When I was in Spain, I have noticed that people smile at each other and do this weird thing - they talk to people they don't know in public! And the weirdest thing is... they were not drunk and weren't looking for trouble! And it was happening everywhere! It's such a weird and bizarre tradition, but it truly felt like a festive day!
Man atkal tāda runāšanās ar svešiniekiem patīk ārzemēs, bet ikdienā negribētos, esmu viensētnieks latvietis vulgaris :) | |
ak, nu ikdienas small talk ārzemēs/konferencēs ir riktīgi nogurdinošs. un uz mazpilsētu pārcelties, kur ikdienas sarunas nozīmē, ka visa apkārtne zin par tevi visu ar nav forši. Godīgi sakot, nez, neteikšu, ka ar mums Spānijā baigi daudz sarunājās svešinieki. Pasmaidīja? jā, par bērnu pakomentēja/ar bērnu paķiķināja, rociņu pamāja/padejoja - vairāk tādas lietas. bet tas smaids un 'kāda jauka diena šodien' - tas tomēr ir patīkami. Nē, arī Rīgā ir vietas, kur to pašu attieksmi esot ar bērnu var dabūt regulāri. (ir iemesls mūsu brokastīm RocketBeanRoastery dažos vīkendu rītos, par spīti cenai. nē, nu kafija arī, protams, garšīga, bet tieši noskaņojuma būsts). | |