Ik pa laikam šur tur uzpeld kāds žēlabraksts par to, kā jaunā paaudze vairs nemāk rakstīt, bet tā vietā tik sēž ieurbuši degunus ekrānos. Skumjas par zaudēto rokrakstu.

I can’t recall the last time I saw students passing actual paper notes in class, but I clearly remember students checking their phones (recently and often). In his history of handwriting, The Missing Ink, the author Philip Hensher recalls the moment he realized that he had no idea what his good friend’s handwriting looked like. "It never struck me as strange before… We could have gone on like this forever, hardly noticing that we had no need of handwriting anymore."

Bet

Articles about the decline of handwriting date back to at least the 1960s—long after the typewriter, but a full decade before the rise of the home computer.

Vairāk - https://www.theatlantic.com/technology/archive/2015/08/ballpoint-pens-object-lesson-history-handwriting/402205/ ļoti interesants raksts par to, ka ekrāni pie mūsdienu sliktajiem rokrakstiem varbūt pat īsti nav vainīgi. Īstais vaininieks ir lodīšu pildspalva. Kas pēc savas būtības nav diez ko ērta rakstīšanai skaistā rokrakstā - lodīšu pildspalva (un visbiežāk lietotie zīmuļi) ir ērti rakstīšanai ar nesavienotiem, 'drukātajiem' burtiem, bet ne rokrakstā.

(Un tiem, kas skumst, ka viņu bērniem nav daiļrakstīšanas nodarbības, bet viņiem gan bija... Nu nez, es skolu sāku barikāžu gadā un nebija man daiļrakstīšana. Bija regulāras atzīmju samazināšanas uzvedībā par nekārtīgu dienasgrāmatu slikta rokraksta dēļ utml, bet ne daiļrakstīšana. Protams, mēs totāli esam ekrānu paaudze, jo informātika gan mums bija jau sākumskolā - bet tur nu mēs tiešām bijām special, tas vairāk dēļ mūsu pilsētiņas silikonielejas sapņiem.)

Ir jau, protams, dzirdēts par izglītošanas metodēm, kas arī tagad mazajiem skolnieciņiem pieprasa rakstīt ar flomīšpildspalvām, nevis lodīšpildspalvām. Tādā veidā, iespējams, ir arī kāda jēga. Bet daiļrakstīšana ar lodīšpildspalvu ir muļķīga un, kā izrādās, pat rokai neveselīga lekšana aizgājušā vilcienā. To var saglabāt kā mākslu, bet kustību veicināšanai - varbūt tomēr vairāk sportu un vairāk hands-on dabas/zinātnes mācīšanu?

Kāpēc neviens skaļāk nerunā par šo - http://www.reuters.com/article/us-europe-robots-lawmaking-idUSKBN15V2KM

T.i. EU noraidīja ieteikumu ieviest pienākumu darbaspēka aizrobotizētājiem apmaksāt darbaspēka tālākapmācīšanu.
Geitss iesaka iet vēl tālāk - vienkārši likt maksāt soc un ienākuma nodokli arī par robotiem, tāpat kā par jebkuru darbinieku.

(Kur beidzas robots un sākas dators?)

Jo meitenēm vajag dāvināt puķes.

Atlidojot no 'Yay, pabondošos ar pirmdzimto, būs mums kopīgs piedzīvojums' ceļojuma, vīrs mūs lidostā sagaidīja ar puķi katrai.
Gerberas, kā reiz puķes, kuras pēdējā laikā mīl likt bērnu grāmatiņš zem šķirkļa 'puķe'. Kopā ar bitēm, kas vāc medu.
Meitene cītīgi izvaicāja, vai bitei ļauts kārtīgi medu savākt un bite aizlidojusi, pirms puķe savākta.

Un tad nēsājās apkārt ar savu puķi. Nē, tiešām - pat gulēt ņēma blakus Bruno, Loti, Kitiju un puķi. Forši tā. Labi, ka gerberas ir gan diezgan izturīgas, gan nedurīgas.

Jo meitenēm vajag dāvināt puķes.

Urbānie mīti - tad, kad tu vientuļais Valentīndienas nīdēj pēkšņi atstiepsi pekas, tavs mīļais šunelis skumji sēdēs blakus un badosies. Kaķītis toties nepārdzīvos un ķersies pie vakariņām. http://nypost.com/2014/08/03/a-million-ways-to-die-in-new-york-medical-examiners-days-of-gory/

Lai gan, vispār jau sunīši ar neesot labāki. Vienkārši tad, kad to dara sunīši (pacientam vēl dzīvam, tikai ar pārāk daudz promilēm organismā esot), tad sunīšiem saka paldies par palīdzēšanu diabētu diagnosticēt http://abcnews.go.com/Health/Diabetes/dog-eats-toe-man-diabetes/story?id=11322244
Un vispār, sunīši nav nekādi rīmas, viņi noteikti tikai gribēja pamodināt saimnieku palaizot un paskrubinot sejiņu, tad niknāk paskrubinot. https://en.wikipedia.org/wiki/Isabelle_Dinoire - ekur, kā reiz gadījums ar labradoru un dzīvu saimnieci.

Jo sunīši tak inteliģenti bet kaķi ļauni.
(Nu labi, kaķīši vienkārši ir gaļēdāji, ne dresējami visēdāji. Sanbernāra svara kaķīti sauc par leopardu. Tu turētu mājās leopardu?).

Starp citu, iesaku visiem noskatīties seriālu 'Designated Survivor'.

Un tad izlasīt pagājušās nedēļas ziņas vēlreiz.

Un tad pateikt, ka pagājušās nedēļas ziņas NAV fanfiks, kurā fans mēģina izlabot 'nē, nu ja tā notiktu īstenībā, tad būtu šādi, viņi tur seriālā pāris sīkumus nav ņēmuši vērā'.

Gan pēkšņā izdomāšana 'nē, nekādus imigrantus neielaidīsim', gan 'nē, dronus šai operācijai nē, tur vajag commandos! Oh, ups, viens no viņiem neizdzīvoja, malacis prezident, nogalināji labu speciālistu'. Vienīgi preses sekretārs seriālā ir vēl salīdzinoši ļoti kompetents.

Izrādās sieviešu maršs noticis arī Rīgā. Ja ne tvitera šūmēšanās par 'kā viņas tā uzdrīkstas', pat neuzzinātu, ka tāds bija.

Interesanti palasīt reakcijas . Gan 'vajadzētu tā kā sākt viņas tā kārtīgi diskriminēt' (aga, labākajās tradīcijās, 'vardarbība? kāda vardarbība, es viņai parādīšu vardarbību, reanimācijā/morgā tak vēl nonākusi, tātad tā nav nekāda vardarbība'. Gan 're, re, veļasmašīnas un traukmašīnas tā atbrīvojušas sievietes, ka tagad sadomājušas gājienos iet'.

Veļasmašīnu un traukumašīnu piesuakšana ir īpaši sulīgi kontektā ar https://www.bloomberg.com/news/articles/2017-01-23/rise-of-powerful-women-at-davos-belies-coming-job-destruction?cmpid=socialflow-twitter-business&utm_content=business&utm_campaign=socialflow-organic&utm_source=twitter&utm_medium=social - vispārējā automatizācija visvairāk kož tieši profesijās, kur lielāks sieviešu procents. Ja kāds nebija pamanījis robotu aizvietoto Rimi/Maximas pārdevēju demogrāfiju, kaut vai. Protams, ir otra puse - http://www.theatlantic.com/business/archive/2015/08/women-men-jobs-automation/400364/ kas liecina, ka tieši sieviešu darbus automatizācijai vajadzētu skart mazāk. Tālbraucēju šoferi automatizēt ir vieglāk nekā medmāsu. Bet arī ārstu it kā būtu jābūt automatizēt vieglāk nekā medmāsu. Teorētiski. Bet praksē mēs meklējam iespējas automatizēt medmāsas...

http://www.patheos.com/blogs/lovejoyfeminism/2017/01/my-pregnancies-cost-me-my-hearing.html

Labāk oža, nekā dzirde.

Vai zinājāt, ka Ķīnas viena bērna politika tika īstenota ar obligātām kontraceptīvajām spirālēm? (Tagad, kad šī programma beigusies, valsts laipni piedāvā bezmaksas izņemšanu - viņu spirāles ir modificētas, izņemšana ir operācija). https://www.nytimes.com/2017/01/07/world/asia/after-one-child-policy-outrage-at-chinas-offer-to-remove-iuds.html?_r=0

Ar visu, kas par Ķīnas 'viena bērna politiku' bija dzirdēts, kaut kā tas bija vairāk izskanējis, kā soda naudas, publiskas kaunināšanas, pierunāšanas uz abortiem (un meiteņu pamešana pēc dzimšanas). Bet pavisam garām paslīdējis bija šis aspekts. Un regulārs 'Jūs pārprotat, nemaz TIK strikti jau tas arī nebija'... Hmm.

Par Indijas sponsorētajām sterilizācijām (ar nepieklājīgi augsto komplikāciju skaitu) bija dzirdēts, bet interesantā kārtā, par šo ne.

Naids pret 'nejēdzīgajām jaunā gada apņemšanām' mani pēdējos gados ir mazliet uzjautrinājis. Nē, protams, nav labi atlikt jauno labās dzīves sākumu uz mistisko jauno gadu - bet tad, kad jaunais gads ir lieliski iesācies, kāpēc gan neizmantot to par papildus motivāciju? Protams, ja vien plāni nav patiesībā nerealizējami (jo mūsu gribasspēks nav nemaz tik stiprs, kā mēs domājam), un regulāra atskatīšanās uz to neizpildi nebūs regulāra saskumšana.

Nu, neko. Jauns gads, jauna dzīve.

• Ieviest kalendāru bērnu aktivitātēm. Mēģināt kalendārā plānot lietas. (Jāpaskatās vēl custom atgādinājumi iepriekšējā dienā/divas dienas iepriekš nosūtīt ziņu auklei/bērnudārzam par bērnu kaut kur nebūšanu)
  
• Ieplānot kalendārā laiku arī bezbērnu aktivitātēm. Jo cerēt, ka sanāks tāpat kaut kur pa vidu... Nesanāks. Jā, dzīve bērnam parādoties nebeidzas, bet ar diviem bērniem 'dzīvei' laiks ir jāieplāno, citādi dzīve iesprūst bezgalīgā bērnu gulēt likšanas riņķī.
  
• Pierunāt ieplānot 'sev laiku' (bez palīdzēšanas bērnu pieskatīšanā) arī mātei.
  
• Vairāk mērķtiecīgas plānošanas darbā.
  
• Bērniem - Podiņmācība. Runa. Burti. Skaitļi. Mūzika. Ja vēl saprastu, kā palīdzēt lielajai tikt pāri 'man nesanāk', kas neļauj pat ar krītu zīmējamā grāmatā zīmē.
  
• Kaut kur atrast to gatavošanas iedvesmu, kas bija pagājušajā janvārī. Protams, tas bija janvāris ar jau divmēnešnieci pa māju dzīvojot, kamēr šis ir jau trešo mēnesi atpakaļ darbā. Bet nu mēģināšu -parakstīt līdz apēsto, pabildējot.
  
• Atcerēties nofotografēt bērnus. Mēneša čekliste:
  Portreti.
  Jauna Izteiksme/poza.
  Abas māsas kopā.
  Aizspēlējušies bērni.
  Slapji,miegaini&tīri bērni.
  Mēneša mīļmanta.
  Ārā.
  Svarīgā prasme.
  Kopā ar mani.
  Kopā ar tēti.
  
• Lasīt vairāk žurnālistiku, mazāk facebook.
  
• Lasīt/skatīties lietas izklaidei&dvēselei. Mēģināt atrast 1x mēnesī kino.
  
• Saorganizēt kādu ārpusmājas vakaru ar pasēdēšanu/galdaspēlēm (ar vienu vai abiem bērniem).
  
• Vismaz 7000 soļus dienā. Jā jā, 10k būtu labi, bet būsim reāli. Vismaz 10k.
  
• Vismaz 4h dziļā miega diennaktī.
  
• Ak cik labi būtu saņemties, un beidzot nopārdot vairs nevajadzīgās bēbīšmantas - tā arī nelietotās pudelītes, ļoti foršo barošanas spilvenu, adīto kūniņu, pirmās ziemas jaciņas un kombinezonus, un vispār mazdrēbītes, droši vien arī vismaz dažus no atlikušajiem slingiem.
  

Oža.

Tā ir dīvaina pasaule, kurā ofisa ziemassvētku eglīti saod tikai brīžiem un negaidīti.
Nav tā, ka oža būtu pazudusi pavisam. Nav arī tā, ka šobrīd nebūtu kārtīgas sezonālās iesnas....

Bet kopš 15. gada rudeņa, ar visu akūto degunasiņošanu, oža ir kaut kur noslēpusies un izlien tikai pa brīdim.

Spilgts piemērs tam, kāpēc tiem darboņiem, kas tviterī pseidonīmos cītīgi ignorē, nav taisnība.

Cerējāt, ka tad, kad cilvēki internetos parakstīsies ar vārdiem, uzvārdiem un ģimenes fotogrāfijām, mazāk negācijām spļaudīsies? Bet taču nē.

Toties vārda/uzvārda pieprasīšana no visem stipri samazina informācijas brīvību. Domājošie cilvēki negācijas nerakstīs arī pseidonīmi, nedomājošos arī paraksts neattur.

Vienīgā neveiksmīgā svētku diena bija brīvā pirmdiena. Plāni plāniem - uz mežu varbūt, uz zoo varbūt, ciemos vēl aizbraukt... un tad nonāc dienā, kurā visi guļ uz maiņām. Lielais atnāk pasūdzēties, ka viss ir slikti. Lielais tiek aiznests. maziņais pamostās, tiek nošušināts. Pamostās. vēlreiz. Vēlreiz. Vēlreiz. Dodamies spēlēties.
Pamostās lielais. mazais jau miegains rīta miedziņam. Lielais grib spēlēties, nāk māsai 'palīdzēt aizmigt' nesot mantiņas, runājoties... nu neaizmieg tā mazi bērni, neaizmieg.
mazais aizmidzis.
mazais pamostās.
Pusdienlaika laiks lielajam. no kājām gāžas, bet gulēt negrib.
Midzinam.
Midzinam.
Midzinam.
Aizmieg lielais.
Jāmidzina mazais.
Aizmidzini mazo, pamostās lielais.

Jā, nu varbūt režīmiņu kādu derētu, ne?

http://www.vox.com/2016/12/26/14005484/bad-science-health-myths-dead
Jā, svarīgi to neizlasīt nepareizi. (t.i. 'sports nepalīdz nomest svaru' nenozīmē vēl nenozīmē 'tātad ir OK sēdēt dīvānā', tas tikai nozīmē, ka ar sporta zāles abonamentu vien ir par maz, un 'gribas spēks mums nepalīdz', nenozīmē, ka nevajag mēģināt... tieši otrādi - nevar paļauties uz 'tad, kad es tā riktīgi sagribēšu, tad gan sanāks'. Cilvēki ar 'spēcīgu gribasspēku' ir tie, kam gribasspēkam jautājumus nemaz nav jāuzdod. Jāmaina ir vide. (arī 'gribasspēks ir limitēts resurss' neesot gluži pareizi).