Mazliet aizvaino zināmu laikrakstu un sabiedriskās domas veidotāju pozīcija kaunināt cilvēkus pēc referenduma beigām.
Kaunināt, ka nepiekrišana kādam viedoklim uzreiz nozīmē sēdēšanu uz pakaļas un skatīšanos kā valoda izmirst? Un pie tam kaunināt pēc, nevis pirms?
Bet man tiešām jā/nē polli ne pārāk patīk.
'Vai tu joprojām sit savu sievu?'
Nav jau opcijas 'pasaki jā un iesper likumdevējam, lai padomā par to, ka pašreizējā finansējuma piešķiršanas metode izglītībai ir tāda maigi izsakoties padīvaina'? Un lai cik pozitīvs šķistu piedāvātais rezultāts, nav skaidrs, kā piedāvātā metode to nepadarītu vēl neaizsniedzamāku?
bet par burtiem - figviņzin, man, teiksim, mazai apkārt bija ļoti daudz kirilicas, un tik un tā es to sākumskolā zināju... ē... izteikti viduvēji, ditto krievu valodu (lai arī dzīvoju visnotaļ krieviskā rajonā). ja padomju laikā rusifikācija nespēja piežmiegt mazus knauķus zināt krievu valodu sākumskolā, tad kā būtu jācenšas latviešiem, lai piespiestu visus labi zināt latviešu valodu jau 6-7 gadu vecumā?