21 Jūnijs 2026 @ 21:53
Et tu Jim  
Interesanti. Droši vien klasificējas kā herētiķis, bet, nu, ne par to stāsts.

Modern Christianity is largely Pauline Christianity.

That statement is not an attack on Paul. It is simply a recognition of history. The central creeds of Christianity contain remarkably little of the ethical teaching of Jesus. They are overwhelmingly concerned with metaphysical claims about his nature, death, resurrection, and cosmic significance.

The Sermon on the Mount, the parables, the radical inversion of power, the critique of religious authority, and Jesus' vision of the Kingdom of God occupy surprisingly little space within the doctrinal architecture that eventually emerged. You cannot pin Christianity on Jesus. Christianity as we know it is the product of a long historical development, and no individual shaped that development more than Paul.

Paul's letters were written before the gospels and became the earliest documents of the New Testament. It is entirely possible that the theological categories Paul employed influenced the writers of the synoptic gospels themselves. By the time orthodoxy emerged, Paul's interpretations had become woven into the very fabric of Christian thought. Western Christianity, whether Catholic or Protestant, is fundamentally Pauline in its assumptions and structure.

I suspect Jesus and Paul would have had profound disagreements. Jesus was a brown-skinned Jewish teacher announcing the Kingdom of God and overturning conventional notions of purity, power, and religious status. Paul, shaped by his own Pharisaic training and his encounter with the risen Christ, developed an elaborate theological framework that interpreted Jesus' death through sacrificial and redemptive categories. Jesus himself might have been astonished by much of the mythology and theology eventually attached to his name.

Perhaps Paul's most consequential move was interpreting the Roman execution of Jesus through the lens of sacrificial atonement. The Jewish image of the Passover lamb became the model through which Jesus was understood as the Lamb of God whose blood removed the sins of humanity.

Over time Christianity became organized around the cross itself. In this sense, Paul helped transform Christianity into what might almost be called Cross-tianity. Significantly, the earliest followers of Jesus did not go around wearing crucifixes or carving crosses. The cross as a dominant devotional symbol emerged centuries later. The first known crucifix imagery appears only many generations after Jesus and Paul were gone.

Yet none of this requires hostility toward Paul. He was not attempting to create an infallible religion for future civilizations. He was writing occasional letters to struggling communities attempting to sort out practical and theological questions. He found himself in the strange and unenviable position of becoming the resident expert on Christianity. One could reasonably ask, "Who died and made Paul pope?" Nobody did. History simply placed him there.
... tālāk ... )
 
 
20 Jūnijs 2026 @ 23:25
 
Atpakaļ mājās no ceļojuma un lielākais prieks ir ieiet savā dušā xD
Bet citādi bija labi! Satiku vairākus cilv, ar ko gadiem nebija sanācis saskrieties + iepazinu jaunus. Par vecajiem runājot, satiku čali, ar kuru pēdējo reizi runāju 17g atpakaļ. Gribēju vismaz kādam uzrakstīt, ka hei šitāds pārsteigums, bet ne ar vienu no tās komp/kas viņu zin, vairs nav kontakta.
 
 
19 Jūnijs 2026 @ 14:52
 
Mūsu kaimiņi ilgu laiku bija kāds pensionēts pāris - Nellija un Zigfrīds. Viņu mazbērni bija mani īstākie bērnības draugi, ar kuriem mēs sirsnīgi draudzējāmies un tikpat sirsnīgi ik pa brīdim plēsāmies un naidojāmies. Un tad pēc kāda laika atkal tikpat sirsnīgi salabām. Nellija bija smalka kundze, kurai piemita kaut kas no pirmskara Latvijas laiku elegances, viņā bija kaut kas aristokrātisks. Tas, cik skaisti viņa bija iekopusi savu dārzu, atstāja uz mani tik lielu iespaidu, ka laikam pat pirmā vēlamā profesija - kļūt par dārznieci, man radās tieši viņas iespaidā. Viņas vadībā mēs kādreiz kopā ar viņas mazbērniem lasījām jāņogas un vārījām ievārījumu, es arī dabūju tādu mazu burciņu, ko pēc tam aiznesu savai mammai. Nellija bija mazliet atturīga, bet ļoti jauka sieviete un nekad neizturējās pret mani nejauki, viņa vienmēr bija ģērbusies ļoti akurāti un viņai bija mazliet sirmi, cirtaini mati līdz pleciem. Viņai bija skaista un moderna virtuve ar baltām flīzītēm, reizēm viņa mēdza cept vafeles tajā padomju laiku vafeļu pannā. Kas visu darīja īpašu - pirms tam viņa iepilināja mīklā kaut kādu šķidrumu no mazas caurspīdīgas pudelītes, ko viņa bija dabūjusi no radiem ārzemēs - laikam no Vācijas, pēc kā visā virtuvē izplatījās burvīga smarža. Ar tagadējo prātu es saprotu, ka tā, visticamāk, bija vaniļas esence.
Es tikai nupat sapratu, ka viņa, iespējams, ir atstājusi visai lielu iespaidu uz mani. Tas, kā viņa ietekmēja manu uztveri. Jo viņai bija sakārtota māja un sakārtota vide un tas man likās kas tāds, uz ko man gribējās tiekties. Tāda klusa elegance. Un ar viņu es laikam pavadīju daudz vairāk laika - vēl jo vairāk - jēgpilna un piepildīta laika, nekā ar saviem īstajiem vecvecākiem.
Tags:
 
 
15 Jūnijs 2026 @ 12:30
 
Kaut kādā sakarā nejauši man lentā parādījās informācija par Kibbes tipiem (tā tika radīta, lai palīdzētu sievietēm ar dažādiem skaistuma tipiem veidot savu tēlu tā, lai maksimāli akcentētu savu skaistumu).

Palūdzu ChatGpt uztaisīt manu vērtējumu un tas man atbildēja, ka es esot Teatrālais Romantiķis - ļoti sievišķīgs tips, bet ar nelielu dramatisma akcentu. Palasīju to aprakstu un sapratu, ka jā - veiksmīgākie mani apģērbi ļoti atbilst tiem apģērbiem, par kuriem es esmu saņēmusi visvairāk komplimentu un kuros esmu jutusies visvairāk es pati. Un tas, ko neiesaka vilkt, patiešām man izskatās briesmīgi - piemēram, oversize apģērbi, sportiskie apģērbi un apavi, gludas frizūras.

Jūlija Burdā izskatās, ka varētu būt visai daudz apģērbu piegrieztņu, kas man varētu likties interesantas. Gribētu atkal sev kaut ko uzšūt, jo modē īpaši daudz no tā, kas man piestāv, nav. :( Vienīgā bēda, ka man trūkst iemaņu šūšanai ar elastīgiem audumiem (vienpadsmitajā klasē, kad es pabeidzu labus šūšanas kursus laukos) vēl tādu elastīgo audumu īsti nebija, tāpēc man nav pieredzes, kā ar tiem apieties. Tad elastīga bija tikai trikotāža un to tad šuva ar overloku. Kaut kad meklēju meistarklases šūšanai ar overloku, bet kaut kā nesakrita īsti laiki. Bet varbūt būt jāpamaklē vēl.
 
 
11 Jūnijs 2026 @ 08:08
 
Sapratu, ka man atkal skapī trūkst drēbju svinīgiem pasākumiem. :( Eh, Mosaic, kā man tevis pietrūkst.
 
 
09 Jūnijs 2026 @ 15:46
 
pirms izslēgt gaismu – iegaumēt taku uz izeju, lai ceļu varētu veikt tumsā.