Nu, bet ja par tēmu.
Tad ir tā saucamā "pelēkā masa". No kuras vēlas izdalīties, teiksim, "krāsainā masa". Un pareizi ir, ka tajā brīdī viņi izjūt riebumu pret iepriekšējo stāvokli. Nevis tāpēc, ka kāda no šīm masām būtu pretīga "per se", bet tāpēc, ka attīstībai (jebkāda veida) nepieciešams riebums pret iepriekšējo stāvokli. T.i., lai es sāktu strādāt, man bija jāsāk izjust riebumu pret tizlajām mātēm-ar-bērniem-bez-nekā-cita. Lai es pārietu citā stāvoklī, man būtu jāsāk izjust riebumu pret reklāmistiem. Un tādā garā. Tas ir subjektīvs riebums, māksla ir tikai neiedomāties, ka tas ir objektīvs. Nujā, bet objektīva riebuma kā tāda jau nav :)

Es nerunāju par pelēkās masas pretīgumu, bet par pašu vēlmi no tās tikt ārā.

Nevar jau no tās tikt ārā. Ienīšana tur neko nemaina.

Bet nu Tu esi reklāmists, tavs darbs ir likt cilvēkiem ticēt pelēkās masas neesamībai.


Body butter. Body silk. Body mousse. Body whipped cream. Body souffle.

Nevar tikt ārā no tās tā iemesla pēc, ka šī "pelēkā masa" ir ilūzija. I mean, es NEKAD neesmu iepazinusi cilvēku, kurš piederētu pie "pelēkās masas", jo, lai ar ko es arī neiepazītu, kādā brīdī izrādās, ka viņš/-a ir absolūti fascinējošs, neparasts & pārsteidzošs radījums. Līdz ar ko viss šis process ir - nu, teiksim tā, lekšana no vienas ilūzijas otrā. Bet, tā kā ilūzijas ne tikai pastāv, bet dažs labs uz tām pat maizīti pelna, tad nevar teikt, ka tam nav nekāda satura.

Labi, vsjo, es esmu kļuvusi par dubultdomas speciālisti.

Es inx nesen stāstīju piemēru par lapu, kas aizpildīta tikai ar monohromu troksni. Man iepatikās tas piemērs.

Pa gabalu tāda lapa izskatīsies pelēka. Kad ieskatīsies kādā konkrētā punktā, tas pēc sava novietojuma un spilgtuma, protams, būs unikāls, brīnišķīgs un neatkārtojams.

Bet tas jau nemaina faktu, ka tas punkts ir daļa no tās pelēkās lapas.

Tas pats attiecas arī uz visu pārējo - kamēr tu pelēko masu uzskati par kaut ko abstraktu - protams, tā ir sasodīti nodrāzta ideja, jo tādai abstraktajai pelēkajai masai tiešām neviens nepieder.

Bet tagad uz brīdi saliec kopā savas zināšanas par to, ka vispār jau katrs cilvēks ir dikti pārsteidzošs ar to, ka principā gandrīz visi (ļoti iespējams arī bez 'gandrīz') tev pazīstamie cilvēki, tevi ieskaitot, pieder tai pelēkajai masai.

Pasaule izskatīsies pavisam citāda.