maz sanāk saskarsme ar doto vecumgrupu, bet man māsa tāda... nu jā, nekas daudzsološs... bet nu mana prognoze ir "optimistiskais variants"... pēc divām paaudzēm vēl mēs - sociālismā dzimušie, nebūsim miruši, tāpēc arī pilnīga pāreja uz patērētāju kultūru vēl nebūs notikusi... es labāk izvēlētos iztikas minimumu, bet dzīvojot gara dzīvi (tagad jau arī kaut kas tāds sanāk...), nevis n-tās nullītes aiz vieninieka un visu mūžu veltīt darbam un barības un ērtību patērēšanai... kāda jēga šādai dzīvei? nu nav jau tā, ka pavisam slinkoju... lasu Ketelu un izrakstu personību veidojošos faktorus diplomdarbam... :) | |
*note* - nju re, bet mēs esam mazākums. *aizvietot Ketelu ar Hornu, personību ar [i]bona fide[/i], pareizināt iesniegšanas termiņu ar... kaut ko.* | |
es nebūtu tik pārliecināts... :) a lieto tāpēc, ka viņiem ir zems iekšējās saskaņas līmenis... ;DD | |
ai, muļķīgs psiholoģisks termins, ko es pagājušajā gadā pētīju cibā... :) izrādījās, ka cibistiem šis līmenis ir diezgan zems... :) | |
Starp citu, par divām paaudzēm tu IMHO kļūdies.
Cik tev sanāk saskare ar pašreizējiem 14-15 gadniekiem? Nu ja - tiem, kas 80.tos gadus nemaz nav redzējuši (it kā jau mēs arī bijām tikai mazi ne pārāk apzinīgi bērni- un tomēr)
Var jau, protams, cerēt, ka paaugsies un nāks pie prāta.... bet tas neattiecas uz vairākumu.
Vienkāršs jautājums : vai tu labāk izvēlētos x rublīšus katru dienu (ne tikai tagad, bet arī pēc 15 gadiem un 30 gadiem. Ar inflācijas pielabojumu, protams), vai iespēju iegūt 10 000 000 (nullītes pēc pašvērtējuma)x rublīšus ar smagu darbu un pūlēm kaut kad pēc 15 gadiem(lasīt - sasodīti labu veiksmi. un smago darbu un pūlēm laikam arī)
Ko izvēlas vairākums?