Amerikas kultūra ir tik dziļi iepotējusi american dream ikkatram sev pakļautajam, ka viņi vairs nespēj pieņemt objektīvo realitāti, objektivitāti aizvietojot ar kaut kādu pārprastu humānisma izpratni.
Šī atziņa mani satrieca skatoties I Robot. Policists, kurš nespēja pārdzīvot to, ka robots no slīkstošas mašīnas glāba nevis bērnu (attiecībā uz kuru izglābšanas un pēcāk izdzīvošanas iespēja pilnīgi objektīvi bija ļoti niecīga) bet gan veselīgu, spēcīgu vīrieti )
attiecībā uz kuru izglābšanas un viņa izdzīvošanas pēc glābšanas iespēja procentos bija stipri lielāka)
Pie tam, šo morāli uzsverot visā filmas gaitā - objektīvi izskaitļotā patiesība ir necilvēcīga, cilvēcīgāk ir rīkoties morālii pareizāk, pat ja rezultātā cieš vairāk cilvēki - jo ja nu sanāk. (tas nekas, ka iespēja "ja nu sanāk" daudz lielāka ir pretējā gadījumā...)
Starp citu, uzvedība, kas raksturīga tikai un vienīgi cilvēkiem. Arī dzīvnieki taču necenšas vilkt līdzi vājākos tikai tāpēc vien, ka arī tiem taču varbūt ir iespēja izdzīvot - tikai cilvēce visu laiku velk savus vājākos un slimos līdz, ar katru paaudzi masās panākot aizvien lielāku un lielāku deģenerāciju.
es labāk izvēlētos iztikas minimumu, bet dzīvojot gara dzīvi (tagad jau arī kaut kas tāds sanāk...), nevis n-tās nullītes aiz vieninieka un visu mūžu veltīt darbam un barības un ērtību patērēšanai... kāda jēga šādai dzīvei?
nu nav jau tā, ka pavisam slinkoju... lasu Ketelu un izrakstu personību veidojošos faktorus diplomdarbam... :)