pajautā! - PANIKAS LĒKMES

principā to dara psihoterapeits

tiesa, kad es aizgāju pie psihoterapeita, tad izrādījās, ka panikas lēkmes ir mazākā no manām problēmām :D

daudzi cilvēki pašārstējas (t.i., es arī beigās pašārstējos, pie katras lēkmes sev maigi sakot "yeah, mīļā, šī ir panikas lēkme, ar tevi tā gadās, vai vēlies par to parunāt?" un attiecīgi pamazām pārgāja; tas vispār ir tāds zvērs, kas neaug, ja viņu nebaro). Var iemācīties vienkārši atpazīt to, kas tev izraisa lēkmi, atpazīt to, ka šī ir lēkme (nevis "es jūku prātā" vai "es tūlīt nomiršu" vai "tūlīt visi ieraudzīs, ka es jūku prātā" vai "tūlīt es iekodīšos priekšniekam rīklē un viņš pat nepamanīs, ka es esmu traka" :D), un ļaut, lai tās emocijas pašas pārveļas tev pāri un aiziet prom.

Man ļoti palīdzēja Morita terapijas grāmatiņas, sk. izvilkumus šeit: http://constructiveliving.org/works/fountain.html

Starpcit, man šitās nakts lēkmes, ja ir, tad ir no alkohola patēriņa, pie tam arī ļoti mikroskopiskās devās (t.i., es varu norauties full-blown lēkmi no "bezalkoholiskā" sidra) + sadomāšanās par visādiem sūdiem, kurus nevar nolikt malā pirms gulētiešanas (palīdz papīra dienasgrāmata emocijām, darbu pierakstīšana/plānošana, lai nav sajūtas, ka kaut kas ir drausmīgi aizmirsts, adekvāta fiziskā slodze, piem., vismaz 1 h pastaiga svaigā gaisā pa dienu)

man lucozade, kas nealkoholisks, ir aizliegtais dzēriens.

Dažādās paaugstināta stresa situācijās bieži uznāca panikas lēkmes, bet, kopš eju pie psihiatra, vairs nav bijušas. Ārstēšana - ar zālēm.

Man bija kaut kas līdzīgs panikas lēkmēm, bet simptomi bija tik fiziski, ka reiz pat nonācu slimīncas uzņemšanā. Tur mani pārķēra daktere, kas pie reizes arī praktizēja psihoterapiju; ar psihoterapijas seansiem gada laikā izdevās tikt vaļā gan no galvassāpēm, gan no lēkmēm (tās pārgāja īsākā laikā). Konkrēto ārsti ieteikt nevaru, jo nezinu, kur un vai viņa vēl praktizē, bet principā ar šo būtu jāsāk. Sākumā psihoterapeitam vajadzētu arī definēt, cik slikti ir tieši Tavā gadījumā - vai pietiks ar "parunāšanos", vai tomēr vajag arī psihiatra konsultāciju un medikamentus (paralēli aiziet uz konsultāciju pie psihiatra var jebkurā gadījumā).

Es ar tām puslīdz esmu sākusi tikt galā tikai tagad, kad es emocionālā ziņā kopumā jūtos stabili un droši (psihoterapija un vēlēšanās/gatavība iedziļināties/risisnāt problēmas), es zālēm šajā gadījumā īsti neticu, jo manā pieredzē tās apspiež ārējus simtomus, bet kopumā jau labāk nekļūst. Tb - vairs nebūs zāļu, un visi vecie sūdi būs atpakaļ (bet nu, tā ir mana subjektīvā pieredze, kurā panikas lēkmes tiešām arī bija "mazākā" problēma).

Kā tās panikas lēkmes izpaužas? Varbūt man arī ir, bet esmu tā pieradusi, ka uzskatu tās par normālu ikdienišķu parādību?

Paldies. Tad tiešām ir tikai trauksme, kā honeibī teica.

Psihoterapija un, ja vajag aatri savaakties, tad zaales. (Ar aatri es domaaju taa, ka nu jau ir liimenis, ka vairs nevar, ka saak trauceet ikdienaa un vajag nomierinaaties, lai speetu vsp ko dariit lietas labaa.)

Iesaku MFD Veselības centrs "Pārdaugava" psihiatres (ja zaales vajag), par vienu es salasiijos labas atsauksmes netaa, par otru pashas pieredze.

No psihoterapijaam iesaku Helingera gjimenes izkaartojumus. Man ljoti labi paliidzeeja, aatri. Bet arii klasiskaa psihoterapija ir laba.

Bet obligaati - darbs ar sevi. Neviens terapeits neliidzees, ja pati negribeesi. Komentaaros jau doti labi ieteikumi.

http://www.mfd.lv/veselibas-centrs-pardaugava
Shis ir tas, ko es domaaju.

kognitīvi biheiviorālais terapeits, manuprāt, vislabāk palīdzēs.

jā, to atradām un tas ir tieši tas,kas atsāk strādāt ar 4.augustu.
Bet vajag jau kaut ko darīt,lai tā panika nepaliek lielāka.

Iesaku aiziet vizītē pie neirologa vai homeopāta. Kad es šo sāku ārstēt, liela daļa par tādām lēkmēm neko nezināja vai tikai pasmaidīja, tagad jau ārsti ir informēti un ar šo māk apieties.
Principā 100% izārstēt nevar. Es iztieku ar Fluanxolu (antidepresants) un, ja mirstamais klāt, tad arī kādu validolu. Ir saukti arī ātrie pavisam kritiskās reizēs, tad viņi sašpricē un sajūties kā 7tajās debesīs. Man pačukstēja, ka tai špricē ir bik morfijs.

Varbūt Tev tās lēkmes nav tik smagā līmenī, vairāk psiholoģiskas - nemāku paskaidrot.. Man tās izpaužas fiziski, ar drebuļiem, svīšanu, sliktu dūšu, ģībšanām un sirdsklauvēm. Tas, ka VD nav sakara ar nāvi un sirdsdarbību, patiesībā nav uz visiem 100% pagaidām pierādīts. Tā mans internetos lasīja, un gana ticu...

Ir jābūt absolūti godīgam pašam ar sevi un jaieskatās sevī meklēt atbildes. Vai arī aprunāties ar dakteri. Es uzskatu, ka panikas lēkmes tāpat kā jebkuri citi veselības traucējumi ir signāls, ka kaut kas nav kārtībā. Pastāv kāds iekšējs stress, nemiers, kas nomāc, neliek mieru. Varbūt nav risinājuma kādai problēmai. Visu laiku par to tiek domāts, iespējams zemapziņā un smadzene nevar atslābt un atpūsties. Un pat doma par to, ka var sākties panikas lēkme bieži vien izsauc panikas lēkmi.

Ir iets pie psihoterapeita, iespējams nebija īstais, jo es viņam varēju pastāstīt vairāk par to, kas man kaiš nekā viņš. Pēc noklausīšanās viņš saprotoši pamāja ar galvu un izrakstīja zāles, kas arī bija manas vizītes mērķis.
Zāles simptomus uzlaboja, bet pa lielam problēmu neatrisināja. Panikas lēkmes turpinājās.

Tu raksti, ka baidies, ka lēkmes paliks lielākas. Bet iespējams, ka tas ir tieši tas, kas tev vajadzīgs. Kad spriedzes paliek par daudz, ķermenis "resetojas" (nevaru atrast latvisku vārdu, atjaunojas, izlādējas un sāk pa nullēm). To var nosaukt par nervu sabrukumu vai kā savādāk, terminiem nav nozīmes. Process nepatīkams, bet pēc tam ir svētlaime. Laiks apstājas, tu izbaudi katru minūti, pat mazām lietām ir nozīme, saproti, ka iespējams lietas, kas pirms tam uztrauca vairs nav svarīgas utt.

Pēc kāda laika atteicos no zālēm un strādāju ar sevi pats. Galvenais atcerēties, kad sākas panikas lēkme, ka ar tevi nekas nenotiks. Tev nebūs sirdslēkme un tu nenomirsi. Tev ir tikai paātrināta sirdsdarbība un sekla, ātra elpa. Un viss. Varbūt vēļ reibst galva. Runā ar sevi, nomierini sevi, sāc dziļi elpot un ar laiku tu sapratīsi, ka tas nekas nopietns nav. Tu noticēsi. Un tad nākošreiz, kad jutīsi, ka kkas tuvojas, ievilksi dziļu elpu, apzināsies, kas notiek un apturēsi lēkmi pirms tā vēl sākusies.

man šķiet, ka agrāk bija lapa "bez panikas" iespējams ka tā pati kas tagad vegdist.
Draudzenei kādreiz bija - viskaut ko mēģināja, bet nekas īsti nelīdzēja. Beigās aizgāja no darba, kur bija ļoti spēcīga priekšniece (kaut viņa pati arī "bāba ar olām") un panikas lēkmes pārgāja.
Man ir bijušas savulaik (līdzēja prozak un xanax), pārgāja, kad sakārtoju priv dzīvi.

Viss pamazām nomierinās ar panikas lēkmes apzināšanos. Piemēram, kad jūtu lēkmes simptomus, tad jau laicīgi sāku pastiprināti koncentrēties uz elpošanu un domu virzīšanu citā ceļā, lai nesākas trakumi. Katram jau savs, bet pamēģini izprast savas panikas rašanās fāzes. Attiecīgi ar sevi jāstrādā, lai iemācītos kontrolēti nepāriet tajā pretīgajā, nekontrolējamajā stadijā. Ārstēšana ar tabletītēm, manuprāt, ir tāda muļķošanās un slēpšanās no problēmas.

piekrītu te minētajam, ka jāatrod pamatproblēma. man momentā lēkmes pārgāja, kad privāto dzīvi sakārtoju, pirms tam ilgu laiku sanāca arī ātros saukt vai uz slimnīcu uzņemšanām braukt, jo likās, ka gals klāt. pie psih-ārstiem negāju; atceros, ka ģimārste izrakstīja kaut kādas lēkmju laikā dzeramas tabletītes (diazepāmu?), bet no tām palika vēl trakāk. un tad vides maiņa un visas lēkmes maģiski pazuda.

šobrīd kaut kas līdzīgs mazām lēkmītēm uznāk reti, kad dzīvē kādas lielākas pārmaiņas gaidāmas (ne vienmēr sliktas - vnk lielāki pārdzīvojumi) vai tml. tad pie sevis nosmīnu, ka lēkmes lieliski uztur modrību par notiekošo apkārt un vēlamo lietu virzienu :) bet tad viegli tieku galā - glāze vīna vai validols, koncentrēt uzmanību uz kaut ko citu - kaut vai kādu izklaidējošu filmu paskatīties.

sirdsmieram gan iesaku pārbaudīt arī vispārējo veselību, sirdi; atkarībā, kā tās lēkmes izpaužas - muguras masāžas ar var līdzēt.

man domāt, ka panikas lēkmes ir kompulsīvie psihiskie traucējumi (var būt gan emocionāli, gan fizioloģiski iemesli).
silti iesaku atrast psihoterapeitu, kas var noteikt, kas tieši Tev kait.

psihoterapeiti.lv un vēl visādi oficiāli saiti, ja iemet google. - izvēlies, ko vēlies.
kompulsīvie traucējumi ir tādi, kas neļauj tev labpatikā dzīvot. tie nav kontrolējami - meditacijas varētu būt kāda maza daļa ārstēšanas procesa papildvielas, bet es šoreiz apšaubu, ka ar to pietiek.