Mazliet aizvaino zināmu laikrakstu un sabiedriskās domas veidotāju pozīcija kaunināt cilvēkus pēc referenduma beigām.
Kaunināt, ka nepiekrišana kādam viedoklim uzreiz nozīmē sēdēšanu uz pakaļas un skatīšanos kā valoda izmirst? Un pie tam kaunināt pēc, nevis pirms?
Bet man tiešām jā/nē polli ne pārāk patīk.
'Vai tu joprojām sit savu sievu?'
Nav jau opcijas 'pasaki jā un iesper likumdevējam, lai padomā par to, ka pašreizējā finansējuma piešķiršanas metode izglītībai ir tāda maigi izsakoties padīvaina'? Un lai cik pozitīvs šķistu piedāvātais rezultāts, nav skaidrs, kā piedāvātā metode to nepadarītu vēl neaizsniedzamāku?