Tas nav gluži tas prāta cietums... Par prāta cietumu es sauktu kaut ko apzināta prāta radītu - bet šeit.. nez, manuprāt pārāk lielu lomu spēlē zemapziņa. Ir pozitīvi padarīt vērtīgāku savu dzīvi, esot kaut kam, kam ir jēga tikai pašam par sevi - bet redz... darīt pāri citiem vairs nav tik pozitīvi... Jā, par lielāko daļu "citu" man ir dziļi vienalga - bet ir daži cilvēki (jebšu - viens cilvēks???), kuru labklājība (un atkal nevaru atrast pareizo vārdu...) man ir svarīgāka par manējo. | |
oh well - that must be love (vismaz kkas līdzīgs mīlestības definīcijā varētu būt minēts - otrs rūp vairāk kā pats).. hmm.. manutrpāt zemapziņa ir daļa no prāta.. | |
Jā, tā to patiešām mēdz dēvēt ;) Zemapziņa ir daļa no personības, bet vai daļa no prāta? It īpaši, ja tā traucē pašam prātam darboties? Kas to lai zin... I just had to get it out of my system. Maybe it will be better now. | |
hmm.. zemapziņa nav daļa no prāta, toties tā ietekmē ķermeni un līdz ar to arī prātu. Pieņemu, ka zemapziņa cilvēkiem bija arī pirms viņi ieguva kko līdzīgu prātam, tā bija kā sirdsbalss, intuīcija. Ar zemapziņu jāmāk sadzīvot, tāpat kā jācenšas sadzīvot prātam ar ķermeni. | |
btw, būt sabiedrībai nederīgam cilvēkam arī ir savā ziņā pozitīvi - tas in one way padara tavu dzīvi vērtīgāku..