Es inx nesen stāstīju piemēru par lapu, kas aizpildīta tikai ar monohromu troksni. Man iepatikās tas piemērs.

Pa gabalu tāda lapa izskatīsies pelēka. Kad ieskatīsies kādā konkrētā punktā, tas pēc sava novietojuma un spilgtuma, protams, būs unikāls, brīnišķīgs un neatkārtojams.

Bet tas jau nemaina faktu, ka tas punkts ir daļa no tās pelēkās lapas.

Tas pats attiecas arī uz visu pārējo - kamēr tu pelēko masu uzskati par kaut ko abstraktu - protams, tā ir sasodīti nodrāzta ideja, jo tādai abstraktajai pelēkajai masai tiešām neviens nepieder.

Bet tagad uz brīdi saliec kopā savas zināšanas par to, ka vispār jau katrs cilvēks ir dikti pārsteidzošs ar to, ka principā gandrīz visi (ļoti iespējams arī bez 'gandrīz') tev pazīstamie cilvēki, tevi ieskaitot, pieder tai pelēkajai masai.

Pasaule izskatīsies pavisam citāda.