Domāju par šo ierakstu un atbildēm un ķermeņiem. Mazliet mazliet atgādina tādu pamatskolas lielīšanās izlasi "eu es jau sen pīpēju un dzeru", labestīgi smejos.

Manai mājai ir lieli logi- viena daļa uz aktīvu ielu, otra- uz pagalmu un man patīk gaisma, tāpēc nelietoju dienas aizkarus. Abās logu pusēs dzīvo cilvēki, no kuriem dažus es pat pazīstu: aiz cieņas pret sevi un viņiem nedomāju, ka mn gribas eksponēties tāuntā aktiera daudzo mazo bērniņu, kuri bieži spēlējas uz palodzes skatupriekšā kā plikajai kaimiņienei piemēram.

Mēs esam kaili, kad esam divi, pa ceļam no/uz dušām, gulētiešanām, vēl kādos specifiskos brīžos, bet es nejūtos labi, piemēram, strādājot kaila. Nē, to pat nevaru.

Pirmkārt, man jebkurā brīdī mēdz ienākt zoom/tīms zvani, otrkārt- kaila es nespēju koncentrēties uz darbu, nevaru savākties. Bez apenēm vēl mierīgi, bet krūtis arī jāsavāc, jo nav mazas un tā.

Šitāds ļiruļeru bezveļas dreskods vienkārši nav profesionāli manā gadījumā, bet katram savs. Es gan arī T-kreklos vai pļūtenēs vai pidžambiksēs mājās nestrādāju*, ar ļoti retiem izņēmumiem.


*darbs ir tas, par ko maksā naudu, nevis mājas darbi: šūt, kaut ko kārot, lasīt grāmatas vai rotāt apkārtni. tā cita oupera.

O, jā, ja man būtu jāizvēlas, nedomājot mainītu gaismu pret plikumu! gaisma tonēr pāri visam.