bez_sakars

Sen neesmu bijis tik apjucis un neziņā. Esmu starp divām pasaulēm. Viena mani nepieņem, otrā negribās atgriezties.
Jāmācās no vītola locīties vējā, nevis braši stāvēt zemē iemietam un beigās salūst. Būt kā balonam, kur pūš,tur lidot. Bet vai maz ir iespējams no visa atteikties un ļauties? Negaidīt? Negribēt?
Vai Buddham bija taisnība, ka viss ir ilūzija?

Galvā skan Čērčila uzruna no 41.gada...

Nevarētu teikt, ka ir garlaicīgi. Braucot no Berlīnes uz Latviju, Polijā iekļuvu autoavārijā. Tiku iespiests starp diviem auto. Bija mazs ātrums apdzīvotā vietā, tāpēc nav tik traki kā izklausās. Pēc tam auto izturēja līdz pašām mājām un tad sāka vaidēt un iztecēja eļļa. Varonis. Šodien aizvilku līdz meistaram noteikt bojājumus.

Atbraucot mājās vēl uzzināju, ka pirms divām dienām miris mans 16 gadīgais kaķis, kas bija mans mīļumiņš. Nesagaidīja mani. Nepaguvu atvadīties. Raudāju. Jāsaka gan, tajā dienā, kad nomira redzēju viņu sapnī un biju ļoti priecīgs. Iespējams tomēr savā veidā atvadījāmies.

Pa starpu vēl nosvinēti Jāņi ar draugiem aiz Jelgavas. Vai precīzāk - sporta spēles ar Jāņu svinēšanas elementiem. Divas ar pusi dienas pilnas ar futbolu, badmintonu, beisbolu un sleklainingu. Un ēšana, ēšana, ēšana.

Tagad beidzot lēnām jāieiet savā ritmā ar jogu no rītiem, skriešanu un muzicēšanu. Vakar mēģināju padziedāt, bet kakls vēl nav atguvies pēc angīnas. Nekas, es nekur nesteidzos. Sobrīd man laiks nepastāv. Sākam pa nullēm.

Pēdējās divās nedēļās izslimota angīna, zaudēts svars, aiziets no darba, nobraukts ar auto 3.5k km, pabūts Leikdistriktā un Skotijā, uzkāpts Anglijas augstākajā kalnā, kaučsērfingots, Berlīnē pabūts uz geju kāzām un svinībām.
Šodien pirmā laiskā diena.

Nopirku riteņa signalizāciju. Tip, kad pieparko jāaktivizē un tad, ja kāds gramstās gar ričuku šī sāk maurot. Teorētiski izklausās labi. Praksē būs vēl jāizmēģina.

Divas nedēļas līdz verdzības beigām. Jāsaka, ka šie astoņi mēneši bija viens no grūtākajiem gaidīšanas periodiem manā dzīvē. Bet tai pat laikā saprotu, ka man tas bija nepieciešams. Satikt tieši šos cilvēkus, ļauties viņu ietekmei, saprast dažas lietas par sevi un pieņemt dažus lēmumus. Iespejams dzīvei Anglijā pienācis gals? Laiks doties mājās un tur palikt?
Kā pēdējos gados pierasts dodos vasarā ar neziņu un gaidot instrukcijas. No kosmosa.
Bet vasaru es izbaudīšu. Tas ir fakts.

Otrā diena Velsā. Tagad liekas tas bija sen un nereāli. Varbūt kāds no jums ir bijis un grib padalīties iespaidiem?

Uzcepu nelielu blogu par piedzīvojumiem Velsā. Turpmāk būs arī par citiem piedzīvojumiem. Ja nu kāds grib palasīt.

Pēdējās dienās sēžu uz "Ana's song" un "Emotion sickness" un nožēloju, ka 2007.jā neaizgāju uz viņu konci. Iemesls bija vienkāršs - nepatika jaunais albūms "Young modern" un Daniela jaunais imidžs. "Dzelžaina loģika!" Tas nekas, ka iespējams viņi spēlēja visus savus hītus...

Šodien kaut ko jaunu arī uzzināju. Piemēram, kāds ir sods, ja pārkāpj atļauto ātrumu par 39km/h. Pie reizes pajautāju policista kungam cik km/h viņi pieļauj pa virsu. +10 viņš saka, jebšu zem 100. Pieticīgais policists, es nodomāju, bet kurš gan atzīsies, ka vari braukt uz 110km/h. Jo kuram gan ir gribēšana stādināt katru un tērēt 10 minūtes 5 ls sodiņa izrakstīšanai?

Kāds kaifs - stundu knibinās pa muti taisot higiēnu, otru stundu labo divus zobus bez anestēzijas. Joprojām nesaprotu kā cilvēki iztur spīdzināšanu.

Viena no filmām, kas stāvēja nobāzta malā nu jau ĻOTI ilgu laiku, lai tiktu noskatīta ir Bachelorette. Un to cirvju, kas neko nesaprot no labām filmām, vērtējums iekš imdb (5.2) arī nospēlēja savu lomu. Bet šovakar man gribējās noskatīties kādu vieglu filmu bez pārlieku domāšanas līdzi un es izvēlējos augstākminēto mākslas darbu jau iepriekš šaubīdamies vai es noskatīšos to līdz galam. Iespējams tikai līdz pusei un piebeigt rīt.
Pateikt, ka es biju patīkami pārsteigts ir nepateikt neko. Es vienkārši афигел cik kruta šī filma izvērtās. Vecenes dod vaļā uz pilnu klapi. Es pat teiktu izgriež pogas Bridesmaids.
Bet tā kā šis nav review, bet tikai pieminēšana, tad ar to arī viss beidzas. Ja sanāk kādam/ai noskatīties, padalieties ar viedokli. Varbūt es vienīgais, kuram ļoti patika.

p.s. šodien dabūju lietotu matraci no drauga, uzkrāvu virsū šaurajam un īsajam dīvānam (jo citur nav vietas) un uz šī pjedestāla tad arī noskatījos filmu. Happy!

Man vajag matraci. Apnicis gulēt īsā un šaurā gultā. Un vēl kaķis uzguļas uz kājām, tad vispār nevar apgriezties. Iepriekš man bija matracis stadiona lielumā uz kura varēja izplesties kā vien gribējas un visādās pozās. Bet tas palika tur, kur es vairs neatgriezīšos - aprakts pagātnē. (Čīkstēt gan tas bija pasācis, jo atspermatracis).

Fascinē palasīt cilvēku fīdbeku par viņu piedzīvojumiem nokļūšanā (vai arī mēģināšanā nokļūt) līdz Mangaļsalai. It sevišķi spilgts ieraksts iekš FB, kur sieviete nosauca šo pasākumu par viņas šī gada lielāko fiasko, jo redz viņa domāja, ka būs vienīgā, kas uz turieni dosies. Saaicināja draugus no Maskavas, paķēra līdzi bērnus un devās ceļā. Tika līdz Vecmīlgrāvim un aidā - prieki sākās - sastrēgumi. Tuvākais tika 5km no Mangaļsalas mola, nogāja 1km ar bērniem, apgriezās rinķī un brauca prom no tā visa lielā PIZDEC, kā viņa to nosauca.
Es domāju, ka daudzi autobraucēji izjūt/uta kaut ko tamlīdzīgu par šo pasākumu. Es zinu, ja es būtu tajos sastrēgumos ar savu auto un plāno pacietību, es lamātos un spļaudītos vienā laidā. BET man ne uz mirkli neienāca prātā doties uz Mangaļsalu ar savu auto. Vienīgā ideja, ko apsvēru bija braukt ar auto līdz Vecmīlgrāvim un tālāk ar riteni. Redz kā cilvēkiem neienāk prātā, ka uz šādu pasākumu dosies puse Rīgas un rajona. Augstākminētā ieraksta komentos vairāki cilvēki atzinās, ka domājuši esam vienīgie gudrinieki, kas dosies uz Mangaļsalu skatīties uz kuģīšiem. Viņi pat nenojauta, ka bukletos ar programmu ko dalīja kuģu apskates apkārtnē, Mangaļsalas mols bija rekomendēts kā viena no ieteicamjām vietām, kur vislabāk izbaudīt šo pasākumu. Un droši vien pilns internets ar tādu pašu secinājumu. Lai nu kā, bet viņi šo jauko notikumu atcerēsies ar negācijām.

Tad bija nedaudz gudrāki cilvēki, kas devās ceļojumā ar riteņiem. Bet redz arī tie sūdzas - pārāk šaurs ceļš, kas jādala ar mašīnām, jāstumj ritenis pa smiltīm, gājēji lamā riteņbraucējus utt. (Un tad vēl riteņbraucēji paši lamā gājējus, autovadītāji lamā gan riteņbraucējus, gan gājējus utt.). BET visiem cilvēkiem apstākļi bija vienādi - tas pats šaurais ceļš, tās pašas smiltis un tie paši gājēji. Tad kāpēc viens sūdzas un otrs nē? Izkāpa ar nepareizo kāju no gultas? Gaidīja pastaigu parkā? Jeb vienkārši izrāda tās emocijas, kas dominē ikdienā? Jo pukstētājs vienmēr atradīs par ko papukstēt, tāpat kā jokdaris vienmēr jokosies. Anyway. Bija interesanti visā tajā piedalīties. Priekš manis šī bija ļoti jauka diena ar skatīšanos uz kuģīšiem Mangaļsalā, sauļošanos un peldēšanos.

Es izdomāju doties uz molu ar riteni. Par nokļūšanu atpakaļ nedomāju. "Sāks braukt, tad jau redzēs!" Nobraucu pa Eksporta ielu, uzmetu acis uz kustēties sākušajiem kuģiem, iebraucu Andrejsalas molā, bet kaut kas iekšā teica, ka te nebūs labi, vajag izaicinājumu, gribās uz Mangaļsalu. Un uzsāku ceļu. Liels bija mans pārsteigums, kad es ierauddzīju sastrēgumus jau Vecmīlgrāvī. Nabaga cilvēki. (Vēl tika rakstīts, ka kāzinieki iekļuva tajos sastrēgumos. Vedējiem jāsadod pa kaklu par plānošanas trūkumu). Mana Rīgas karte beidzas nedaudz aiz Vecmīlgrāvja, tāpēc tālāk vajadzēja braukt uz čuju. Lai gan mašīnu rindas bija labs priekšā teicējs. Plus uzradās citi riteņbraucēji, kuriem varēja iesēsties astē.
Brauciens izvērtās nedaudz ilgāks/garāks nekā biju gaidījis. Gaidīto apm. 22-24km vietā nobraucu 28.2km, bet biju ļoti apmierināts ar paveikto. Ar mašīnām godīgi sadalījām ceļu, gājējiem virsū nebraucu, varbūt tāpēc man neviens neko nepatīkamu nepateica un pirms mola atradu vietiņu, kur piemesties un skatīties uz kuģiem. Vēlāk uzcepies saulē izpeldējos jūrā.
Atpakaļceļā izmēģināju dažus šortkatus (ieskaitot stumšanos pa smiltīm. Atzīšos - lamājos, bet tā pa pusei), kas man palīdzēja saīsināt distanci par vairākiem km. Mājās ierados beigts ar sāpošu dibenu no cietā sēdekļa. Deguns, vaigi un piere nosauļoti, tur kur bija brilles - balts.

Distance 51km, laiks 3:30h

p.s. līdz Siguldai aizbraukt tā kā būtu gatavs, bet kā atpakaļ....

Otro gadu pēc kārtas apciemojot Berlīni atkal secinu, ka tā izgriež pogas Londonai. Bez variantiem.

tik daudzko vairāk var izdarīt, kad nesāp mugura!

Kā lai uzraksta kaut ko, kas nebūtu zīmēšanās, sūdzēšanās vai rakstīšana, rakstīšanas pēc?

viss būss labi

"everything will be all right in the end. If it's not all right, then it's not yet the end"

un péc 100 gadiem paņému rokás giču un atvéru muti...

izskatās, ka briest eurotrips...

Cīnos ar dēmoniem