ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2021-04-12 20:46:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Viņi tur raksta
/Tradicionālās morāles spēks, atšķirībā no vēlmes veikt aprēķinu, meklēt izņēmumus un radīt dilemmas, slēpjas tās vienkāršībā. Līdz ar to arī iespēja kļūdīties ir būtiski samazināta. Aprēķins un dilemmas it kā norāda uz izsmalcinātību, taču šī izsmalcinātība, kā redzējām, var būt caur un cauri viltota. Tas, kas ir vienkāršs un patiess, ir labāks par to, kas ir sarežģīts un nepatiess./

Iebildumi:

1) Vienkārša, bet neprecīza un rupja, der tikai intuitīvi saprotamās vienkāršās situācijās, nu tipa ir vecenīe, ir cirvis, sitam vai nesitam vecenīti nost, jā tradicionālā morāle saka - nesitam, bet šādu pašu rezultātu mēs dabonam arī no sarežģītākām un pilnīgākām morāles sistēmām.
2) Tradicionālajai morālei nav pamatojuma, tas ir milzis uz smilšu kājām.
3) Viņi te raksta tā it kā aprēķins būtu kaut kas negatīvs, bet korekts aprēķins jeb pareizāk algoritms kā vaikt korektu aprēķinu max dažādās situācijās jau nav nekas cits kā kvalitatīva morāle.
4) /Tas, kas ir vienkāršs un patiess, ir labāks par to, kas ir sarežģīts un nepatiess./ Aha un sarežģīts un patiess ir labāks nekā vienkāršs un nepatiess. [ jeb patiess tikai dažos gadījumos]


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mindbound
2021-04-13 02:08 (saite)
Well, iekšējais skaidrojums ir ļoti vienkāršs: labam karalim ir jāklausa tāpēc, ka no viņa rīkojumiem valstī ir miers, stabilas sāls cenas, labas attiecības ar kaimiņiem un cietumu vietā ceļas skolas, savukārt sliktam karalim ir ar zobu galiem jāklausa, lai izvairītos no pilsoņu kara un aiz muguras jātaisa mahinācijas, lai kā nākamo ar lielāku varbūtību dabūtu uz troņa labu karali. Tas ir skaidrojums, no kura ir jēga politiķiem, padomniekiem, stratēgiem un citiem profesionāļiem.

Ārējais skaidrojums, savukārt, ir "dieviņš tā grib" vai tā reģionālais ekvivalents dotajā laika un telpas punktā. Tautai neinteresē varas tehniskās detaļas un, kaut arī tās nav no tautas jāslēpj (beigu galā, jauni profesionāļi tāpat daļā gadījumu nāk no tautas un vara kā mācību priekšmets ir empīriski pārbaudīta, kaut pēdējā laikā novārtā nokļuvusi, lieta), parasti nav liela jēga tās arī sevišķi afišēt. Sapienti sat un tamlīdzīgi.

Tieši tas pats, protams, attiecas uz demokrātiju. "Tautas griba" ir strikti ārējs skaidrojums, jo tautai nav nekādas gribas un to sastādošajiem indivīdiem lielākoties nav arī nekādas saprašanas par varas procesu iekšējo loģiku un mehāniku. Tāds apgalvojums, protams, nav populārs, tāpēc tas nekur netiek popularizēts un demokrātijas kritika ir viena no lietām, ko Nedrīkst Darīt, tāds modernizēts lèse-majesté variants (kas pats par sevi ir okej, pārāk skaļa varas mehānismu kritika, īpaši no iekšpuses un bez praktiskiem izvedumiem, traucē šiem mehānismiem darboties).

Tas, kas paliek kā uzdevums lasītājam, ir tas, kāds ir demokrātijas iekšējais skaidrojums. Ļoti ideālistisks lasītājs varbūt teiktu, ka tas joprojām ir tas pats — pie labiem vadītājiem ceļas skolas, uzturas attiecības ar kaimiņiem un viss pārējais.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-04-13 12:49 (saite)
Neviens jau nesaka ka demokrātija ir ideāla varas forma, var meklēt trūkumus un mēģināt izdomāt labāku.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2021-04-13 13:24 (saite)
Kas arī tiek darīts, rest assured.

Protams, esošā situācija demokrātiju padara ne tikai par politisku, bet arī par morālu lielumu (jo citādi netikt pie Diversity, Inclusivity, Equity, ko saprata jau XVIII gs. galvu griezēji apgaismotāji), kas nozīmē, ka šādi pētījumi var tikt uztverti ne tikai kā apdraudējums varai (kas nav neparasti), bet arī kā svētuma zaimošanas sekulārais ekvivalents (kas ir nedaudz neparasti).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?