Man riebjas zirnekļi.

Espat nevaru teiktka man no viņiem bail vajkautkātā. Vienkārši šķiet neizmērojami pretīgi. Sliekas, gliemeži, tasviss ir figņa, bet vot zirnekļi bwēē.

Vakardien ievēroju, ka kaķs kautko šiverē pa vannu. Izrādāska tur ir zirneklis, ko kaķs uzskata par fejnu rotaļlietu – zirneklis no vannas ārā netiek, jo slīd kājas, un pamukt no mana zvēra ar nespēj. (Neliela atkāpe - zirneklis vienc no riebīgajiem tipāžiem – diametrā ap 3 cm un trekns, netāckā tie mazie, ar garajām kājām, bet tāc riktīgiriktīgi pretīx)
Kad es stāvēju vannsistabas durvīs, nespējot izdomāt, kotagad lai dara, kaķis rotājas – padzen ar vienu ķepu šamo prom, ar otru akal ķer. Unte manc smalkais, labi audzinātais (kāman labpatīkas domāt) lops (kā izrādās), paņem zirnekli mutē un ar slaidu lēcienu man garām, lai turpinātu rotaļāties arto istabas vidū! Man škietka es pat īsti nepaspēju iekliegties. Lainukā, es drošā attālumā (ejnusazin, janutas zirneklis izrādās ļaunc lēcējzirneklis.. untie lēcējzirnekļi kālikums visi sejā lec), lauzījot rokas cenšos izdomāt, kālai notā pretekļa tiek vaļā ar pēc iespējas mazāku iespēju uz fizisko kontaktu. Untad, kad ienāca prātā gaiša doma par putekļsūcēju, man par milzu šausmām, tas kaķs to pretīgo radījumu apēda!!!!
Kaķim guļamvieta blakus spilvenam šonakt tika atteikta. Es nespēju.

Bet tadman vēl kaķa nebija, kas to apēstu (oj, kā akal iedomājos, tāman zosāda), vienc šitikpat riebīx eksemplārs bij šitāpat vannā iekritis un netika ārā. Es aceros, es pat tam zirneklim pašam devu laiku, lai tasno turienes pazustu, bet.. (žesc) šams nevarēja. Tadkad man galgajā bija jāmazgājas, es izdomāju to noslīcināt. Nu, uzliet virsū ūdeni ar dušu un aizskalot. Atas zirneklis kājas pie sava runpja pierāva, un cauri vannas notekcaurumiņiem negāja!!! Un te es laikam izdarīju šausmīgāko, ko savā mūžā esmu izdarījuse – es viņam uzlēju trubu tīrāmo šķidrumu „Kurmis”. Pēctam uzlejot ūdeni šams sabirza pīšļos un tika aizskaloc. Bet vēl pāris dienas manturbij pretīgi mazgāties.