Šodien es sev saku,ka ir laiks palikt mierā.
Pietiks iet un skriet, jāsāk mācīties būt lēnai un mierīgai.
Nākošnedēļ ap šo laiku būs jāguļ un jābūt mierā ar visu sadzīšanu.

Viss, pietiks skriet.
Krusti arī šodien savādi surst, es teiktu,ka šoreiz surst labā puse.


17. maijā eju iekšā un 18. operācija, ceru,ka asinsanalīzes bus labas un tikšu cauri.

Tomēr arī mugurkaula ķirurgs.
Pieteicu un jau pirmdien tiku vienīgajā brīvajā vietā.

Tagad atkal jāapdomājas, atkal nedaudz izšķīdu kā jēla ola.

"Tu vari pagriezties ne tā un palikt uz ratiņu krēsla."
Gremoju informāciju.

Nokrist no pedējā pakāpiena un pagriezt potīti, tieši uz labā sāna.
Pašlaik ir tā,ka pēda sāp ļoti, ka īsti nevaru pastaigāt.
No rīta bija ok, bet tagad gan, raudu un vnk wtf dzīve.

Es nezināju,ka varu būt tik vāja.
Es patiešām esmu kļuvusi vāja, bet nevis nostājā, bet savās spējās izdarīt.

Rītdienas terapeits atcēlās, jo viņš slims. Nezinu, gribas tagad kko izdarīt. Vai pajautā - cik ilgi? Nākošais ārsts ceturtdien.

"In this solitude you will begin to understand the necessity of living with yourself as you are, not as you think you should be or as you have been. See if you can look at yourself without any tremor, any false modesty,any fear, any justification or condemnation - just live with what you actually are."

Izrādās to eksāmenu esmu nokārtojusi.
Savādi, tiešām sanāk,ka notika brīnums.

Vēl otrs brīnums.

Rezonanse šodien.
Jūtu kā attālinos un ielienu sevī, jo sāpes paņem ļoti daudz spēka,sajūtu un prāta/ķermeņa mieru.
Kamols kaklā iemeta biežāk un tur pasēž.
Nākošnedēļ izmantošu iespēju, piedāvāja man dzīvokli uz nedēļu. pieskatīt.
Tā arī darīšu, padzīvošu Āgenskalna aliņā.

Viss ir nieki.

Traumatologs - magnētiskā rezonanse.
Ieplīsis vai ielauzsts krusta kauls vai skriemelis kkur tur. Sajūta,ka no anatomijas vairs neko neķeru.
Reizēm raudu, reizēm sakožu zobus un smejos, daudz smejos, jo kāda jēga ieslīgt kkādā mistiskā zonā.
Tikai nav skaidrs cik liels ir bojājums + dzīve.Nezinu kad tas notika, tinu filmu atpakaļ un tāda kadra man īsti nav.
Ar dibenu pa zemi neesmu braukusi :D

"Tu klusi esi mīlējusi"

Un tagad katru nedēļu pie fizioterapeita.

Gribas šovakar klausīties pasakas, sapņot un aizpeldēt tajā pasaules dimensijā.

Rinalds teica,lai rakstu stāstu, lai pamēģinu uzrakstīt stāstu,kas notiek manī.
Savāds izaicinājums un doma arī, uz mirkli šķiet pat sirds iepukstējās ātrāk.

Varbūt jāpamēģina, tas būtu kaut kas pavisam jauns, lai gan ar pareizrakstību un komatiem es pavisam noteikti nevaru lepoties.
Bet kāds zin kur to lepnumu likt kad tas iegūts?

Tūlīt būs gads kopš man ir dredi, šodien izmazgāju un mati,kas izlīduši un izauguši tagad čirkojas.
Aita, vot tā! Aita :)

Tāda Pavasara saule te.

Sesija nokārtota.
Mazais ārā no operācijas un viss būs labi.

Man šķiet, ka beidzot varu atlaist aizturēto elpu.

Ai,ai,ai,ai.

Varētu vēl nomazgāt logus, jo nu negribas taču rītdienas darbu uztaisīt.

Pa lielam vai pa mazam?

Sesijas otrā puse, bet iedvesma vai nu kam tur jābūt ir 0 punktā.
Nav ne tā,ne šitā.

Esmu atpakaļ no Kauņas ar klepu un iesnām, bet būs labi.
Nākošnedēļ sākas sesija un anatomijas eksāmens notiek divas dienas.

Dzīvojam.