Par 'kad nekas nedarbojas' parādīšanos tagad - nu es ar 'avārijas gadījumu' saprotu 'kad nekas nedarbojas', nevis 'regulārā apkope'. Vai varbūt nesapratu, ko teici.

Iespēja tikt pie nekustamā īpašuma ir gan sociālismu raksturojoša īpašība. Tas iztrūkst komunismā un šādās tādās ļoti eksotiskās sistēmās, kuras lielos vilcienos tas pas komunisms vien būs.

Sociālismam un kapitālismam atšķiras attieksme par īpašuma tiesību izmantošanas brīvību un valsts lomu nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanā (publiski ticamie valsts uzturētie reģistri pret uzrādītāja vērtspapīru), bet īpašums ir abos. PSRS arī bija nekustamais īpašums, sauca par 'īres tiesībām'.

No statistiskiem datiem - varam runāt vienīgi par indikatoriem, vispasaules patriotisma pollu laikam nebūs :) Un ja arī būtu, kaut kā grūti ticēt, ka visur ar jautājumu būtu saprasts viens un tas pats.
Bet mēs varam definēt patriotismu kā kolektīvo goda izjūtu (vismaz es runāju par patriotismu, kuru definēju šādi), kas saistīta nevis ar nacionalitāti, bet tieši ar valsti un tās iekārtu - tad salīdzini procentu amerikāņu, kas uzbrukumu dvīņu torņiem uzskata par personīgu apvainojumu, ar procentu eiropiešu (lai būtu līdzīga teritorija, bet atšķirība ir izteikta, pat skatoties tikai uz britiem), kas līdzīgi domā par sprādzieniem Londonā (Vai Madridē, vai da kaut vai visus kopā skaitot). Nevis personīgu apdraudējumu, bet tieši - personīgu apvainojumu.

Līdzīgi arī - procentu amerikāņu, kas uzrbukumu Pīrlharborai uzskata par perosnīgu jautājumu - un eiropiešu (vai jebkuras Eiropas valsts pilsoņu) attieksmi pret jebkuru no notikumiem WWII laikā. Protams, neskaitot Izraēlu, piedalīšanās Eirovīzijā viņus par Eiropas valsti tomēr lāga nepadara.