pajautā! - PANIKAS LĒKMES

Ir jābūt absolūti godīgam pašam ar sevi un jaieskatās sevī meklēt atbildes. Vai arī aprunāties ar dakteri. Es uzskatu, ka panikas lēkmes tāpat kā jebkuri citi veselības traucējumi ir signāls, ka kaut kas nav kārtībā. Pastāv kāds iekšējs stress, nemiers, kas nomāc, neliek mieru. Varbūt nav risinājuma kādai problēmai. Visu laiku par to tiek domāts, iespējams zemapziņā un smadzene nevar atslābt un atpūsties. Un pat doma par to, ka var sākties panikas lēkme bieži vien izsauc panikas lēkmi.

Ir iets pie psihoterapeita, iespējams nebija īstais, jo es viņam varēju pastāstīt vairāk par to, kas man kaiš nekā viņš. Pēc noklausīšanās viņš saprotoši pamāja ar galvu un izrakstīja zāles, kas arī bija manas vizītes mērķis.
Zāles simptomus uzlaboja, bet pa lielam problēmu neatrisināja. Panikas lēkmes turpinājās.

Tu raksti, ka baidies, ka lēkmes paliks lielākas. Bet iespējams, ka tas ir tieši tas, kas tev vajadzīgs. Kad spriedzes paliek par daudz, ķermenis "resetojas" (nevaru atrast latvisku vārdu, atjaunojas, izlādējas un sāk pa nullēm). To var nosaukt par nervu sabrukumu vai kā savādāk, terminiem nav nozīmes. Process nepatīkams, bet pēc tam ir svētlaime. Laiks apstājas, tu izbaudi katru minūti, pat mazām lietām ir nozīme, saproti, ka iespējams lietas, kas pirms tam uztrauca vairs nav svarīgas utt.

Pēc kāda laika atteicos no zālēm un strādāju ar sevi pats. Galvenais atcerēties, kad sākas panikas lēkme, ka ar tevi nekas nenotiks. Tev nebūs sirdslēkme un tu nenomirsi. Tev ir tikai paātrināta sirdsdarbība un sekla, ātra elpa. Un viss. Varbūt vēļ reibst galva. Runā ar sevi, nomierini sevi, sāc dziļi elpot un ar laiku tu sapratīsi, ka tas nekas nopietns nav. Tu noticēsi. Un tad nākošreiz, kad jutīsi, ka kkas tuvojas, ievilksi dziļu elpu, apzināsies, kas notiek un apturēsi lēkmi pirms tā vēl sākusies.