Man liekas, ka ne1s par viņu neko nezinātu, ja viņu savā paspārnē nebūtu nez kādēļ paņēmis RL, piemēram.

tas ir stils tāds, 'tuvāk tautai' rakstīt or smth?
Vai arī viņš tiešām ir svaigi no skolas un vienkārši kaislīgs par dažādām lietām runātājs - no tiem, kas zin tik maz, ka pat nesaprot, cik maz zin?

Nezinu :)

Atradis salīdzināt medicīnas zinātni (potes) ar ekonomiku. Ekonomika nekad nav pretendējusi uz eksaktās zinātnes statusu, un subjektīvisma šajā disciplīnā ir ārkārtīgi daudz. Cik gudrs ir Ošlejs es neņemos spriest, bet izskatās, ka daudzi dzīvo ilūzijās par ekonomikas statusu tikai tāpēc, ka tajā tiek mēģināts pielietot sarežģītus matemātiskos modeļus.

Vai Jūsuprāt medicīna tiešām pretendē uz eksaktās zinātnes satusu?
Un kā Jūs teiktu, kāds ir pateisais, no ilūzijām atbrīvotais ekonomikas kā zinātnes statuss? Kāds ir jūsu priekšstats par biheviorālo ekonomiku? Ko jūs zināt par makroekonomiku?
Varbūt Jums patīk vērot sveces, spriest par trīs baltiem kareivjiem vai trim melnām vārnām?

Ir dažādas ekonomikas nozares, dažādi virzieni, un, protams, netrūkst personu ar vāju izpratni par modeļu būtību, kas tos pamanās lietot jomām uz kuru aprakstīšanu konkrētie modeļu itin nemaz nepretendē.Ja ar mikroskopu nevar sienā iedzīt naglu, tas nenozīmē, ka mikroskops slikts.

Nu bet protams, ka mūsdienu medicīnā modeļi ir daudz zinātniskāki nekā ekonomikā.

Bet ekonomikā ir tieši tā, kā tu saki – nav pat vienotas sistēmas, bet tikai dažādu savstarpēji pretrunīgu vai nesaistītu teoriju jūklis. Cik saprotu, Ošlejs nokritizēja vienu šādu teoriju, pie tam izskatās diezgan pamatoti. Ja šīs teorijas ir tādā pašā līmenī kā idejas pošu kaitīgumu, tad ar to vien tu apstiprini ekonomikas nezinātnisko statusu.

Cik saprotu, Ošlejs nokritizēja vienu šādu teoriju, pie tam izskatās diezgan pamatoti.
Uzdrīkstos minēt, ka tieši šajā 'cik saprotu' arī slēpjas problēma. Ja neko daudz nesaprotam, tad neko daudz padiskutēt arī nespēsim. Vai varat, lūdzu, pasvītort augstāk citētajā rakstā teoriju, kas tika kritizēta, kā arī kritikas pamatojumu?

Uzdrīkstos arī atgādināt, ka vairums medicīnas jomu nekādi nav būtiski saistītas ar modeļiem. Tie modeļi, kurus lieto, ne tikai nav 'vairāk zinātniski'( zinātniskumam ir mērvienība? Kāda?), bet tie pat mēdz būt precīzi tie paši modeļi. Modelis ir tikai instruments.

Savukārt tas, ka dažas personas, kuras Ošlejs dēvē par ekonomistiem, veido šādu vai tādu kustību, neapstiprina vispār neko. Arī viena atsevišķa no konteksta izrauta atzīta finansiste frāze neko neapstiprina. Pat nepievēršot uzmanību tam, ka mūsdienās _nevienā_ no zinātnēm nav viena absolūtā granda, kura jebkurš vārds vienmēr ir absolūta patiesība.

Iesaku iepazīties ar retorikas un loģikas pamatiem - nebaidies, tur modeļu ar 'briesmīgiem grieķu burtiem' ļoti daudz nav.

Tur pie raksta komentāros jau ir atsauce uz Wikipedia, kur var izlasīt, ka kritizētais modelis tiek uzskatīts ir diezgan nopietnu fiška. Pat kritika ir nokopēta no šī wiki šķirkļa.

Ar zinātniskuma vērtēšanu nodarbojas vesela filozofijas nozare – philosophy of science. Ar absolūto patiesību tam nav nekāda sakara, ar spriešanas un vērtēšanas kritērijiem gan, ieskaitot to, kā darbojas mūsdienu zinātne. Iesaku iepazīties.

Manuprāt, tieši to Ošlejs jau arī pamatā gribēja pateikt Dienas komentētāju dīkdieņiem, ka tādi lēmumi par nodokļu celšanu vai nolaišanu, lata devalvēšanu vai nē, nav izšķirami ar ekonomiskiem modeļiem, kā to varētu paveikt citās disciplīnās, piemēram, medicīnā. Domāju, ka paši ekonomisti, to labi apzinās un izlasot šo rakstu tikai atzītu, ka ekonomikā vēl ir ļoti grūti kaut ko paredzēt.

>> Uzdrīkstos arī atgādināt, ka vairums medicīnas jomu nekādi nav būtiski saistītas ar modeļiem.

Ar absolūto patiesību vai? Man gan šķiet, ka kopš Hipokrāta, kurš uzdrošinājās apgalvot, ka slimībām ir dabiski cēloņi (nevis gari vai burvestības, kā līdz tam daudzi uzskatīja), medicīnas attīstība ir par 99% empīriska. Jebkuras zāles, diagnostikas, terapijas utt. ir tieši balstītas uz eksakto zinātņu modeļiem.

Jā, modeļi ir instruments, jo kas gan cits tie zinātniekam varētu būt? Bet modeļi nav tikai nesaistītu teoriju kopums. Zinātniskā pieeja balstās uz šādiem modeļiem, kurus sauc par paradigmām. Paradigmas var atzīt par nepilnīgām, kad parādās pārāk daudz empīrisku novērojumu, kurus nevar izskaidrot ar šo paradigmu. Bet pat tad tās var saglabāties kā noderīgs modelis daudzām lietām. Piemēram, Ņūtona mehānika un relativitāte. Ikdienā inženieriem pietiek ar pirmo, lai gan ir zināms, ka relativitāte (gaismas ātruma nepārsniegšana) darbojas pat mikro mērogos.

Savukārt ekonomikā vēl ir pāragri runāt par nopietnām paradigmām.