Man riebjas zirnekļi.
Espat nevaru teiktka man no viņiem bail vajkautkātā. Vienkārši šķiet neizmērojami pretīgi. Sliekas, gliemeži, tasviss ir figņa, bet vot zirnekļi bwēē.
Vakardien ievēroju, ka kaķs kautko šiverē pa vannu. Izrādāska tur ir zirneklis, ko kaķs uzskata par fejnu rotaļlietu – zirneklis no vannas ārā netiek, jo slīd kājas, un pamukt no mana zvēra ar nespēj. (Neliela atkāpe - zirneklis vienc no riebīgajiem tipāžiem – diametrā ap 3 cm un trekns, netāckā tie mazie, ar garajām kājām, bet tāc riktīgiriktīgi pretīx)
Kad es stāvēju vannsistabas durvīs, nespējot izdomāt, kotagad lai dara, kaķis rotājas – padzen ar vienu ķepu šamo prom, ar otru akal ķer. Unte manc smalkais, labi audzinātais (kāman labpatīkas domāt) lops (kā izrādās), paņem zirnekli mutē un ar slaidu lēcienu man garām, lai turpinātu rotaļāties arto istabas vidū! Man škietka es pat īsti nepaspēju iekliegties. Lainukā, es drošā attālumā (ejnusazin, janutas zirneklis izrādās ļaunc lēcējzirneklis.. untie lēcējzirnekļi kālikums visi sejā lec), lauzījot rokas cenšos izdomāt, kālai notā pretekļa tiek vaļā ar pēc iespējas mazāku iespēju uz fizisko kontaktu. Untad, kad ienāca prātā gaiša doma par putekļsūcēju, man par milzu šausmām, tas kaķs to pretīgo radījumu apēda!!!!
Kaķim guļamvieta blakus spilvenam šonakt tika atteikta. Es nespēju.Bet tadman vēl kaķa nebija, kas to apēstu (oj, kā akal iedomājos, tāman zosāda), vienc šitikpat riebīx eksemplārs bij šitāpat vannā iekritis un netika ārā. Es aceros, es pat tam zirneklim pašam devu laiku, lai tasno turienes pazustu, bet.. (žesc) šams nevarēja. Tadkad man galgajā bija jāmazgājas, es izdomāju to noslīcināt. Nu, uzliet virsū ūdeni ar dušu un aizskalot. Atas zirneklis kājas pie sava runpja pierāva, un cauri vannas notekcaurumiņiem negāja!!! Un te es laikam izdarīju šausmīgāko, ko savā mūžā esmu izdarījuse – es viņam uzlēju trubu tīrāmo šķidrumu „Kurmis”. Pēctam uzlejot ūdeni šams sabirza pīšļos un tika aizskaloc. Bet vēl pāris dienas manturbij pretīgi mazgāties.
Zirnekļi ir visai populārs baiļu avots... Man to tā īsti nav izdevies saprast -bet pieņemu, citiem tik pat nesaprotamas ir manas bailes no augstuma, kas teātra/operas apmeklējumu ar sēdēšanu otrajā balkonā pārvērš par briesmīgu murgu. Redz, ja tev bail no zirnekļa, bet tev nešķiet, ka ir kaut kas slitks zirnekli samīdīt - tad jau vēl viss ir ok. Briesmīga rakstura šķautne parādās brīdī, kad esi pārliecināta, ka tas ir briesmīgi - liet zirneklim skābi virsū. Un tomēr to dari. Reti šādas īpašības uzpeld virspusē, ļoti reti. Kaut gan kaut kas tāds briesmīgs jau piemīt mums visiem. Kaut kas, ko mēs neatzīstam un neatpazīsim par savu pat, ja saņemsim degunā iebāztu. | |
Es nemaz nevaru samīt zirnekli, jo tas ir bezgala pretīgi. Nāksies izmest apavus... | |
Jā. Bet tad man nav kontakta ar priekšmetu, pie kura atradies zirneklis. Uzliet var no attāluma, kamēr, lai uzmītu starp mani un to pretekli ir tikai apava zole. | |
jā.. un man nesaprast kapē no augstuma jābaidās. Vismaz tāda, kuram ir visai droša marga ^_^ Katram savs zajobs. | |
Domā, ka tas ir tik reti? Ļoti atpazīstams story, baidos, ka es varētu izrīkoties tieši tāpat un justies briesmīgi sūdīgi. Tāpat kā es jūtos briesmīgi sūdīgi, ja kādreiz nobeidzu prusaku. | |
Īpašība piemīt katram, bet uzzināt par tās manifestēšanos var reti. Daudziem tā varētu būt saistīta ar kukaiņiem, nedaudz retāk ar rāpuļiem, abiniekiem, varbūt zivīm. Tā būs precīzāk? Redzēt, ka baiļu iespaidā notiek daļēja kontroles zaudēšana un atkāpšanās no personīgajiem ētiskajiem standartiem? Reti. Man šķiet, parasti šāds konflikts starp bailēm un saprātu liek nocietināties pret kairinājumu, izmainot tos personīgos standartus. Veselā gara saglabāšanai. No kolektīvajiem vai kaut vai individuāli publiski proklamētajiem standartiem jā, tas notiek bieži. Bet tas vairumā gadījumu tomēr nu itin nemaz nav tas pats. | |
nez. es gandrīz katru dienu rupji pārkāpju savus ētikas standartus ar visām izrietošajām sekām. bet ētikas standartu pamainīšana ir tāds standartu pārkāpums, uz kuru es neesmu spējīga :( | |
Tādā gadījumā tu līdz saviem personīgajiem ētikas standartiem, iespējams, vēl neesi nonākusi. | |
da i diez vai nonākšu. un vispār, kāda jēga no ētikas standartiem, ja tie ir pielāgoti maksimālam komfortam - "tik ērti, ka tu pat nejūti, ka tie tur ir!", kā teiktu pakešu reklamētāji...? | |
Lasot par kaķa izklaidi ar zirnekli, es nodrebinājos no pretīguma sajūtas vismaz reizes piecas.