ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2021-04-12 20:46:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Viņi tur raksta
/Tradicionālās morāles spēks, atšķirībā no vēlmes veikt aprēķinu, meklēt izņēmumus un radīt dilemmas, slēpjas tās vienkāršībā. Līdz ar to arī iespēja kļūdīties ir būtiski samazināta. Aprēķins un dilemmas it kā norāda uz izsmalcinātību, taču šī izsmalcinātība, kā redzējām, var būt caur un cauri viltota. Tas, kas ir vienkāršs un patiess, ir labāks par to, kas ir sarežģīts un nepatiess./

Iebildumi:

1) Vienkārša, bet neprecīza un rupja, der tikai intuitīvi saprotamās vienkāršās situācijās, nu tipa ir vecenīe, ir cirvis, sitam vai nesitam vecenīti nost, jā tradicionālā morāle saka - nesitam, bet šādu pašu rezultātu mēs dabonam arī no sarežģītākām un pilnīgākām morāles sistēmām.
2) Tradicionālajai morālei nav pamatojuma, tas ir milzis uz smilšu kājām.
3) Viņi te raksta tā it kā aprēķins būtu kaut kas negatīvs, bet korekts aprēķins jeb pareizāk algoritms kā vaikt korektu aprēķinu max dažādās situācijās jau nav nekas cits kā kvalitatīva morāle.
4) /Tas, kas ir vienkāršs un patiess, ir labāks par to, kas ir sarežģīts un nepatiess./ Aha un sarežģīts un patiess ir labāks nekā vienkāršs un nepatiess. [ jeb patiess tikai dažos gadījumos]


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mindbound
2021-04-13 00:43 (saite)
Well, pirmie divi vai trīs meiko sensu sabiedrībās, kurās tie radās un kuras tos primāri turpina lietot. Nav universāli pārliecinošu argumentu, šeit vai tur.

Kas attiecas uz "kāpēc", tad personīgi es atrodu, ka daudzos šādos gadījumos laba atbilde ir iegūstama tikai caur backwards inferenci — "tāpēc, ka šie citādi patvaļīgie noteikumi darbojas: tur kopā sabiedrību, ierobežo deģenerātus, samazina vardarbību, veicina civilizāciju utt., utjpr.", kamēr jebkāds forward-inference skaidrojums tikpat labi var būt cover story šim.

Līdzīgi es traktēju, teiksim, "karaļa dievišķā varas mandāta" teoriju: nav svarīgi, vai karalis to ir saņēmis no dieva, svarīgi ir, vai viņa vara nāk tautai par labu un, ja nāk, tad tai tiek piemeklēts vienalga, kāds attaisnojums dotajā laikā un tautā "aiziet", jo backwards inference iegūtie skaidrojumi parasti ir ļoti "sausi" ("tāpēc, ka ir vēlamie rezultāti") un cilvēkiem mēdz prasīties parastu, forwards inference ceļā iegūtu jēgu vai nozīmi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-04-13 01:22 (saite)
Nu jā bet tass trādā līdz brīdim kamēr kāds uzjautā - a kāpēc mums tas karalis jāklausa?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2021-04-13 02:08 (saite)
Well, iekšējais skaidrojums ir ļoti vienkāršs: labam karalim ir jāklausa tāpēc, ka no viņa rīkojumiem valstī ir miers, stabilas sāls cenas, labas attiecības ar kaimiņiem un cietumu vietā ceļas skolas, savukārt sliktam karalim ir ar zobu galiem jāklausa, lai izvairītos no pilsoņu kara un aiz muguras jātaisa mahinācijas, lai kā nākamo ar lielāku varbūtību dabūtu uz troņa labu karali. Tas ir skaidrojums, no kura ir jēga politiķiem, padomniekiem, stratēgiem un citiem profesionāļiem.

Ārējais skaidrojums, savukārt, ir "dieviņš tā grib" vai tā reģionālais ekvivalents dotajā laika un telpas punktā. Tautai neinteresē varas tehniskās detaļas un, kaut arī tās nav no tautas jāslēpj (beigu galā, jauni profesionāļi tāpat daļā gadījumu nāk no tautas un vara kā mācību priekšmets ir empīriski pārbaudīta, kaut pēdējā laikā novārtā nokļuvusi, lieta), parasti nav liela jēga tās arī sevišķi afišēt. Sapienti sat un tamlīdzīgi.

Tieši tas pats, protams, attiecas uz demokrātiju. "Tautas griba" ir strikti ārējs skaidrojums, jo tautai nav nekādas gribas un to sastādošajiem indivīdiem lielākoties nav arī nekādas saprašanas par varas procesu iekšējo loģiku un mehāniku. Tāds apgalvojums, protams, nav populārs, tāpēc tas nekur netiek popularizēts un demokrātijas kritika ir viena no lietām, ko Nedrīkst Darīt, tāds modernizēts lèse-majesté variants (kas pats par sevi ir okej, pārāk skaļa varas mehānismu kritika, īpaši no iekšpuses un bez praktiskiem izvedumiem, traucē šiem mehānismiem darboties).

Tas, kas paliek kā uzdevums lasītājam, ir tas, kāds ir demokrātijas iekšējais skaidrojums. Ļoti ideālistisks lasītājs varbūt teiktu, ka tas joprojām ir tas pats — pie labiem vadītājiem ceļas skolas, uzturas attiecības ar kaimiņiem un viss pārējais.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-04-13 12:49 (saite)
Neviens jau nesaka ka demokrātija ir ideāla varas forma, var meklēt trūkumus un mēģināt izdomāt labāku.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2021-04-13 13:24 (saite)
Kas arī tiek darīts, rest assured.

Protams, esošā situācija demokrātiju padara ne tikai par politisku, bet arī par morālu lielumu (jo citādi netikt pie Diversity, Inclusivity, Equity, ko saprata jau XVIII gs. galvu griezēji apgaismotāji), kas nozīmē, ka šādi pētījumi var tikt uztverti ne tikai kā apdraudējums varai (kas nav neparasti), bet arī kā svētuma zaimošanas sekulārais ekvivalents (kas ir nedaudz neparasti).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2021-04-13 01:23 (saite)
Savukārt uz ``tas strādā`` kāds var atbildēt, nu jā ptolemaja epicikli arī strādāja, bet bija vērts piekasīties

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2021-04-13 01:58 (saite)
Tur jau tā lieta, ka, astronomijai attīstoties, tie sāka arvien uzkrītošāk nestrādāt. Ja tie strādātu tikpat labi, cik Keplera likumi, tad nebūtu iemesls tos atmest, tad tie būtu vienkārši vēl viens to pašu mehānismu pieraksta veids, kas ir situācija, kādu zinātnē netrūkst.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-04-13 12:47 (saite)
Vot vot un šite tā pati huiņa. Sabiedrībai attīstoties t.s. tradicionālā morāle sāk arvien uzkrītošāk nestrādāt, situācijas sarežģītākas un viss šitais.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2021-04-13 13:13 (saite)
Protams, ka neviena morāles sistēma nav visaptveroša un bez failure modes, bet citādi es laikam nepiekrītu visai šai apgalvojumu sekvencei.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-04-13 13:16 (saite)
Nu tādā ziņā ka sistēma paliek lielāka un sarežģītāka [ kaut vai tupa pēc elementu = cilvēku skaita] un enerģētiski piesātinātāka. Nu iz sērijas ka DT noteikumu mazā lauku sētā būs īsāki un vienkāršāki par DT noteikumiem lielā ķīmiskā rūpnīcā. Paņemt pirmos un lietot otrajā būs kā hoholi saka YAK RVONULO

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2021-04-13 13:27 (saite)
Jā, tikai morāle vienmēr ir bijusi par vispārīgajiem gadījumiem, "kā darīt satiksmi ar saviem apkārtējiem līdzcilvēkiem".

Tur, pēc manām domām, atskaitot jaunizdomātas pseidoproblēmas un klāt nākušu entropisku sarežģīšanos-kā-troksni (iztikšu bez publiskiem piemēriem, lai mani nepadzītu ar to pašu sūdaino mietu, kas te ir ticis cītīgi cilāts pēdējās dienas, tikai laikam šoreiz no abām frontēm), nekas nav īpaši mainījies kopš Urukas laikiem (t.i., par pēdējo reālo sarežģīšanos es te drosmīgi nosaucu pirmo pilsētu izveidošanos).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-04-13 13:31 (saite)
Tā nianse ka satiksme starp grupu tās pašas lauku sētas iedzīvotāju un starp grupu AES vai ICBM operatoru atstāj khm dažādas sekas uz apkārtējiem un vidi pat ja feileri satiksmē ir apmēram tie paši. Tas ir izolēts piemērs bet viņu var paplašināt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2021-04-13 13:37 (saite)
Satiksmi starp tādiem operatoriem regulē ar morāli nesaistīti formāli reglamenti, kas lielākoties vispār nav apspriežami, bet ir domāti tikai lietošanai, ar labi salasāmu šriftu nodrukājot uz laminētām tāfelītēm un to digitālajiem ekvivalentiem. Tādi noteikumi bija arī Urukas laikā un tie, protams, ir sarežģījušies, parādoties jaunām, sarežģītākām tehnikas formām. Tas, kam es nepiekrītu, ka tādas pašas tendences pēdējo ~ 5000 gadu laikā ir salīdzināmā mērā notikušas ārpus darbarīku lietojuma darba laikā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-04-13 13:43 (saite)
Bija atsevišķi izolēti noteikumi par kuriem bija evidence ka strādā. Nu tāpat kā agrāk bija zināmas teiksim atsevišķas vielas un to īpašības. Tagad pamazām top priekšstats par teoriju, no kuras var prognozēt. Nu līdzīgi kā gadījumā ar vielām jaunu vēl neuztaisītu vielu īpašības.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2021-04-13 14:04 (saite)
Jā, ir kļuvis zināms daudz vairāk par to, kā darbojas minēto līdzcilvēku un paša smadzenes, bet 1) tas neatspēko lielāko daļu no agrāk izfigurētā gan vielu īpašību, gan ētikas heiristiku ziņā; 2) atšķirībā no ķīmijas, pašreiz neviena (cik man zināms) ētikas teorija vēl nav fāzē, kur tas dotu demonstrējami labākus rezultātus par heiristikās bāzētu pieeju.

"Neiroētika" ir tālākus pētījumus pelnījis lauciņš, bet pašreiz tas vēl ir ļoti agrīnā stadijā, tam šobrīd nav adekvāta "ārējā skaidrojuma" un, visbeidzot, pašreiz nekas pārliecinoši neliecina par to, ka no turienes iegūtie secinājumi noteikti būtu izteiktā pretrunā ar tradicionālajām heiristikām. That being said, jāturpina pētīties, ko citu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?