Stradiņu sertifikāciju nokārtoju!

Rakstīt skolas darbu ir kā amerikāņu kalniņ, augšā un lejā, un besī ,un ar gaismu tuneļa galā.

Ja vēl darba vadītāja kādreiz atbildētu būtu forši, bet tā jau nenotiek un to darbu es taisu no iepriekšējā gada piemēriem, un protams sarunā ar kursabiedreni.

Meklēju šokolādes kūkas recepti, kas ir pārbaudīta.
Jā,skatos jau googlē utt., bet varbūt var kāds ieteikt?

Paaldies!

Man tikai rodas divi jautājumi.

Dzīve ir tad, kad vienā dienā Tevi uzaicina būt par laulību liecinieku un nākošajā Tu zvani kādam,lai pateiktu, ka starp mums vairs nav kāda.
Un tas manās smadzenēs izveido dzīves ritējumu vai tas cik dažādas tās ir.

Jo esam vienaudži abos gadījumos un draugi.

Man ir milzīgas skumjas, nav pat izmisums tikai dzirdot otrā galā balsis,kas raud, bet milzīgas skumjas un tās ir tik skaidras,bez visa liekā - tādas skumjas,kas vienkārši ir Tevī blakusesošas arī priekam par to,kas vēl būs.

Uztaisīju zivi, aizdomas, ka šis ēdiens man varētu būt kādu laiku ļoti aktuāls.
Pusdienas un vakariņas.

Yes!


p.s. Dibens sāp, vismaz skaidrs,ka muskuļi ir dzīvi!

Šodien biju uz fizioterapiju, tiiiik labi nebiju kādu brīdi jutusies, jā, nākot mājās dibens velk un vispār gaita tāda savāda, bet tas,ka es apzinos,kas man par labojumiem sevī jāveic vai,ka ir jāstrādā, bet nav nemaz tik traki.
2x nedēļā tagad iešu.
Priecīgs noskaņojums un es sen neesmu jutusies priecīga par savu ķermeni kā tādu, bet tāāāā gribas zivi.
Rītdien marinēšu zivi!

to ego vajag uzlaist gaisā- pufff, lai lido ar visiem vējiem

The Laughing Heart

your life is your life
don’t let it be clubbed into dank submission.
be on the watch.
there are ways out.
there is a light somewhere.
it may not be much light but
it beats the darkness.
be on the watch.
the gods will offer you chances.
know them.
take them.
you can’t beat death but
you can beat death in life, sometimes.
and the more often you learn to do it,
the more light there will be.
your life is your life.
know it while you have it.
you are marvelous
the gods wait to delight
in you.

(Charles Bukowski)

Tu varētu kādreiz mani samīļot?

Un šodien man ārsts pateica, ka nākošo 3-4 nedēļu laikā es drīkstu pakāpeniski sākt sēdēt, un vispār atgūt šo funkciju - sēdēt.
Vēl skatos aizdomīgi un tā sēdēšana būtu jānosvin apsēžoties.


p.s. iešu šodien pakaļ savam kreklam - bez cīņas nav uzvaras.

Nezinu cik tas ir atbilstoši, bet es jūtu un redzu savu dzīvi kā toreiz un tagad.
un pirms mēneša man bija operācija.

Ir bauda atrasties vietā kur Tu gribi būt.

un ir nedaudz vienalga vai šie vārdi nekam neder, bet tas ir burvīgs laiks kurā būt.

atrasties vietā,laikā,telpā,sajūtās,apziņās un pasaulē


divi kaķi un mūzika būs ,un ir jau šis laiks

nezinu kā pateikšu paldies, bet es zinu,ka tā ir apmaiņa

četras dienas = 51km

3 dienas = 40km

Iznācu no skapja savā formā.

Skatos datumos un laikos ,un saprotu, ka tūlīt tas viss notiks.
Kaut ko no acīm plīst asaras, bet ne jau dēļ bailēm, bet tām sāpēm un nespēku kuru mēdzu piedzīvot šajā laikā un ,ka tas beigsies.
Ka šie mēneši būs beigušies un tas liekas man raudāt, jo nāk virsū kā atslābuma vilnis ,kas apņem visu.

Es neizvēlos vārdu sāpes, jo tas šķiet pārāk dramatiski, man vienmēr gribas samazināt intensitāti ,jo emocijas.
Bet bija nedēļa un dienas, bija raudāšana no rītiem, jo man likās,ka gravitācija mani ienīst, visas gūžas noskanēja kad cēlos kājās pēc nakts, es gaidīju, kad mans mugurkauls sakritīs vietā pēc dažām stundām un es varēšu justies.

Bet es turpināju iet un sevī domāju,ka tas mani arī izglāba savā ziņā, ka negulēju kad sāpēja, bet centos sevi kustināt.
Nē,nē, vienmēr tā nebija, bija kāda nedēļa kur špricējot B vitamīnu es gribēju gulēt un sāpēt.

Tas viss ar mani nav noticis un pat ja ir, tad tagad jau ir tikai salāpīšanas laiks.