Rūpība man nav raksturīga. No paviršības cieš gan pareizrakstība, gan kods, gan izteiksmes precizitāte. Brīžiem man par to uzmācas baisa kauna un vainas apziņa, bet pūles to izmainīt (kas tāpat ik pa brīdim cieš neveiksmi) sagādā daudz lielāku diskomfortu.

Par vientiesību - laikam jau sapratu. Pirms tam šķita, ka tu ar to esi domājis kādu dziļāku domu, kuru man vienkārši neizdodas aizsniegt, tagad izskatās, ka tomēr ne.

Bet par ekshibicionismu... kā to ņem. Kāpēc vispār raksta cibā? (Ja runā par atsevišķiem rakstiem, tad tie var būt dažādu motīvu vadīti - bet tas tā, vispārīgos vilcienos - kāpēc vispār rakstīt cibā)

*Tāpēc, lai uzrakstīto lasītu citi; (raksta abstraktam sabiedrības kopumam)

*Tāpēc, lai uzrakstīto kāds izlasītu - vienalga kas ir šis "kāds", galvenais - padalīties domās, emocijās, iespaidos, informācijā ar kādu papildus ierastajam līdzcilvēku lokam; (raksta abstraktiem, nekonkretizētiem, bet konkretizējamiem indivīdiem)

*Tāpēc, lai padalītos ar draugiem (raksta konkrētiem indivīdiem)

*Tāpēc, ka vienkārši patīk rakstīt un skatīties uz savām domām uzrakstītā formātā. Arī - vēlākai pašanalīzei, vai dēļ iekšējas nepieciešamības dokumentēt visu izdarīto; (raksta tikai sev)

Pirmos divus es pieskaitu ekshibicionismam - vēlmei izraisīt kaut kādas domas vai emocijas apkārtējos tā, lai apkārtējie savukārt izraisītu kaut kādas domas un emocijas pašā.


Trešais man nav interesants, bet ceturtajā gadījumā principā nav iemesla veidot publisku cibu. Ja nu vienīgi kaut kādu visai apšaubāmu ērtību pēc.

neesmu pārliecināts, vai vēlme pievērst sev uzmanību uzreiz ir ekshibicionisms (lēni rakstās šis vārds). taču jā, tomēr. vēlme pievērst sev uzmanību un atkailināšanās. vai kādam vienkārša atbrīvošanās, kaut kā izteikšana 'skaļi'. vai izpaušanās. nezinu, kā īsti to nosaukt, taču cilvēki cibu padara arī par tādu kā rotaļu, izveido veselas personības (t.i., jaunus lietotājus), vienkārši lai interesantāk. un tajā pašā laikā aktīvi dzīvo cibu kā otru dzīvi, to pašu kaut vai.

raugoties no šejienes, es neticu, ka paliek vieglāk tikai tad, ja smagumu izraksta. vajag apziņu, ka (_iespējams_) izlasīs. pat ja neizlasa. tas no šejienes.

ok, bet mūsu izpratnes par eksh. atšķiras. nevaru samierināt domas.

Vēlme sev pievērst uzmanību nav tas pats, kas vēlme izraisīt emocijas apkārtējos un saņemt emocijas pretī. Abas vēlmes pārklājas tikai daļēji.
________________________________
Or, kam paliek vieglāk tikai no uzrakstīšanas (daļēji gan dēļ tā, ka rakstot beidzot savas domas sakārto). Ir, kam varbūt pietiek ar apziņu ka _iespējams_ izlasīs.
Personīgi man vēl vajag kaut kādu apliecinājumu, ka tiešām lasīja - vai vismaz redzēja. Kaut vai hita iekš statistikas statusā - protams, atstāts komentārs ir gan labāks, gan interesantāks.

uzmini, kāpēc man tur ir kaunteris?

bet vispār paldies par šo. esmu izvāvuļots, taču bija/ir interesanti.