bez_sakars - Regate

Fascinē palasīt cilvēku fīdbeku par viņu piedzīvojumiem nokļūšanā (vai arī mēģināšanā nokļūt) līdz Mangaļsalai. It sevišķi spilgts ieraksts iekš FB, kur sieviete nosauca šo pasākumu par viņas šī gada lielāko fiasko, jo redz viņa domāja, ka būs vienīgā, kas uz turieni dosies. Saaicināja draugus no Maskavas, paķēra līdzi bērnus un devās ceļā. Tika līdz Vecmīlgrāvim un aidā - prieki sākās - sastrēgumi. Tuvākais tika 5km no Mangaļsalas mola, nogāja 1km ar bērniem, apgriezās rinķī un brauca prom no tā visa lielā PIZDEC, kā viņa to nosauca.
Es domāju, ka daudzi autobraucēji izjūt/uta kaut ko tamlīdzīgu par šo pasākumu. Es zinu, ja es būtu tajos sastrēgumos ar savu auto un plāno pacietību, es lamātos un spļaudītos vienā laidā. BET man ne uz mirkli neienāca prātā doties uz Mangaļsalu ar savu auto. Vienīgā ideja, ko apsvēru bija braukt ar auto līdz Vecmīlgrāvim un tālāk ar riteni. Redz kā cilvēkiem neienāk prātā, ka uz šādu pasākumu dosies puse Rīgas un rajona. Augstākminētā ieraksta komentos vairāki cilvēki atzinās, ka domājuši esam vienīgie gudrinieki, kas dosies uz Mangaļsalu skatīties uz kuģīšiem. Viņi pat nenojauta, ka bukletos ar programmu ko dalīja kuģu apskates apkārtnē, Mangaļsalas mols bija rekomendēts kā viena no ieteicamjām vietām, kur vislabāk izbaudīt šo pasākumu. Un droši vien pilns internets ar tādu pašu secinājumu. Lai nu kā, bet viņi šo jauko notikumu atcerēsies ar negācijām.

Tad bija nedaudz gudrāki cilvēki, kas devās ceļojumā ar riteņiem. Bet redz arī tie sūdzas - pārāk šaurs ceļš, kas jādala ar mašīnām, jāstumj ritenis pa smiltīm, gājēji lamā riteņbraucējus utt. (Un tad vēl riteņbraucēji paši lamā gājējus, autovadītāji lamā gan riteņbraucējus, gan gājējus utt.). BET visiem cilvēkiem apstākļi bija vienādi - tas pats šaurais ceļš, tās pašas smiltis un tie paši gājēji. Tad kāpēc viens sūdzas un otrs nē? Izkāpa ar nepareizo kāju no gultas? Gaidīja pastaigu parkā? Jeb vienkārši izrāda tās emocijas, kas dominē ikdienā? Jo pukstētājs vienmēr atradīs par ko papukstēt, tāpat kā jokdaris vienmēr jokosies. Anyway. Bija interesanti visā tajā piedalīties. Priekš manis šī bija ļoti jauka diena ar skatīšanos uz kuģīšiem Mangaļsalā, sauļošanos un peldēšanos.

Es izdomāju doties uz molu ar riteni. Par nokļūšanu atpakaļ nedomāju. "Sāks braukt, tad jau redzēs!" Nobraucu pa Eksporta ielu, uzmetu acis uz kustēties sākušajiem kuģiem, iebraucu Andrejsalas molā, bet kaut kas iekšā teica, ka te nebūs labi, vajag izaicinājumu, gribās uz Mangaļsalu. Un uzsāku ceļu. Liels bija mans pārsteigums, kad es ierauddzīju sastrēgumus jau Vecmīlgrāvī. Nabaga cilvēki. (Vēl tika rakstīts, ka kāzinieki iekļuva tajos sastrēgumos. Vedējiem jāsadod pa kaklu par plānošanas trūkumu). Mana Rīgas karte beidzas nedaudz aiz Vecmīlgrāvja, tāpēc tālāk vajadzēja braukt uz čuju. Lai gan mašīnu rindas bija labs priekšā teicējs. Plus uzradās citi riteņbraucēji, kuriem varēja iesēsties astē.
Brauciens izvērtās nedaudz ilgāks/garāks nekā biju gaidījis. Gaidīto apm. 22-24km vietā nobraucu 28.2km, bet biju ļoti apmierināts ar paveikto. Ar mašīnām godīgi sadalījām ceļu, gājējiem virsū nebraucu, varbūt tāpēc man neviens neko nepatīkamu nepateica un pirms mola atradu vietiņu, kur piemesties un skatīties uz kuģiem. Vēlāk uzcepies saulē izpeldējos jūrā.
Atpakaļceļā izmēģināju dažus šortkatus (ieskaitot stumšanos pa smiltīm. Atzīšos - lamājos, bet tā pa pusei), kas man palīdzēja saīsināt distanci par vairākiem km. Mājās ierados beigts ar sāpošu dibenu no cietā sēdekļa. Deguns, vaigi un piere nosauļoti, tur kur bija brilles - balts.

Distance 51km, laiks 3:30h

p.s. līdz Siguldai aizbraukt tā kā būtu gatavs, bet kā atpakaļ....