maz sanāk saskarsme ar doto vecumgrupu, bet man māsa tāda... nu jā, nekas daudzsološs... bet nu mana prognoze ir "optimistiskais variants"... pēc divām paaudzēm vēl mēs - sociālismā dzimušie, nebūsim miruši, tāpēc arī pilnīga pāreja uz patērētāju kultūru vēl nebūs notikusi...

es labāk izvēlētos iztikas minimumu, bet dzīvojot gara dzīvi (tagad jau arī kaut kas tāds sanāk...), nevis n-tās nullītes aiz vieninieka un visu mūžu veltīt darbam un barības un ērtību patērēšanai... kāda jēga šādai dzīvei?

nu nav jau tā, ka pavisam slinkoju... lasu Ketelu un izrakstu personību veidojošos faktorus diplomdarbam... :)