Tas nav gluži tas prāta cietums... Par prāta cietumu es sauktu kaut ko apzināta prāta radītu - bet šeit.. nez, manuprāt pārāk lielu lomu spēlē zemapziņa.

Ir pozitīvi padarīt vērtīgāku savu dzīvi, esot kaut kam, kam ir jēga tikai pašam par sevi - bet redz... darīt pāri citiem vairs nav tik pozitīvi... Jā, par lielāko daļu "citu" man ir dziļi vienalga - bet ir daži cilvēki (jebšu - viens cilvēks???), kuru labklājība (un atkal nevaru atrast pareizo vārdu...) man ir svarīgāka par manējo.