Tur pie raksta komentāros jau ir atsauce uz Wikipedia, kur var izlasīt, ka kritizētais modelis tiek uzskatīts ir diezgan nopietnu fiška. Pat kritika ir nokopēta no šī wiki šķirkļa.

Ar zinātniskuma vērtēšanu nodarbojas vesela filozofijas nozare – philosophy of science. Ar absolūto patiesību tam nav nekāda sakara, ar spriešanas un vērtēšanas kritērijiem gan, ieskaitot to, kā darbojas mūsdienu zinātne. Iesaku iepazīties.

Manuprāt, tieši to Ošlejs jau arī pamatā gribēja pateikt Dienas komentētāju dīkdieņiem, ka tādi lēmumi par nodokļu celšanu vai nolaišanu, lata devalvēšanu vai nē, nav izšķirami ar ekonomiskiem modeļiem, kā to varētu paveikt citās disciplīnās, piemēram, medicīnā. Domāju, ka paši ekonomisti, to labi apzinās un izlasot šo rakstu tikai atzītu, ka ekonomikā vēl ir ļoti grūti kaut ko paredzēt.

>> Uzdrīkstos arī atgādināt, ka vairums medicīnas jomu nekādi nav būtiski saistītas ar modeļiem.

Ar absolūto patiesību vai? Man gan šķiet, ka kopš Hipokrāta, kurš uzdrošinājās apgalvot, ka slimībām ir dabiski cēloņi (nevis gari vai burvestības, kā līdz tam daudzi uzskatīja), medicīnas attīstība ir par 99% empīriska. Jebkuras zāles, diagnostikas, terapijas utt. ir tieši balstītas uz eksakto zinātņu modeļiem.

Jā, modeļi ir instruments, jo kas gan cits tie zinātniekam varētu būt? Bet modeļi nav tikai nesaistītu teoriju kopums. Zinātniskā pieeja balstās uz šādiem modeļiem, kurus sauc par paradigmām. Paradigmas var atzīt par nepilnīgām, kad parādās pārāk daudz empīrisku novērojumu, kurus nevar izskaidrot ar šo paradigmu. Bet pat tad tās var saglabāties kā noderīgs modelis daudzām lietām. Piemēram, Ņūtona mehānika un relativitāte. Ikdienā inženieriem pietiek ar pirmo, lai gan ir zināms, ka relativitāte (gaismas ātruma nepārsniegšana) darbojas pat mikro mērogos.

Savukārt ekonomikā vēl ir pāragri runāt par nopietnām paradigmām.