vientiesība. tieši tāpēc nākas saņemt kaudzi visdažādāko piedāvājumu īmeilā, kuriem noticētu tikai vientieši, tieši tāpēc pastāv publiskas dienasgrāmatas, tieši tāpēc cilvēka 'privātā dzīve' ir atrodama katrā otrajā (vairāk, labskanīgi vnk) interneta saitā. internets ir priekš vientiešiem. kopumā.

Neuztvēru tavu vientiesības definīciju.

Privātās dzīves izlikšana publiskai apskatei ir ekshibicionistisko tieksmju apmierināšana. Ar vientiesību tur kāds sakars?
Vismaz cibā jau vairums savu privāto dzīvi apraksta visnotaļ apzinoties, ka to lasīs visi (varbūt cerot, ar zināmu pārliecību, ka to neizlasīs kādi konkrēti cilvēki - bet arī tas jau vairāk iekšējam mieram un rakstīšanas brīvībai, nevis informācijas slēpšanai).

Savukārt, situācija, kurā pārdesmit minūtes pašķirstot (un tikai lasot) draugiem.lv par potenciālo darba vietu varu uzzināt gan kolēģu vārdus, intereses, citas nodarbošanās, gan iepriekšējā kolēģa aiziešanas iemeslus un virzienu, gan ar precizitāti līdz kādiem 15% uzminēt iespējamo atalgojumu jau ir mazliet dīvaina. Note - man nav nekas pret šo lapu. Vienkārši nespēju izprast personas, kas tur pavada stundām, ik dienas ,un mēģina šo portālu izmantot, lai tiešām iepazīto ar kādu no pāris tūkstošiem savu draugu draugu.

uh. mani nebeidz sajūsmināt tas, cik precīzi Tu izsakies. cik es no sevis sapratu, vientiesība tika minēta sakarā ar meinstrīmu utml, protams, cik nu vien var ne par tēmu. es nepiekrītu par ekshibicionismu. varbūt vairākumam, varbūt tam un tam. man ne (respektīvi, es automātiski atskaitu sevi no vairākuma). man ir viegli pateikt, ka es nepiekrītu, un, ka ir arī citi iemesli, un man ir viegli arīdzan pateikt, ka es īsti nezinu Īstos iemeslus. esmu pārliecināts, ka zinu, tikai te nu ir robeža, rakstīt tur, savā žurnālī ir pavisam kas cits nekā mēģināt pamatot savu viedokli sarunā. pārāk konkrēti liekas nodefinēt to kaut ko par ekshibicionismu. ir advancētāk. varbūt pat savādāk.

par draugiem.lv. es pat nezinu (nezināt ir stilīgi, ir forši nezināt neko). es neizprotu ne personas, ne pašu ideju. bet cilvēki un idejas ir dažādas, tāpēc es neiedziļinos vairāk par parastu sašutumu. pūlamies nosargāt cilvēcisko anonimitāti, reģistrējoties šādos portālos. tikpat labi varu palūgt, lai man ieoperē mikročipu.

atvaino, ja izlasi līdz šai vietai, es neesmu kainda gulējis utml muļķības, un manu Domu jau anyway nevar saprast. pat es ne.

Rūpība man nav raksturīga. No paviršības cieš gan pareizrakstība, gan kods, gan izteiksmes precizitāte. Brīžiem man par to uzmācas baisa kauna un vainas apziņa, bet pūles to izmainīt (kas tāpat ik pa brīdim cieš neveiksmi) sagādā daudz lielāku diskomfortu.

Par vientiesību - laikam jau sapratu. Pirms tam šķita, ka tu ar to esi domājis kādu dziļāku domu, kuru man vienkārši neizdodas aizsniegt, tagad izskatās, ka tomēr ne.

Bet par ekshibicionismu... kā to ņem. Kāpēc vispār raksta cibā? (Ja runā par atsevišķiem rakstiem, tad tie var būt dažādu motīvu vadīti - bet tas tā, vispārīgos vilcienos - kāpēc vispār rakstīt cibā)

*Tāpēc, lai uzrakstīto lasītu citi; (raksta abstraktam sabiedrības kopumam)

*Tāpēc, lai uzrakstīto kāds izlasītu - vienalga kas ir šis "kāds", galvenais - padalīties domās, emocijās, iespaidos, informācijā ar kādu papildus ierastajam līdzcilvēku lokam; (raksta abstraktiem, nekonkretizētiem, bet konkretizējamiem indivīdiem)

*Tāpēc, lai padalītos ar draugiem (raksta konkrētiem indivīdiem)

*Tāpēc, ka vienkārši patīk rakstīt un skatīties uz savām domām uzrakstītā formātā. Arī - vēlākai pašanalīzei, vai dēļ iekšējas nepieciešamības dokumentēt visu izdarīto; (raksta tikai sev)

Pirmos divus es pieskaitu ekshibicionismam - vēlmei izraisīt kaut kādas domas vai emocijas apkārtējos tā, lai apkārtējie savukārt izraisītu kaut kādas domas un emocijas pašā.


Trešais man nav interesants, bet ceturtajā gadījumā principā nav iemesla veidot publisku cibu. Ja nu vienīgi kaut kādu visai apšaubāmu ērtību pēc.

neesmu pārliecināts, vai vēlme pievērst sev uzmanību uzreiz ir ekshibicionisms (lēni rakstās šis vārds). taču jā, tomēr. vēlme pievērst sev uzmanību un atkailināšanās. vai kādam vienkārša atbrīvošanās, kaut kā izteikšana 'skaļi'. vai izpaušanās. nezinu, kā īsti to nosaukt, taču cilvēki cibu padara arī par tādu kā rotaļu, izveido veselas personības (t.i., jaunus lietotājus), vienkārši lai interesantāk. un tajā pašā laikā aktīvi dzīvo cibu kā otru dzīvi, to pašu kaut vai.

raugoties no šejienes, es neticu, ka paliek vieglāk tikai tad, ja smagumu izraksta. vajag apziņu, ka (_iespējams_) izlasīs. pat ja neizlasa. tas no šejienes.

ok, bet mūsu izpratnes par eksh. atšķiras. nevaru samierināt domas.

Vēlme sev pievērst uzmanību nav tas pats, kas vēlme izraisīt emocijas apkārtējos un saņemt emocijas pretī. Abas vēlmes pārklājas tikai daļēji.
________________________________
Or, kam paliek vieglāk tikai no uzrakstīšanas (daļēji gan dēļ tā, ka rakstot beidzot savas domas sakārto). Ir, kam varbūt pietiek ar apziņu ka _iespējams_ izlasīs.
Personīgi man vēl vajag kaut kādu apliecinājumu, ka tiešām lasīja - vai vismaz redzēja. Kaut vai hita iekš statistikas statusā - protams, atstāts komentārs ir gan labāks, gan interesantāks.

uzmini, kāpēc man tur ir kaunteris?

bet vispār paldies par šo. esmu izvāvuļots, taču bija/ir interesanti.