uz troņa labu karali. Tas ir skaidrojums, no kura ir jēga politiķiem, padomniekiem, stratēgiem un citiem profesionāļiem.

Ārējais skaidrojums, savukārt, ir "dieviņš tā grib" vai tā reģionālais ekvivalents dotajā laika un telpas punktā. Tautai neinteresē varas tehniskās detaļas un, kaut arī tās nav no tautas jāslēpj (beigu galā, jauni profesionāļi tāpat daļā gadījumu nāk no tautas un vara kā mācību priekšmets ir empīriski pārbaudīta, kaut pēdējā laikā novārtā nokļuvusi, lieta), parasti nav liela jēga tās arī sevišķi afišēt. Sapienti sat un tamlīdzīgi.

Tieši tas pats, protams, attiecas uz demokrātiju. "Tautas griba" ir strikti ārējs skaidrojums, jo tautai nav nekādas gribas un to sastādošajiem indivīdiem lielākoties nav arī nekādas saprašanas par varas procesu iekšējo loģiku un mehāniku. Tāds apgalvojums, protams, nav populārs, tāpēc tas nekur netiek popularizēts un demokrātijas kritika ir viena no lietām, ko Nedrīkst Darīt, tāds modernizēts lèse-majesté variants (kas pats par sevi ir okej, pārāk skaļa varas mehānismu kritika, īpaši no iekšpuses un bez praktiskiem izvedumiem, traucē šiem mehānismiem darboties).

Tas, kas paliek kā uzdevums lasītājam, ir tas, kāds ir demokrātijas iekšējais skaidrojums. Ļoti ideālistisks lasītājs varbūt teiktu, ka tas joprojām ir tas pats — pie labiem vadītājiem ceļas skolas, uzturas attiecības ar kaimiņiem un viss pārējais.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-04-13 12:49 (saite)
Neviens jau nesaka ka demokrātija ir ideāla varas forma, var meklēt trūkumus un mēģināt izdomāt labāku.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2021-04-13 13:24 (saite)
Kas arī tiek darīts, rest assured.

Protams, esošā situācija demokrātiju padara ne tikai par politisku, bet arī par morālu lielumu (jo citādi netikt pie Diversity, Inclusivity, Equity, ko saprata jau XVIII gs. galvu griezēji apgaismotāji), kas nozīmē, ka šādi pētījumi var tikt uztverti ne tikai kā apdraudējums varai (kas nav neparasti), bet arī kā svētuma zaimošanas sekulārais ekvivalents (kas ir nedaudz neparasti).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2021-04-13 01:23 (saite)
Savukārt uz ``tas strādā`` kāds var atbildēt, nu jā ptolemaja epicikli arī strādāja, bet bija vērts piekasīties

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2021-04-13 01:58 (saite)
Tur jau tā lieta, ka, astronomijai attīstoties, tie sāka arvien uzkrītošāk nestrādāt. Ja tie strādātu tikpat labi, cik Keplera likumi, tad nebūtu iemesls tos atmest, tad tie būtu vienkārši vēl viens to pašu mehānismu pieraksta veids, kas ir situācija, kādu zinātnē netrūkst.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-04-13 12:47 (saite)
Vot vot un šite tā pati huiņa. Sabiedrībai attīstoties t.s. tradicionālā morāle sāk arvien uzkrītošāk nestrādāt, situācijas sarežģītākas un viss šitais.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2021-04-13 13:13 (saite)
Protams, ka neviena morāles sistēma nav visaptveroša un bez failure modes, bet citādi es laikam nepiekrītu visai šai apgalvojumu sekvencei.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-04-13 13:16 (saite)
Nu tādā ziņā ka sistēma paliek lielāka un sarežģītāka [ kaut vai tupa pēc elementu = cilvēku skaita] un enerģētiski piesātinātāka. Nu iz sērijas ka DT noteikumu mazā lauku sētā būs īsāki un vienkāršāki par DT noteikumiem lielā ķīmiskā rūpnīcā. Paņemt pirmos un lietot otrajā būs kā hoholi saka YAK RVONULO

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2021-04-13 13:27 (saite)
Jā, tikai morāle vienmēr ir bijusi par vispārīgajiem gadījumiem, "kā darīt satiksmi ar saviem apkārtējiem līdzcilvēkiem".

Tur, pēc manām domām, atskaitot jaunizdomātas pseidoproblēmas un klāt nākušu entropisku sarežģīšanos-kā-troksni (iztikšu bez publiskiem piemēriem, lai mani nepadzītu ar to pašu sūdaino mietu, kas te ir ticis cītīgi cilāts pēdējās dienas, tikai laikam šoreiz no abām frontēm), nekas nav īpaši mainījies kopš Urukas laikiem (t.i., par pēdējo reālo sarežģīšanos es te drosmīgi nosaucu pirmo pilsētu izveidošanos).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-04-13 13:31 (saite)
Tā nianse ka satiksme starp grupu tās pašas lauku sētas iedzīvotāju un starp grupu AES vai ICBM operatoru atstāj khm dažādas sekas uz apkārtējiem un vidi pat ja feileri satiksmē ir apmēram tie paši. Tas ir izolēts piemērs bet viņu var paplašināt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2021-04-13 13:37 (saite)
Satiksmi starp tādiem operatoriem regulē ar morāli nesaistīti formāli reglamenti, kas lielākoties vispār nav apspriežami, bet ir domāti tikai lietošanai, ar labi salasāmu šriftu nodrukājot uz laminētām tāfelītēm un to digitālajiem ekvivalentiem. Tādi noteikumi bija arī Urukas laikā un tie, protams, ir sarežģījušies, parādoties jaunām, sarežģītākām tehnikas formām. Tas, kam es nepiekrītu, ka tādas pašas tendences pēdējo ~ 5000 gadu laikā ir salīdzināmā mērā notikušas ārpus darbarīku lietojuma darba laikā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-04-13 13:43 (saite)
Bija atsevišķi izolēti noteikumi par kuriem bija evidence ka strādā. Nu tāpat kā agrāk bija zināmas teiksim atsevišķas vielas un to īpašības. Tagad pamazām top priekšstats par teoriju, no kuras var prognozēt. Nu līdzīgi kā gadījumā ar vielām jaunu vēl neuztaisītu vielu īpašības.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2021-04-13 14:04 (saite)
Jā, ir kļuvis zināms daudz vairāk par to, kā darbojas minēto līdzcilvēku un paša smadzenes, bet 1) tas neatspēko lielāko daļu no agrāk izfigurētā gan vielu īpašību, gan ētikas heiristiku ziņā; 2) atšķirībā no ķīmijas, pašreiz neviena (cik man zināms) ētikas teorija vēl nav fāzē, kur tas dotu demonstrējami labākus rezultātus par heiristikās bāzētu pieeju.

"Neiroētika" ir tālākus pētījumus pelnījis lauciņš, bet pašreiz tas vēl ir ļoti agrīnā stadijā, tam šobrīd nav adekvāta "ārējā skaidrojuma" un, visbeidzot, pašreiz nekas pārliecinoši neliecina par to, ka no turienes iegūtie secinājumi noteikti būtu izteiktā pretrunā ar tradicionālajām heiristikām. That being said, jāturpina pētīties, ko citu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]modus
2021-04-13 00:04 (saite)
Kaut kāds nekoherents murgojums sanācis telosiešiem.

Pirmkārt, morāle un tāds psiholoģisks fenomens kā vēlme apdomāt dilemmas ir stipri atšķirīgu kategoriju lietas. Ko dod šādu stipri atšķirīgu lietu salīdzinājums?

Otrkārt, ja vienkāršība samazina iespēju kļūdīties, tad vajadzētu dot priekšroku tādai ļoti vienkāršai sistēmai kā, piemēram, utilitārismam, kas ietver tikai vienu vienkāršu aksiomu, nevis tam, ko autors sauc par tradicionālo morāli, kas ir ļoti sarežģīta poliaksiomātiska sistēma. Telosietis apstiprina to, ka vienkāršībai dodama priekšroka, taču vienlaikus aicina dot priekšroku sarežīgatajam.

Treškārt, ja labāk ir pieņemt patiesus uzskatus nekā nepatiesus, tad ir noderīgi aplūkot dažādas hipotētiskas mākslīgas dilemmas, jo bieži vien tieši šādas dilemmas skaidri parāda to, ka mums ir kāds nepatiess uzskats. Telosietis apstiprina, ka patiesais ir labāks kā nepatiesais, taču nez kāpēc kritizē instrumentu, kas ļauj efektīvi izvairīties no nepatiesībām

Telosiešiem stipri nāktu par labu ieviest iekšējo cenzūru un nelaist portālā da jebkādu murgojumu, kas tiek marķēts kā konservatīvo ideju aizstāvība.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mindbound
2021-04-13 00:35 (saite)
Daudz kas no konservatīvajām idejām (īpaši meta, reizēm arī objektu līmenī), pēc manām domām, "meiko sensu", bet šajā gadījumā autors ir nolažojis. Nevis tāpēc, ka nepiekrīt utilitārismam (kas ir fine), bet tāpēc, ka galīgi aplami apraksta utilitārismu (kas nav fine, ja gribi par to publicēties).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]modus
2021-04-13 00:45 (saite)
Saistībā ar utilitārismu smieklīgi, ka viņš kritizē gan "mākslīgo dilemmu" lietošanu, gan arī utilitārismu, kaut arī ietekmīgākā kritika pret utilitārismu kā reiz tiek veikta, izmantojot "mākslīgās dilemmas". Viņš pats sev norok lielisku iespēju parādīt to, kāpēc nevajadzētu piekrist utilitāristiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2021-04-13 00:49 (saite)
Mjā, es no tīras sirds (t.i., netēlojot tādus uzskatus, kam pats nepiekrītu) varētu uzrakstīt labāku utilitārisma kritiku un virtuisma vai deontoloģijas aizstāvību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]shrdlu
2021-04-13 01:44 (saite)
Utilitārisms patiesībā ir ļoti sarežģīts, jo nepieciešams prognozēt gan tuvākas, gan tālākas savas rīcības sekas. Konkrēti aizliegumi toties ir saprotami pat mazam bērnam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2021-04-13 12:42 (saite)
Utilitārisms ir "sarežģīts" ar to, ka tas ir vienkārši sexed up relatīvisms. Nacisti un sovoki arī bija utilitāristi, ja vien jums nav kaut kāds kārtējais "no true soctsman" tipa arguments.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-04-13 12:46 (saite)
Nacistiem un sovokiem tomēr bija iracionāls backgrounds

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2021-04-13 13:25 (saite)
Nē. Un pat ja būtu, tam nebūtu nozīmes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mindbound
2021-04-13 13:32 (saite)
Nacisms gan vienmēr ir bijis visai tālu no utilitāra, par sovoku varētu daļēji piekrist (ja atskaita arī tur pablīvā slānī sastopamos aksiomātiskos "tev būs ..." elementus).

Problēma ir citur: utilitārisms ir matemātika un, ja tajā liksi iekšā drazu, tas dos laukā rezultātus, kas palīdzēs tikai optimizēt un palielināt drazu. Līdz ar to, akmens te joprojām ir specifisku utilitārisma lietotāju, nevis utilitārisma dārziņā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]modus
2021-04-13 13:53 (saite)
Tev, kā jau ierasts, nav ne mazākās saprašanas, par ko raksti. Utilitārisms ir normatīvās ētikas teorija, un vienīgais zināmais relatīvisms, ko varētu piedēvēt utilitārismam, nepieļaujot rupju kategoriju kļūdu, ir normatīvais relatīvisms - morāla pārliecība, ka katram jādzīvo saskaņā ar savām morālajām pārliecībām, lai kādas arī tās būtu. Taču, protams, utilitārisms nav arī normatīvais relatīvisms. Utilitārisma princips paredz to, ka nevienam nevajadzētu vairot kopējo ciešanu daudzumu pasaulē pat tad, ja kādam ir stingra morāla pārliecība, ka to vajadzētu darīt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2021-04-14 07:23 (saite)
Tu kā vienmēr esi pilnīgs lohs, kuram nav nav pat rudimentāras izpratnes par sarunām, kurās iesaisties. Utilitārisms jau savā nosaukumā iekļauj to, kas tas ir. Sistēma, kas kalpo kāda arbitrārai utilitfunkcijai. Jebkurš cilvēks var paziņot, ka vēlas pasauli "vot tādu" un tad sakombinēt uzvedības noteikumu kopumu, kas šo "vot tādo" pasauli it kā ļaus uztaisīt. Utilitārisms ir placeholder, jo pats par sevi nesatur nekādu jābūtību, morāles aksiomu, dogmu.

Savukārt tavs vai Ctulhu uzstādījums par "kopējo ciešanu daudzumu" ir pilnīga lirika. Nedefinējama un nekvantificējams jēdzienu mudžeklis, kam nav nekādas nozīmes ārpus jūsu pašu dumajiem pauriem un tiem nav nekāda sakara ar utilitārismu kā tādu, pat, ja tos varētu precīzi noteikt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-04-14 10:24 (saite)
/Utilitārisms ir placeholder, jo pats par sevi nesatur nekādu jābūtību, morāles aksiomu, dogmu. /

Un ar dogmām atkal ir tā problēma, ka tās nav pamatotas. Var pasūtīt nah. Tipa - ak tev ir šitāda dogma? A man nav. Brīvs :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]modus
2021-04-14 19:42 (saite)
Lūk, utilitārisma definīcija, ko sniedzis Mills nodaļā "Kas ir utilitārisms?":

"The creed which accepts as the foundation of morals, Utility, or the Greatest Happiness Principle, holds that actions are right in proportion as they tend to promote happiness, wrong as they tend to produce the reverse of happiness. By happiness is intended pleasure, and the absence of pain; by unhappiness, pain, and the privation of pleasure."
https://www.utilitarianism.com/mill2.htm

Līdzīgu utilitārisma definīciju var atrast jebkurā citā autoritatīvā avotā, piemēram, šeit https://www.britannica.com/topic/utilitarianism-philosophy

"Utilitarianism, in normative ethics, a tradition stemming from the late 18th- and 19th-century English philosophers and economists Jeremy Bentham and John Stuart Mill according to which an action (or type of action) is right if it tends to promote happiness or pleasure and wrong if it tends to produce unhappiness or pain—not just for the performer of the action but also for everyone else affected by it."

Tātad pretēji tām muļķībām, ko rakstīji, patiesībā klasiskais utilitārisms pats par sevi pēc definīcijas ietver šādu nerelatīvu morāles aksiomu: katrai personai jebkādos apstākļos vajadzētu rīkoties tā, lai veicinātu kopējo patikas daudzuma pieaugumu un mazinātu kopējo ciešanu daudzumu.

Un arguments tam, ka utilitārisms nav relatīvisisms, ir šāds:

Premisa 1: Ja saskaņā ar utilitārisma principu rīcība var būt nepareiza arī tad, ja pēc rīcības veicēja pārliecības tā nav nepareiza, tad utilitārisma morālais princips nav relatīvistisks.
Premisa 2. Saskaņā ar utilitārisma principu rīcība var būt nepareiza arī tad, ja pēc rīcības veicēja pārliecības tā nav nepareiza.
Secinājums: Tātad utilitārisma morālais princips nav relatīvistisks.

Vai tev ir kāds iebildums pret šo argumentu? Vai tagad saproti, ka utilitārisms nav relatīvisms?


"Savukārt tavs vai Ctulhu uzstādījums par "kopējo ciešanu daudzumu" ir pilnīga lirika. Nedefinējama un nekvantificējams jēdzienu mudžeklis, kam nav nekādas nozīmes..."

Nē, vārdu savienojumam "kopējais ciešanu daudzums" (atšķirībā no taviem emocionālajiem lozungiem, par kuru nozīmi nekad nevari atbildēt) ir diez gan skaidra nozīme. Konkrētas būtnes ciešanu daudzums ir tas, cik daudz nepatīkamu pārdzīvojumu laika gaitā šī būtne piedzīvo. Daudzumu nosaka šāda veida pārdzīvojuma ilgums un intensitāte. Kopējais ciešanu daudzums ir visu būņu ciešanu daudzuma summa.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2021-04-13 12:45 (saite)
Nu jā saprotami ta saprotami, bet ja neiemācās prognozēt sekas tad labums no tādas saprotamības? T.i. labi, izpildītājiem der, bet tādā sabiedrībā vajag arī lēmumu pueņēmējus, stratēģisko līmeni. Un tiem arī vajag paņēmienus kā prognozēt un lemt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]modus
2021-04-13 13:50 (saite)
Vārda "sarežģīts" primārā nozīme ir "Tāds, kas sastāv no daudzām, dažādam, savstarpēji saistītām sastāvdaļām." https://tezaurs.lv/sarežģīts Šādā nozīmē tradicionālā morāle ir daudz sarežģītāka par utilitārismu, jo tā satur daudz vairāk aksiomu (daļu) nekā utilitārisms.

Taču izskatās, ka tu ar sarežģītību saproti kaut ko citu - to, cik grūti vai cik lielas spējas prasa kaut kā paveikšana. Šādā nozīmē morāle pati par sevi nav tāda veida lieta, kas varētu būt sarežģīta. Var gan runāt par to, cik sarežģīti ir noskaidrot konkrētos gadījumos, kuras lietas saskaņā apskatāmajām morāles sistēmām ir pareizas un kuras nepareizas. Tas jau ir kas cits.

Piebildīšu arī, ka tradicionālā morāle nesatur konkrētus aizliegumus. Tā satur vispārīgus aizliegumus, piemēram, vispārīgu aizliegumu zagt. Tāpēc arī tradicionālās morāles sekotājām konkrētos gadījumos ir vajadzīga piepūle, lai ietu cauri garam aizliegumu sarakstam un saprastu, vai konkrēta darbība nekrīt, zem kāda no aizliegumiem, piemēram, jāsaprot, vai kāda konkrēta lieta nav tāda, uz kuru ir unikālas lietošanas tiesības kādam citam un kuru viņš nav ļāvis ņemt un kuru zagšanas aizlieguma dēļ tāpēc nedrīkst ņemt. Diez vai mazs bērns būs spējīgs saprast, piemēram, to, vai kādas dziesmas lejupielāde no interneta ir zagšana.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?