es vismaz vienu tādu zinu, kas atradis objektu, ko iztēlē pārvērtis par sapni. Bet sapnis atkārto-es neesmu. Bet viņš tic un cer. Un iespējams tik daudz ko palaiž garām.. | |
Mūsu dzimumam tas parasti izpaužas ar sapņainām saraudātām actiņām, sajūsmas pilnu skatu un padevību katrai sapņu objekta vēlmei. Nu jā, ļaunie vīri, kas sit sievas. Pretējā versija - kad tieši sapņotājs ir dominējošā attiecību puse, ar tendenci pakļaut savu apbrīnas objektu... Tā ir tā baisākā. Par laimi reti sastopama - un tomēr, ne tik reti, lai gandrīz katrs nevarētu nosaukt kādu piemēru. | |