Es zinu kur es pašlaik sēžu autobusā, kas steidzas tikai uz priekšu.
Tā pozīcija, kad neskaties ne uz aizmuguri, ne uz priekšu. Bet esi pa vidu un tikai pats galvu grozot vari noteikt virzienu kuram sekot.
Nākošreiz ir jāpārsēžas vietā kura ir virzienā tikai uz priekšu.
Un avārijas izejas nav, tikai reizēm var paskatīties uz augšu un savās rokās iedomāties to sarkano āmuriņu,kas grib izlauzties.

Par ko Tu sevi mīli/cieni/saproti?

Esmu pieņēmusi sabiedrībā nepopulārāko lēmumu šos Ziemassvētkus pavadīt vienatnē.
Palikšu savā dzīvoklī, kas ir mani 50kvm.

Cepšu siera picu, ēdīšu kādu fancy saldējumu un skatīšos filmas/ seriālus.
Vai man būs skumji? - nezinu
Bet saprotu,ka šoreiz savādāk es nevaru un arī nevēlos.

Paldies!!!

/love

Un šorīt nav nekā labāka par burkānu graušanu un anatomijas ieskaitēm.
Jā, vēl kādu pasaku filma un miers.

Un gurni skaisti šūpojas.

Pēdējais posms noslēdzies.
Un es nevaru pateikt kāda brīvības tā ir, pateikt un atzīt patiesību sev.
To un tā, tā ir tāda spārnu lidojuma garša cauri visām šūnām.
Mīlestība un nevienam nav jāstāv blakus vai pretī, pietiek ar mani te.

"Kad simti aiz Tevis..."

Mīlēt par to ,kas esam.
Tagad un šeit, pat savā nevarībā un tumsā, tikai tagad un šeit.

Rāmi, rāmi, rāmi, rāmi,
Rāmi, rāmi, pamazām.

Pamazām es dzīvoju,
Pamazām Dievs palīdz.
Pamazām bite nesa
Pa vienam ziediņam.

Es mīlu dabu, kad pastaigas pārtop par mazajiem pārgājieniem. Izbridām purva ezeru .
Iešu vakarā pirtī.

Nodevu asinis.

A -, pilnīgs unicorns esmu :)

Gribu aizmirst visu ko izliekos par sevi zinām.

Kad klusēju, tumsa manī ienāk.

Laiks atvērt vāku.

“I am one of the searchers. There are, I believe, millions of us. We are not unhappy, but neither are we really content. We continue to explore life, hoping to uncover its ultimate secret. We continue to explore ourselves, hoping to understand. We like to walk along the beach, we are drawn by the ocean, taken by its power, its unceasing motion, its mystery and unspeakable beauty. We like forests and mountains, deserts and hidden rivers, and the lonely cities as well. Our sadness is as much a part of our lives as is our laughter. To share our sadness with one we love is perhaps as great a joy as we can know - unless it be to share our laughter.
We searchers are ambitious only for life itself, for everything beautiful it can provide. Most of all we love and want to be loved. We want to live in a relationship that will not impede our wandering, nor prevent our search, nor lock us in prison walls; that will take us for what little we have to give. We do not want to prove ourselves to another or compete for love.

For wanderers, dreamers, and lovers, for lonely men and women who dare to ask of life everything good and beautiful. It is for those who are too gentle to live among wolves.”

― James Kavanaugh, There Are Men Too Gentle to Live Among Wolves

Pirmdien viens kontroldarbs anatomijā un rītdien jau otrs.

 Katru vakaru sildu kājas karstā ūdenī,savādāk visu laiku salst.

Vislabāk es esmu, kad esmu viena.