Man vienīgais brīdis, kad nesala, bija šogad karstumviļņa laikā, jā, tad es, protams, staigāju pa māju plika

Nē. Ja vien nebūtu tik karsti, ka jāsprāgst nost

Kāpēc? Arī ne vienatnē?

Man ērtāk ir kaut vai apakšveļā. T.i. ok, pēc mazgāšanās vai pirts kādu pusstundu varu, pēc tam vairs nepatīk, krūtīm ērtāk ja tās ir pie vietas nevis kaut kur pielipušas, a vietām nepatīk, ka vēdinās, tā sajūta ne pārāk.

Bet es arī nekad neesmu ilgstoši dzīvojusi viena tā, ka to varētu.

Brīžiem es staigāju gan kaila. Man patīk.

Bet tikai vienatnē. Tā ir svarīga piebilde kontekstā ar Tavu postu par bērniem un citiem.

staigātu

kā nu ne

Staigātu. Tas ir- kad ir karsts, staigāju.

nē. man labāk patīk sajūta, ja kaut kas ir mugurā.

jā. puspliki, pliki, ir ok.

es pārsvarā staigāju, bet es reizēm arī, piemēram, nevaru atrast matu gumiju, un tās vietā izmantoju stringus vai ko tādu, so es neesmu labs... paraugs.

Kurš nav matu gumijas vietā izmantojis stringus!!?

es laikam neesmu, jo nenēsāju stringus kopš vidusskolas

vai ne? Tas kaut kā piepeši beidzās ar vidusskolu. Varētu domāt, ka vienkārši mode uz to beidzās, bet pieņemu, ka mēs videni beidzām dažādos gados.

Man ļoti patīk, es vispār negribu citas apakšbikses, es gan nenēsāju tādus sīkstriķīšus, bet kokvilnas parastus, vienkāršus, ar nelielu mežģīņu maliņu. Gadu desmitiem! :) grūtniecībās vispār tas bija vienīgais, kas pielāgojās vēderam.

Man kaut kā vienā brīdī kļuva baigi neērti un sāka rīvēt asteskaulu. Tagad vispār dzīvoju tikai ar augsto jostu, jo augstāk, jo labāk :D

tinot atpakaļ notikumu secību es saprotu, ka "manā laikā" apakšveļa galvenokārt tika pirkta kur? kopā ar mammu "rosmes tipa" veikalos, kur attiecīgi izvēle bija starp neglītām apenēm un to stringu versijām un dabiski, ka man gribējās, lai ir seksīgāk. pēc tam parādījās cubus, seppala, lidex, kur jau varēja dabūt vienkāršus kokvilnas šortiņus and i haven't look back ever since.

Un vidusskolā matu nebija???

it kā bija, bet neienāca prātā izmantot šādiem mērķiem :D

Tam taču der arī parastās apenes. Izmisuma gadījumā

Tad vajag daudz matu!

es domāju, ka tieši tā var pielietot vidusskolas stringus!!!

Vaine! Man vispār liekas, ka stringi ir ērtăki par gumiju, var labāk variēt garumus, ciešumus un tā

un es tiešām domāju, ka esmu unikāla, haha.

Es neesmu. Bet man arī stringi nekad nav bijuši. Ja būtu, visticamāk, būtu izmantojusi :D

Es. Es gan vispār ar matu gumijām neaizraujos, un stringi man noder citiem mērķiem :D

nē, jo pieliptu pie krēsla droši vien. nu un dīvāna materiāls nav sevišķi patīkams kailam dibenam.

Jā, tie krēsli - reāli vienīgais mīnuss.

cept bekonu plikiem arī tā kā nevajadzētu. nu vai jebko citu sprakšķošu.

Oij, jā, es reiz tieši bekonu dabūju uz vēdera, kopš tā laika pie plīts apģērbjos. Vispār es gandrīz vienmēr ar ēdienu gatavošanu vai ēšanu apģērbjos, jo tas tā pieklājīgi pret ēdienu šķiet.

mana vīra vācu geju brālēnam ir šausmīgi jauks stāsts par to, ka viņa bērnībā Vācijā nūdistu pludmalēs bija obligāts nosacījums par to, ka apmeklējot kafejnīcu ir jāuzvelk krekls :DDDD

Nē. Man nepatika pat, kad dzīvoju viena. Bet tad bieži bez apakšveļas staigāju - tikai kleitiņā vai krekliņā un šortiņos.

Nē, es pat nespētu iedomāties, ka aukstā laika kleite un vilnas zeķes tiktu papildinātas ar apakšveļu :) (izņēmums ir zīdīšanas laiks un barošanas krūsturi, bet nu jā)

Ja varētu visu laiku staigātu plika pa māju

retumis jā, bet drīzāk apakšveļā vai peldkostīmā, lai var iziet uz balkona, ja kas. šis Tavs jautājums tādā piektdienā, kad saule, iespējams, būs tikai nākamotrdien, reāli sasildīja un atgādināja vasaru :)

Mēs tā pārsvarā, vai maksimums veļā.

Nē. Ar maniem izmēriem tas būtu neparocīgi. Un tagad man mājās ir arī topošais pusaudzis, arī viņam tas nebūtu parocīgi.

Te jau laikam kāds līdzīgi rakstīja, man īsti nav pazīstams koncepts “staigāt pa māju”, es lielākoties tomēr “sēžu pa māju” (strādāju, lasu, skrollēju, skatos, ēdu), varbūt tāpēc, ka mazs dzīvoklis. Ja atlaižos dīvānā plika pēc dušas, piemēram, man vienmēr prasās kādu paladziņu apakšā, nezinu, varbūt esmu pārāk sensitīva pret dažādām faktūrām. Krūtis arī tikai kādu pusi no cikla nav pārlieku jūtīgas, lai negribētos tām kādu vairodziņu pret pasauli.

Man nepatīk kailums.

es to daru.
man pat ir sajūtu uzstādījums- mājas ir tur, kur varu staigāt kaila.

Es laikam nekad neesmu tik labi jutusies savā ķermenī, instinktīvi gribas aizsegt

Staigāju. Ar prieku, tikko ir silti. Arī peldos un sauļojos plika, kad iespējams. Patīk,ka starp ķermeni un vidi nav pastarpinājuma.

Domāju par šo ierakstu un atbildēm un ķermeņiem. Mazliet mazliet atgādina tādu pamatskolas lielīšanās izlasi "eu es jau sen pīpēju un dzeru", labestīgi smejos.

Manai mājai ir lieli logi- viena daļa uz aktīvu ielu, otra- uz pagalmu un man patīk gaisma, tāpēc nelietoju dienas aizkarus. Abās logu pusēs dzīvo cilvēki, no kuriem dažus es pat pazīstu: aiz cieņas pret sevi un viņiem nedomāju, ka mn gribas eksponēties tāuntā aktiera daudzo mazo bērniņu, kuri bieži spēlējas uz palodzes skatupriekšā kā plikajai kaimiņienei piemēram.

Mēs esam kaili, kad esam divi, pa ceļam no/uz dušām, gulētiešanām, vēl kādos specifiskos brīžos, bet es nejūtos labi, piemēram, strādājot kaila. Nē, to pat nevaru.

Pirmkārt, man jebkurā brīdī mēdz ienākt zoom/tīms zvani, otrkārt- kaila es nespēju koncentrēties uz darbu, nevaru savākties. Bez apenēm vēl mierīgi, bet krūtis arī jāsavāc, jo nav mazas un tā.

Šitāds ļiruļeru bezveļas dreskods vienkārši nav profesionāli manā gadījumā, bet katram savs. Es gan arī T-kreklos vai pļūtenēs vai pidžambiksēs mājās nestrādāju*, ar ļoti retiem izņēmumiem.


*darbs ir tas, par ko maksā naudu, nevis mājas darbi: šūt, kaut ko kārot, lasīt grāmatas vai rotāt apkārtni. tā cita oupera.

O, jā, ja man būtu jāizvēlas, nedomājot mainītu gaismu pret plikumu! gaisma tonēr pāri visam.