16 Augusts 2022 @ 19:07
 
Kamēr kapteinis Amerika tiekas ar pāvestu un plkst. 20.00 glābj pasauli (ir tāda Elbow dziesma), tikmēr es pats sev esmu sarīkojis ballīti ar blekdžeku un kaķīšiem, manā gadījumā gan Purvīšiem, pārgājieniem un filmām.
Tas reizēm ir nedaudz skumji, jo man patīk parādīt, piedzīvot un retrīverēt, bet kinda arī jābeidz ekspektēt, ka lietas būs tā kā es esmu iedomājusies. Man vispār liekas, ka we work with what we have ir ne tikai ļoti pragmatiska pieeja, bet arī sustainable. And there are some things that I want to sustain more than others.
Tā es pavisam nejauši vakar tiku pie absolūti brīnišķīgākā nepārgājienu pārgājiena, ar ziedošu viršu klājienu, bišu sanēšanu, saulrietiem pār siena laukiem, dīvainu mednieku māju, miljons sēnēm un neviena cilvēka (tas izskaidro tās miljons sēnes).
Ja nu jums kaut kad tagad gribās neprasīgu vakara pastaigu 13km garumā, tad lūdzu- https://baltictrails.eu/lv/forest/day/66
No centra autobusi uz Sēnīti iet ik pēc 30 min at least, no Vangažiem atpakaļ arī, viss ir relatīvi viegli atrodams- uz kokiem balt-dzelten-balti marķējumi vai lejupielādēta gpx maršruta karte, ko atvērt LVM GEO app'ā.

If anything will ever save my life it is going to be a movement of sorts.

Šim visam ir arī part One, par to, kā es te nonācu, bet es neesmu droša, ka es zinu, ko par to teikt vai kā par to domāt.
 
 
14 Augusts 2022 @ 15:51
 
a kā tagad ēēēē ar divgadnieku dabūt pasi ar dzīvo rindu PMLP? Kāda žopa ir?
 
 
13 Augusts 2022 @ 12:17
267  
es tagad visu laiku domāju par savu fizisko eksistenci, tāpēc jums nāksies tajā klausīties vēl.

regulāri iztēlojos sevi no malas. pēdējā laikā šajā domu eksperimentā cenšos sevi ieraudzīt no tāda cilvēka acīm, kuram es patīku; t.i. nevis tāda, kam man ir jāiepatīkas, bet tāda, kur šis solis jau ir izpildīts. mēģinu aptvert, kā tas ir iespējams, un parādīt sev sevi pievilcīgu. bet es nevaru. viss, ko es redzu, ir izspūris, skaļš, apaļš bērns, kas nemitīgi auro, aizņem šausmīgi daudz telpas un visiem krīt uz nerviem. viņš tiek pieņemts tikai tāpēc, ka citādi nevar – bērnu jau nedzīs projām. es spēju justies skaista tikai, kad esmu viena (arī iztēlē).
bet tai pat laikā, esot sevī iekšā, es vienmēr sagaidu, ka automātiski visiem patikšu. man nav skaidrs, kā tieši šī pretruna (es esmu pretīga un kaitinoša + visi grib ar mani gulēt) var pastāvēt bez konfliktiem. man ir pretīgi to vispār atzīt, jo tā ir nepiedodama iedomība. visticamāk, lielākā daļa komplimentu, ko saņemu, balstās tajā, ka a) esmu tieva, b) izskatos Latvijai salīdzinoši neparasti. un cilvēki to mirklīgi sajauc ar skaistumu (tāpēc arī man ir viegli atstāt labu pirmo iespaidu, bet tas nav paliekošs, jo es ātri kļūstu garlaicīga).

goda vārds, es nezinu, ko es atdotu, lai pa īstam ieraudzītu sevi no malas. tas atrisinātu tik daudz manu iekšējo problēmu.
 
 
12 Augusts 2022 @ 09:08
Endokrinologs Rīgā  
Lūdzu iesakiet labu endokrinologu Rīgā.
Paldies!
 
 
12 Augusts 2022 @ 01:23
...  
Viena no nozīmīgākajām prasmēm ko man skolā iemācīja bija konspektu rakstīšana. Tā joprojām ir ārkārtīgi noderīga gan rakstot gala darbus, gan publikācijas, gan zinātniskos pieteikumus. Jocīgā kārtā, tās nebija latviešu valodas stundas kur mums to lika apgūt. Tās bija vēstures stundas.
 
 
10 Augusts 2022 @ 21:04
If you want to say something, say it fucking clearly- I dont get hints  
Kopš decembra no velo esmu nokritusi reizes piecas. Pirms tam vēlos no velo ar ātrumu viens kritiens gadā.
No iepriekšējās reizes pat roka vēl nebija beigusi sāpēt, pirms atkal esmu pacentusies to sasist. Nu what the actual fuuuuuuck!
 
 
10 Augusts 2022 @ 19:05
 
kad aiz jūras noriet saule, ja palecās, var vēl redzēt tikko pazudušās saules maliņu!
 
 
10 Augusts 2022 @ 13:51
 
Katrai vajag tādu draudzeni kas mëgina pierunāt uz botoksa vai vismaz hilarionskābes injekcijåm - “redzēsi, ka būs daudz labāk”
 
 
09 Augusts 2022 @ 14:14
Now you see me  
http://klab.lv/~vakardiena/2018/05/18/
Hormoniem pēc 4 gadiem viss vienalga, bet es joprojām viņu randomā satieku, šodien iekāpa dzīvžogā, lai es nenolauztu instruktora mašīnas spoguļus pret viņu.
So sorry for what I did when I was driving
 
 
09 Augusts 2022 @ 08:59
 
Nu redz kā, arī Cedriņš gone.
 
 
08 Augusts 2022 @ 21:35
 
kad biju sīks, allaž brīnījos - kā tik neglītiem cilvēkiem var sanākt skaista mūzika.
 
 
08 Augusts 2022 @ 15:00
 
Gribu, lai jau būtu četri un es varētu iet mājās. Ierakties ar galvu spilvenā, apsegties ar pledu un iegrimt nebūtībā.
 
 
07 Augusts 2022 @ 20:01
 
Iesakiet kvalitatīvas grāmatas, kas dokumentē Latvijas vēsturi/ ievērojamas personas, visu laiku. Piemēram, kā Deglava Rīga vai Zelves Grosvaldi vai Niedras Tautas nodevēja atmiņas (ar pārāk daudz fantāzijas elementiem šoreiz nederēs).
 
 
07 Augusts 2022 @ 18:20
Dāvanu kastes.  
Kur šobrīd Rīgā var nopirkt smukas, kantainas (paralēlskaldņa) kartona kastes? Tādas, kas vairāk atgādina kurpju vai arhīvu kastes (izmērā līdz kurpju kastei). "Freko" un "Duni" esošās nav diez ko glītas, "Manillā" ir tikai dažas apaļas. Grāmatnīcās esošās ir par parastu un prasa pēc ietinamā papīra, bez kura gribētu iztikt.
 
 
07 Augusts 2022 @ 13:07
 
Restorāns Rīgā bez fine dining pretenciozās atmosfëras bet ar labas kvalitātes soul food?
Patika shamna ve salta bet izrådās ciet
 
 
06 Augusts 2022 @ 15:21
Timelining  
- Nevienam neko nevar iestāstīt, kamēr viņš nav gatavs to sadzirdēt.

- Bet kā cilvēku sagatavot kaut ko sadzirdēt?

- Atbilde uz šo jautājumu katrā no gadījumiem labi raksturos to, cik labs vai slikts ir tas, ko vēlas iestāstīt.
 
 
05 Augusts 2022 @ 11:10
filma  
Heijā! Ļoti gribu noskatīties filmu "My dinner with Andre", legāli, protams. Bet nu cik visādos streaming servisos skatos, nav nekur.

Kur šitādu filmu varētu dabūt?
 
 
05 Augusts 2022 @ 09:27
 
Es esmu atsākusi klausīties mūziku - pārsvarā tādu vieglu džezu. Vēl man ļoti gribētos izdejoties. Vakar, kad staigāju pa veikalu, sāka skanēt "Moves like Jagger" - un ķermenis automātiski pieslēdzās dziesmai. Vai pieaugušajiem vispār ir kāda iespēja kaut kur aizieties un izdejoties? Manā dzīvoklī samērā stipri čīkst grīda, tāpēc tur diezin vai varētu uzrīkot mājas ballīti sev vienai.

Bet tajā vakarā, kad es biju ciemos pie draudzenes, tad gan bija forši. Džezs, sveces, no diviem aliņiem mazliet iereibusī Missalise, kas virpuļo pa plašo istabu. Gribu ko tādu atkārtot.
 
 
04 Augusts 2022 @ 13:25
266 (tie laikam ir tie 30)  
savas šībrīža ķermeņa izmaiņas izjūtu vairāk nekā pubertātē. ilgus gadus man bija pusaugu meitenes augums, kas tikai pastiprināja manu mazvērtības sajūtu (es bieži jūtos kā bērns, kas iekāpis pieaugušo kurpēs). tad kaut kad sāku sejā manīt pieaugšanas pazīmes, uz ciskām sametās strijas. mans nīstais vēders sāk nokarāties, tā to padarot normālāku, nevis apaļu kā mazam bērnam. man vairs neder s izmēra apakšveļa, šortus, kas derēja vēl pirms gada, vairs nevaru dabūt pāri gurniem. plaukstas izskatās mazliet sažuvušas, reizēm neticu, ka tās ir manējās. riteņbraukšana padarījusi stingrākas kājas un dibenu, tagad sevišķi izjūtu ķermeņa augšdaļas vārgumu. un tomēr kaut kā esmu pamanījusies padarīt mazāk ļumīgas arī rokas. pirmo reizi mūžā no sirds gribas kustēties. bērnības sapņi par piedzīvojumiem sāk materializēties realitātē (skatījos šodien, kā alisei jostei gājis, skaudu un plānoju). aizvakar tāpat vien nominos 35 km un noguru tikai drusciņ.
bet svīstu ļoti daudz un skābeni, sabojātas jau vairākas drēbes. jāsaprot, kā to mazināt.
es arvien komfortablāk jūtos viena. nav ļoti daudz cilvēku, kas bagātina manu ikdienu, tāpēc savelku savu sociālo loku atpakaļ tā oriģinālajās robežās. ārpus tā ir vairāk rūpju un mazāk atdeves.
man vairs nav tik ļoti bail no autoritātēm.
apguļoties uz zemes, jūtu, kā nelīdzsvaroti ir sašķiebusies mana mugura.

tie laikam ir tie 30.