sapņojam

psihs:
es pēctam redzēju narkomānu meitenes, kurām bija sūdīgi un viņas kratījās, un pieklauvēja pie lodziņa - vecmodīgajām pils lodziņa, viņām bija galīgi sūdīgi, jo kratrījās, pēctam sadūrās un palika labāk - sāka pisties

psihs:

uzprasu cik pulstens - jau tūlīt būšot 10 vakarā man saka, ātri ieskrienu kaut kādā krievu vietējā alko bodē, tur paņemu kaut kādu mazo latvijas balzāmu, un tad domāju divlitrīgo alu varbūt, bet domāju neies labi kopā ar balzāmu, atlieku atpakaļ, un prasu vai vīni esot, šī saka, ka esot tikai kaut kāds baltais 22,4 % alk tilpuma, nu labi, tad dodiet man 2 gb. es saku. jāmaksā esot Ls - 5.40. iedodu šai Ls 20, a šī tur izdod čeku bet izliekās, ka it kā aizmirsusi gan vīnus iedot, gan atlikumu. Tikmēr jau arī veikals tukšs palicis, a es prasu a kur mana nauda, un vīni? šī joprojām izliekās, ka neko nezin un saka ja tūlīt netīšoties prom saukšot mentus vai ko tur laikam. bet es, kamēr viņa vel nepaspēj kaut ko izdarīt vienkārši sāku viņu žņaugt nost. tad skatos, ka esmu viņu nožņaudzis - neelpo un nav pulsa, un domāju, ka laikam tomēr jāmēģina atdzīvināt. taisu mākslīgo elpināšanu un sirds masāžu - 3x elpināšana, 10x sirds, lai gan laikam jau tur bija savādāk jātaisa, bet pie sevis nodomāju, ka tā būs vispareizāk. tad šī noklepojās un nāk pie samaņas. tad es paņemu somu un no augšējā plaukta piekrauju pilnu ar latvijas balzāmiem, kamēr šī skatās. saku - tas par to, ka atļāvu viņai dzīvot

pm:
Sapņoju, ka man ir uzdāvināta liela, balta smagā mašīna bez numurzīmes un man ir jābrauc uz ballīti, bet nav kur nolikt to smago mašīnu. Iekšpagalmā it kā neietilpst, citur arī īsti nav vietas. Vairāk neko neatceros.

realitycheck:

Pirms gulētiešanas lasīju garum garo rakstu wikipēdijā par LSD.
Diemžēl no tā visa atcerējos [pietika čakluma pierakstīt 5:24] tikai dažus aspektus:

( ... tālāk ... )

kreisais_kirsis:

Kārtojot virtuālos dokumentus atradu failu ar nosaukumu bomzis_zirgs

Sapnis 16.08.09.
Staigājām pa lielveikalu. Pēc nosaukuma zināms, pēc izkārtojuma ne. Es un vēl kāds. Iespējams, Simis, iespējams (ticamāk) Lazītis. Nevar atrast pārtikas nodaļu. Man uz lapiņas uzrakstīts, kas nepieciešams. Otiņas (kosmētikas), nagu kopšanas komplekts . slota un vēl kādas 3 lietas. Nevaru atrast piemērotu manikīra komplektu. Daudz pētu. Tad cilvēkam, kas bija kopā ar mani tuvu pienāk onkulītis, it kā bomzītis. Vīrietis ap 50 gadiem, diezgan maza auguma, dažas dienas neskuvies, pelēkās drēbēs, salīkušu muguru. Man izkrīt (bet smadzenēs iesēdās doma, ka es speciāli to esmu izdarījusi) dažas monētas. Liekas, ka 50 sant. un kaut kas no rižikiem. Bomzītis uzreiz pieliecas tās pacelt. Es gribu kaut ko iebilst, jo liekas, ka tā naudiņa man netīšām izkritusi, bet jūtu, ka manās smadzenēs kaut kas nav tā, kā tam būtu jābūt, tādēļ tikai izdvešu kaut kādu vārgu iebilduma skaņu un viss. Bomzītis ātri ( tālāk aiziet penteris )

realitycheck:

Ap astoņiem iedzēru pamatīgi niknu kafiju, gulēt aizgāju ~ 23iem, aizmigt īsti nevarēju kādas 3 h.
( ... tālāk ... )

realitycheck:

( ... tālāk ... )

realitycheck:

( ... tālāk ... )

realitycheck:

Pēc netīši piedzīvotās sleep paralysis
iekārtoju sapņu kladi un pēc pāris dienām jau apzināti mēģināju izsaukt lucid dreaming.

( 15.02.2011 lucid dreaming atskaite )

realitycheck:

Mana pieredze. Tekstu gan nokopēju no sava vecā bloga.

( GARŠ TEKSTS!!! )

klusums:
Pirmajā naktī atbraucot ciemos uz laukiem es ilgi un dikti sapņoju par visādiem notikumiem saistītiem un nesaistītiem ar manu onkuli. Notikumi un vide nebij reāli (atsevišķas vietas jau sapņos bij redzētas, pilsēta) Pats trakākais bij tas, ka pamazām, pamazām viņš(onkulis) deva man norādes par to, kas būs, un tad, kad man neuzkrītoši ar vienu no norādēm (tāda kā metāla, tāda kā salocīta papīra bumbiņa) gribēja pateikt par viņa nāvi, es jau uzreiz sapratu. Daudz emociju. Sapnī vairāk, bet pamostoties arĪ pietiekami (novēlu vēl ilgi manam onkulim nodzīvot!). Emocijas pa pusei tādas plūstošas, ikdienišķas, tādas ikdienas dzīves sapņaini neapzinīgas. Un tad sēras. Bet arī nevis ar pompozumu un efektu, bet ilgi dziļas un pārdomu veidā sevī slēptas, piemēram, kad uzzināju par nāvi, man pāris asaras nobirēja, klusi, ne vairāk.

Patīk emociju sapņi, emocijas tajos ir daudz tīrākas un skaidrākas, tādas kā patiesākas. Bet nu šis... tomēr krietna wtf sajūta pamostoties.

pm:
Sapnī ir divi jauni vīrieši, kuri ar mašīnu iebrauc kāda skaistā divstāvu koka namu iekšpagalmā, tālāk neatceros, ko viņi tur dara, bet vēlāk viņi stāv pie viena nama durvīm, uz kāpnītēm, un domā, cik jautri būtu piezvanīt un aizlaisties. Kamēr viņi domā, durvis atver maza meitenīte un aicina viņus iekšā. Tur pie galda sēž mierīga un harmoniska ģimene - mazās meitenītes tēvs un māte, kā arī vecmāmiņa. Jaunie cilvēki apstaigā dzīvokli. Visapkārt plauktos ir grāmatas, vienā no tiem arī kasešu atskaņotājs "EĻZA" (par tehniskajiem smalkumiem - tāds laikam vispār neeksistē). viens no viņiem atgriežas no kādas istabas, atradis tādu mazliet indiāniska izskata aprocīti. Viņi tiek aicināti pie galda, bet tad tēvs ieminas, ka viņu nepareizi novietotā mašīna iekšpagalmā ir traucējusi visu dienu. Viens no jaunajiem cilvēkiem to pārvieto, un kā atvainošanos izņem no mašīnas vienu no daudzajiem tur esošajiem gleznu rāmjiem. Šis gleznas rāmis vairāk izskatās pēc viengabalaina koka izstrādajuma, uz kura iegriezts izkrāsots kuģis, bet malās redzams, ka tas izmantots par rāmi kādai gleznai, kuras audekls bijis uzlīmēts virsū kuģa attēlam. Rāmi/gleznu dāvina sievietei un viņa ar prieku to pieņem, bet līdzko viņa to paņem rokās, gleznrāmis kļūst mīksts un plandošs, viņa to uzvelk kā svārkus un izsaka pateicību par šo dāvanu. Jaunie cilvēki ir nenormāli pārsteigti, bet neko nesaka un turpina piedalīties vakariņās. Pēc vakariņām viņi tomēr nezitur un aicina sievieti parunāt kāda klusākā vietā, lai paskaidrotu nesaprotamo situāciju. Viņi ieiet mazā telpā ar galdu, kur sēž arī mazā meitenīte un vecmāmiņa, no kuras mutes kaut kāda neizskaidrojamā veidā sarunas vidū sāk skanēt fantastisks blūzroka solo. Mazā meitenīte cenšas viņu apklusināt, liekot roku priekšā mutei, bet tas rada vaha pedāļa efektu. Solo beidzas un paskaidrojums turpinās. Sieviete saprot situāciju un novelk svārkus, sēžot uz grīdas. Viņai nav apakšveļas un viņa slēpjas aiz atkalradušās gleznas.

kreisais_kirsis:
Pēdējo divu nedēļu laikā manos sapņos parādās ļoti reālas ikdienas darbības, pēc kurām parasti pamostos, aizmiegu un sapņoju jaunu darbību. Piemēram, trauku mazgāšana, televizora skatīšanās (pamostoties atceros pat to, ko skatījos, diezgan reāli, lai arī ikdienā TV neredzu), iešana kaut kam pakaļ. Interesanti jau, jo pirmā reize šitā. Bet pamostoties pamatīgs sagurums.

pm:
Es esmu vienīgais, kurš šeit raksta? Es gribu lasīt jūsu sapnus!

Lūk, nesen sapnī bija ievainots baltais kaķēns un palīgā visi sauca krupīti, jo zināja, ka jāsauc krupītis. Krupītis ieradās un laizīja spožo, sarkano rētu, liekot tai sadzīt.
neko nesaprotu:D

pm:
es sapņoju, ka man jāatsien kurpjušņores. tās slīd man garām pa konveijeru un ir nežēlīgi samudžinātas. iesākumā nāk bērnu zābaciņi, visādas mazas kurpītes kā pirmklasniekiem, mazas rozā kediņas un visādi tādi izstrādājumi, pēc tam kurpes aug un mainās, dažādu stilu un gadsimtu, dažas es vispār nesaprotu un neprotu atsiet. beigās nāk tikai šņores un tās ir sasietas visādos jūrnieku mezglos, pirksti pinas, šņores piņķerējas ap rokām, es pamazām tajās ietinos, tās savelkas ciešā, es pamostos un dziļi ieelpoju.

pm:

Reizēm rīta agrumā sanāk šādi pierakstīt, uzreiz pēc pamošanās, citādi tie sapņi mēdz sasodīti ātri izplēnēt no apziņas.
Tātad, sapnī bija manas pirmās mājas, kas vispār notiek diezgan bieži, un aizdambējusies izlietne. Tur bija kāda sieviete, kura lūdza palīdzību šajā aizdambēšanās jautājumā. Sākot bakstīt izlietni ar tam paredzētajiem instrumentiem, no tās izlauzās... jā, līķu straume, kas pieauga apmēros no izlietnes šaurības un plūda garām. Sieviete ar pavisam neizbrīnītu un mēreni garlaikotu seju skatījās uz līķiem, kas visi bija viņas pašas līķi, viņas pašas pussadalījušies un pelēki ķermeņi, un lēna balsī raksturoja katru no tiem - "nja, nu te es esmu pēc smagas nakts, te es esmu neizgulējusies, te pēc slimības" - utt. Katrs no līķiem bija kā viņas atmirusī būtība no kāda dzīves posma, pēc kāda pārdzīvojuma vai notikuma, tā sapratu no tālākā stāstījuma, kuru neatceros.
Sapņa otrajā daļā biju lauku mājās un mēģināju caur logu nofotografēt lapsas, kas staigāja garam - iesākumā kā cilvēki lapsu maskās, kas pamazām transformējās lielās, smaidošās multfilmu lapsās, kas ar katru kustību kļuva aizvien rēalistiskākas un beigās, sasniegušas īstenību, aizlavījās prom.

panacea:
Šorīt pamodos raudot. Raudāju tāpēc, ka mans mājdzīvnieks, runājošais zirgs/trusis, sapņa beigās teica, ka viņam jāiet dzīvot pļavā. Sacīja, ka tas jādara skaitļu dēļ. Tiec vaļā no skaitļiem, viņš teica, tie ir visas pasaules ļaunuma pamatā. Es ieķēros zirga/truša kažociņā un nespēju valdīt asaras.

psihs:
es šorīt redzēju sapnī anonīmo (bez anonīmā maskas), nepatīkami

pm:
vienā brīdī sapratu, ka redzu cauri cilvēkiem, ka mēteļi karājas uz skeletiem, kas izstaro bālu gaismu. sejas gan palika nemainīgas. liku cilvēkiem kādam aiz muguras rādīt dažādu pirkstu skaitu, lai es varētu skatīties cauri un pateikt, cik pirkstus redzu, bet bija ļoti grūti atrast kādu, kam sanāktu to izdarīt, visi jautāja, kā tas ir un kā to darīt - rādīt pirkstus.
pēc tam, un to es sapratu tikai šajā brīdī, biju Viļņā, tādā mazā plastmasas būdiņā, netālu no bankas filiāles. būdiņā bija mikrofons un slēdži, ar ko izsaukt bankas darbinieku dažādām situācijām. es tur bija kopā ar vēl kādu cilvēku, ko neatceros. piespiedu pogu un sāku sarunu ar bankas darbinieku, kaut nezināju, ko man vajag. būdiņas sienā bija iedobe, no kuras varēja paņemt lielus ābolus, kā bankās var dabūt tās mazītiņās konfektītes. paņēmām divus ābolus un gājām prom. ejot gar banku, domājām, ka redzam caur stiklu tieši to cilvēku, kas mums atbildēja būdiņā.

morraa:
Mazgaajos dushaa un jutu, ka istabaa kaads ir. Paskatiijos - tieshaam, taads balts balodiitis ar kasti uz muguras. Panjeemu balodi rokaas, pamaniiju, ka kastei visaas pusees pa webkamerai. Nopleesu kasti nost un izmetu un tad paraadiijaas meitene, kura dusmiiga pateica "UN TAGAD ES ZINAASHU AR KURU CHANU TU TE SPEELEEJIES!!!"