Iespēja tikt pie nekustamā īpašuma un drošība nav sociālismu raksturojošas īpatnības.

"Kad vispār nekas vairs nedarbojas" parādījās tagad.

Incanti, a kādai būti cipariski pierādījumi tam, ka ASV patriotismu "spēj uzturēt daudz lielākos mērogos un (..) ilgstošāk"? Nē nu, arī subjektīvi vērtējumi ir okei, bet nu :]

Par 'kad nekas nedarbojas' parādīšanos tagad - nu es ar 'avārijas gadījumu' saprotu 'kad nekas nedarbojas', nevis 'regulārā apkope'. Vai varbūt nesapratu, ko teici.

Iespēja tikt pie nekustamā īpašuma ir gan sociālismu raksturojoša īpašība. Tas iztrūkst komunismā un šādās tādās ļoti eksotiskās sistēmās, kuras lielos vilcienos tas pas komunisms vien būs.

Sociālismam un kapitālismam atšķiras attieksme par īpašuma tiesību izmantošanas brīvību un valsts lomu nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanā (publiski ticamie valsts uzturētie reģistri pret uzrādītāja vērtspapīru), bet īpašums ir abos. PSRS arī bija nekustamais īpašums, sauca par 'īres tiesībām'.

No statistiskiem datiem - varam runāt vienīgi par indikatoriem, vispasaules patriotisma pollu laikam nebūs :) Un ja arī būtu, kaut kā grūti ticēt, ka visur ar jautājumu būtu saprasts viens un tas pats.
Bet mēs varam definēt patriotismu kā kolektīvo goda izjūtu (vismaz es runāju par patriotismu, kuru definēju šādi), kas saistīta nevis ar nacionalitāti, bet tieši ar valsti un tās iekārtu - tad salīdzini procentu amerikāņu, kas uzbrukumu dvīņu torņiem uzskata par personīgu apvainojumu, ar procentu eiropiešu (lai būtu līdzīga teritorija, bet atšķirība ir izteikta, pat skatoties tikai uz britiem), kas līdzīgi domā par sprādzieniem Londonā (Vai Madridē, vai da kaut vai visus kopā skaitot). Nevis personīgu apdraudējumu, bet tieši - personīgu apvainojumu.

Līdzīgi arī - procentu amerikāņu, kas uzrbukumu Pīrlharborai uzskata par perosnīgu jautājumu - un eiropiešu (vai jebkuras Eiropas valsts pilsoņu) attieksmi pret jebkuru no notikumiem WWII laikā. Protams, neskaitot Izraēlu, piedalīšanās Eirovīzijā viņus par Eiropas valsti tomēr lāga nepadara.

Nu okei, vainīgs, neielasījos :)

Nē, nav viss :) Jo šī iespēja raksturo virkni citu sistēmu, kapitālismu ieskaitot :)
PSRS bija savdabīga īpašumtiesību uz nekustamo īpašumu forma, bet nu.
Toties nebija privātīpašuma, kas ir cits stāsts - iespēja izmantot savu īpašumu ne tikai personiskos, bet arī peļņas nolūkos (kaut arī tas notika).

Tieši par to arī es - šīs lietas ir tik netveramas, ka balstīt uz tām nopietnus apsvērumus es neieteiktu. It īpaši tādēļ, ka Rietumeiropa pirms 2PK ļoti labi rada risinājumu saviem sociālajiem konfliktiem patriotismā un nacionālismā. Tas beidzās ar diviem pasaules kariem, pēc kuriem Rietumeiropa, lai izvairītos no to atkārtošanas, tika "socializēta" :)
Plus "socializēšanai", protams, bija vēl virkne iemeslu, tsk komunisma draudi uc.