Mani ar katru brīdi vairāk pārsteidz negatīvisms, kas valda LV fantastu sabiedrībā.
Konkursam iesūtīts stāsts angliski? Ai, autors noteikti lecīgs, grib tik parādīt, ka spēj rakstīt angliski.
(Hei, arī man reizēm vieglāk izteikties ir angliski. Reizēm arī sadzīvē, ar ģimenes locekļiem runājot, mēdzu pāriet uz angļu valodu, jo tā kaut ko ir ērtāk pateikt).
Tiek piedāvāts organizēt pasākumus bibliotēkā, ērti sasniedzamā un atrodamā vietā? Ai, atkal kādam tikai sagribējies svarīgam justies.
Pie tam - tas tā publiski tiek arī nobļaustīts. Un nē, šie gadījumi, protams, nav vienīgie.
Jā, es Jūs nesaprotu.
Bet man jau arī tā mēmā-šova stila viktorīna šķita ļauna, a visiem 'savējiem' it kā patika - tā kā, varat, protams, vainot tikai manu pārlieku saasināto uztveri.
Bet tas stāsts bija labi uzrakstīts, izteiksmes veids atbilda stāsta saturam, brīžiem valodas ritmika izmantota - nu manā uztverē tas bija viens no kādiem 10 labākajiem tajā konkursā kopumā, un viens no vislabākajiem (ja ne VISlabākais) no tiem, kas bija izlasāmi brīdī, kad parādījās pārmetumi.... nu labāks par vairumu tur latviski uzrakstītajiem.
Autore no tiem, kas kādu laiku angliskā vidē dzīvojuši, angļu valodu apguvuši. Un stāsts jau konkursam, kura nolikums atļāva 'latviski, angliski vai krieviski'.