Furious sleep

Furious sleep

of colourless green ideas

of colourless green ideas

... 

crescendo (crescendo)
Katru reizi, kad mēs tik ļoti strīdamies tumsā, agrāk vai vēlāk visas manas domas cenšas pārtraukt viens  tēlu kopums.

Melns nazis, ar baltu kontūru, uz oranža lauka. Niezošs uztraukums plaukstu locītavu iekšpusē, tik traucējošs,  it kā to vajadzētu izraut no miesas. Uzšķērsts persiks, no kura pil bieza, sarkana sula. Melns, augsts skurstenis, no kura veļas biezi melni dūmi un kuram pār malām līst ātri ižžūstosa, sakalstoša balta krāsa.

Gaisma un krāsas palīdz atbrīvoties no kopuma vizuālajiem tēliem, bet kaut kādā jēdzieniskā līmenī tie joprojām paliek turpat.

Un tas atkārtojas vēlreiz un vēlreiz un vēlreiz - kamēr es domāju, kā labot situāciju, kā rīkoties, lai tev nevajadzētu pārdzīvot tikai tādēļ, ka es esmu pilnīgi bezjēdzīgs un nelietderīgs kā cilvēks;  daļēji, uz brīžiem pat pilnībā pārklājot visas domas...

 Tas patiešām traucē loģisku domu plūdumu - vieglāk ir vienkārši saritināties stūri un raudāt - jo risinājumu es šā vai tā neredzu.

Zinu, ka tev es to nestāstīšu, negrbu tevi lieku uztraukt vai sāpināt. Paļaujos uz to, ka tu šo te nelasi (jo tev par šo tiešām nevajadzētu zināt).

Ceru, ka pat tad ja lasi, vismaz es to nekad, nekad neuzzināšu.  Tomēr, vairāk es ceru, ka tu to tiešām nelasi.. Jo ja kāda garīgā labsajūta man ir svarīga, tad tas esi tu.

Piedod.

Un  nebrīnies pārāk ļoti... ar domu tieši nevadāmas tēlu straumes - it īpaši tieši pirms aizmigšanas, man ir bijušas raksturīgas vienmēr.  Apzināti tās var pasist vienā vai otrā virzienā (vismaz eksistē apziņa, ka tas ir iespējams - kaut arī pati domu plūsma šad tad mēdz arī turpināt iepriekšējo gaitu) - kas tās  atšķir no neapzinātiem sapņiem, bet tām tik un tā ir pašām savs virziens un tās attīstās brīvi, bez tiešas apziņas iejaukšanās - tas tās atšķir no apzinātas tēlu plūsmas.
Kopš kāda pirmsskolas vecuma es par tām vairs neuztraucos -  laikam  jau no laika, kad sāku apzināties, ka šie tēli nekādas emocijas nerada, bet ir tikai esošo emociju abstrakts attēlojums... taču šī te ir vienīgā, kas mani tiešām traucē.

Comments 

10.-Jan-2005 11:43 am
hmm.. prāta cietums..

btw, būt sabiedrībai nederīgam cilvēkam arī ir savā ziņā pozitīvi - tas in one way padara tavu dzīvi vērtīgāku..
10.-Jan-2005 11:54 am
Tas nav gluži tas prāta cietums... Par prāta cietumu es sauktu kaut ko apzināta prāta radītu - bet šeit.. nez, manuprāt pārāk lielu lomu spēlē zemapziņa.

Ir pozitīvi padarīt vērtīgāku savu dzīvi, esot kaut kam, kam ir jēga tikai pašam par sevi - bet redz... darīt pāri citiem vairs nav tik pozitīvi... Jā, par lielāko daļu "citu" man ir dziļi vienalga - bet ir daži cilvēki (jebšu - viens cilvēks???), kuru labklājība (un atkal nevaru atrast pareizo vārdu...) man ir svarīgāka par manējo.
10.-Jan-2005 11:57 am
oh well - that must be love (vismaz kkas līdzīgs mīlestības definīcijā varētu būt minēts - otrs rūp vairāk kā pats)..

hmm.. manutrpāt zemapziņa ir daļa no prāta..
10.-Jan-2005 12:22 pm
Jā, tā to patiešām mēdz dēvēt ;)

Zemapziņa ir daļa no personības, bet vai daļa no prāta? It īpaši, ja tā traucē pašam prātam darboties?

Kas to lai zin... I just had to get it out of my system. Maybe it will be better now.
10.-Jan-2005 12:29 pm
hmm.. zemapziņa nav daļa no prāta, toties tā ietekmē ķermeni un līdz ar to arī prātu. Pieņemu, ka zemapziņa cilvēkiem bija arī pirms viņi ieguva kko līdzīgu prātam, tā bija kā sirdsbalss, intuīcija. Ar zemapziņu jāmāk sadzīvot, tāpat kā jācenšas sadzīvot prātam ar ķermeni.
10.-Jan-2005 03:53 pm
Zemapziņa tāpēc jau ir zemapziņa, ka kontrolēt to nevar.... Tikai līdzāspastāvēt un izmantot, kad var, paciest, kad nevar...
This page was loaded Dec 19. 2024, 8:26 pm GMT.
hackers counter system TunT counter v=0.09