pajautā! - Kālab jums patīk dzīvot Rīgā?

nu man nekad nav bijušas baigās izvēles iespējas - kā piedzimu tā rīga man vienmēr ligzdiņu vijusi.
patīk/nepatīk..nav nejausams.

nožēlojami- bet man liekas ka citur man patiktu labāk.
bet nav variantu.
nu jau 14 gadi ar

ak, bet es sapņoju par būdiņu grieķijā..

es ar tam ticu

Principā esmu dzimis rīdzinieks, tātad te 21 gads, pa vasarām gan bērnībā daudz biju laukos.

Rīgā ir forši tas, ka tu tomēr neesi laukos. Te ir foršs darbs, kaut cik sakarīgs (relatīvi uz citu pilsētu fona) sabiedriskais transports, ir normāla infrastruktūra, kino, teātri, kaut kas notiek vismaz. Nav tā, ka visiem jāiet uz vienu kultūras namu tresīties pie Abrakadabras un jāgaida vienīgais Laura Reinika vai Jenny May koncerts.

Taču Rīga ir arī gana klusa, tīra un mierīga pilsēta, to arī vajadzētu novērtēt. Rīgā pagaidām ir gana daudz vietas visiem.

es drīzāk teiktu, ka citās pilsētās (Latvijas robežās) man dzīvot nepatīk, jo tās ir pārāk mazas.
Rīga ir skaista, šeit ir mierīgi un labi un ir iespējas. un cilvēku gana daudz, lai katrs piektais nebūtu paziņa.

dzīvoju rīgā ~ 7 gadus

līdz 9. klasei dzīvoju mazpilsētā.
tagad salidzinoshi ar rigu, varu pateikt, ka tur vienkarshi man nav ko dariit..
dziivoju riiga gandriz 4.5 gadus..

Kāpēc nevar uzrakstīt par to kālab nepatīk dzīvot Rīgā?

Rīgā ir (nosacīti) vieglāk būt pašam par sevi. Teorētiski ir arī otra alternatīva, protams -- pašpietiekama būdiņa meža vidū, bet pat tur neiztiksi bez naudas, jo vienmēr atradīsies kāds kādus nodokļus iekasēt gribētājs.

Cilvēki tuvumā, nomales ļoti smukas & ar labu transportu uz centru, var dabūt tādu darbu, kāds patīk

Dzimusi Rīgā esmu :)

Rīgā nekad neesmu gribējis dzīvot. dzīvoju tur no 1996. gada līdz šā gada martam, kad pārvācos dzīvot uz Fāterlandi. Rīgā dzīvoju tika tādēļ, ka man tur bija darbs, kas bija +/- pietuvināts manai specialitātei... diemžēl, lai strādātu specialitātē man LV bija pilnībā jāpamet...

Rīga ir maza (tādos mērogos, ka centru var izstaigāt kājām), bet ar metropoles sajūtu, jo viss, kas Latvijā un Baltijas valstīs svarīgs, notiek tieši šeit. Parīk šeit dzīvot tādēļ, ka varu atrast tādu dzīvesvietu, kādu vēlos (tas, ko cilvēks var atļauties ir cits jautājums) - koka mājas, padomju mājas, jūgendstila pērles, dažas modernas ēkas, vidusliaku būvniecības paliekas - viss šeit ir. Tik daudz parku, apstādījumu un mežu Rīgā. Arī ezeri ir. Vasarā var 20 minūtēs aizšaut nopeldēties uz jūru vai kādu ezeru. Rīga nav tik blīvi apdzīvota, kā teorētiski varētu būt - brīžiem pat centrā var baudīt vienatni. Svētdienā (kad liela daļa cilvēku laukos) izejot ielās viss tik tukšs un var baudīt Rīgu netraucēti.
/dzimusi šeit/

Rīga ir lielākā pieejamā pilsēta.

a) vislielākā iespēja dabūt darbu specialitātē;
b) vislielākā iespēja izlikties, ka manis nav, pūlī paslēpties.

Dzīvoju Rīgā 20 gadus.

Viennozīmīgi Rīga un Rīgas centrs - lai gan Vecrīga vairs nav tik liela prioritāte kā agrāk, tomēr es ļoti novērtēju to, ka "viss ir pa rokai", viss blakus, nekur pat nav jābrauc ar transportu. :) Vienīgi radu apciemošana visa sanāk pārdaugavā, bet tas jau ir reizi mēnesī vai retāk...
Nu patīk man tā Rīgas centra burzma, kur iejukt, un tas klusums brīvdienu rītos. :) Patīk, ka visi lielākie mākslas un kultūras pasākumi notiek tepat bakus. :)
P.S. Dzimusi rīdziniece, un joprojām. :)

Dzīvoju Rīgā 17 gadus un jau otrajā nedēļā sapratu, ka šī ir līdz sirds dziļumiem mana pilsēta. Zaļi un lieli parki, skaista arhitektūra, ērts sabiedriskais transports, gana liela, lai apmaldītos mikrorajonos un gana maza, lai noorientētos visā nepieciešamajā. Patīk tas, ka atliek pārsoļot pār tiltu, lai no Vecrīgas burzmas nokļūtu pilnīgā pāķu atmosfērā Pārdaugavas mazo māju rajonos. Patīk, kā pilsēta tiek saposta svētkiem. Pārdesmit minūtēs no centra var aizmīties līdz jūrai, pārdesmit minūtēs nokļūt līdz lidostai. Te viss ir tāds maziņš un tāpēc ārkārtīgi mīļš.

Konkrēti Rīgā vai konkrēti pilsētā?

"citu pilsētu mums nav" - lūk šis jau ir ļauni un neobjektīvi...

Nu labi.

Es teiktu, tas ir par 60% ērtības, par 40% patikas jautājums.

Rīgā viss ir gana tuvu, lai varētu tikt kājām (mašīnas arī man nav) un tas, kas ir, ir pietiekami daudz -- pasākumi, vietas, draugi, darbs, noteiktas preces (mani neuztrauc tas, ka, teiksim, Limbažos nav Stockmann, bet man nepatīk gan tas, ja veikalā var nopirkt tikai, teiksim, "Rīgas miesnieka" sardeles. уж зовите меня уродом).

Rīga kā vieta arī mēdz būt visai tīkama.

Kādiem ārzemju draugiem to parasti definēju kā, manuprāt, mazāko pilsētu, kas vēl ir pilsēta.

Esmu bijis Tallinā pāris reizes -- vienreiz dzīvoju nedēļu tai skaitā,

Manuprāt, tā nav īsti vēl pilsēta -- bez mikroskopiskās vecpilsētas ir ļoti plāns pilsētas slānis un vēl mikrorajoni. Manuprāt nepietiekami. Tad jau drīzāk Viļņa vai Kauņa, bet neesmu tajās bijis pietiekami, lai saprastu.

šeit var atrast pietiekami daudz, ko darīt -- dažādas izstādes, izrādes, lekcijas, koncerti, citi pasākumi. nevienā citā Latvijas pilsētā ne tuvu nav tik lielas izvēles. man ir ļoti svarīgi nejusties kā mucā, tāpēc arī nevaru iedomāties dzīvi ārpus Rīgas, godīgi sakot, man pat nepatīk doma par mājām ārpus centra
Rīgā dzīvoju 14 gadus, man šķiet

dzīvoju Rīgā kopš dzimšanas, nepanesu mazas lauku pilsētas, Rīga ir visanonīmākā vieta LV, kur dzīvot, es šeit ļoti ērti jūtos.

Rīga ir skaista, tā ir mīļa, tajā ir dzīvība - nez..
klabošais bruģis, naktī skanošie tramvaji, teātri un alus dārzi... viss kā vajag un pareizā daudzumā - viss pazīstams...
-
kaut kad dzirdēju, ka : cilvēks vislabāk jūtas tādā vidē/pilsētā/cilvēku daudzumā, kādā ir uzaudzis...
man Minhene būtu viennozīmīgi par lielu, es tajā pazustu... Cēsis viennozīmīgi par mazu - kas pietrūktu (kaut pilsēta skaista ļoti)...

Rīgai ir pareizais lielums, pareizie cilvēki, pareizā vide - viss pareizs, lai Es labi justos :) pareizais Man - citam varbūt par mazu vai par lielu, par skaļu vai par provinciālu utt...

jo rīgā ir āgenskalns :)
/dzimusi centra rīdziniece, jau pieaugušā vecumā nodzīvojusi 4 gadus kuldīgā, ļoti patika/

nodzīvoju 14 gadus un man ļoti patika tā brīvība. man liekas, ka jaunība ir jāpavada lielpilsētā (hm...), lai vēlāk būtu, ko atcerēties :)

1. Jūra un ezeri 20 minūšu attālumā no mājvietas, proti, dzīvojot pilsētā var mirklī nokļūt arī laukos;
2. Tirgi ar izcilas kvalitātes un zemas cenas produktiem (jebkurš high end franču šefs apskaustu);
3. cilvēku daudzums nav apgrūtinošs
Dzivoju riga 10 gadus

patīk mājās nokļūt no centra pār Vanšu tiltu (gan ne tik mežonīgi aukstā laikā kā šis.)
patīk, ka ir ūdens pilsētas vidū.
to cilvēku dēļ, kas šeit arī dzīvo.
latviešu valodas dēļ (ja salīdzina ar Londonu, kas man arī ļoti, ļoti patīk, varbūt pat nedaudz vairāk)
naktīs smuki izskatās
tuvu daba(nav jābrauc 2 h ar vilcienu, lai tiktu uz mežu/jūru

(dzīvoju Rīgā visu dzīvi, izņemot 4 gadus Jūrmalā)

nezinu, vai patīk, bet te esmu dzimusi. citur nejūtos kā mājās

Man patika, jo visur varēju aiziet kājām - no dzerstiņa Preses namā uz mājām Iļģuciemā, no fakultātes Ausekļa ielā uz treniņu Daugavas stadionā utt. Bet tā kā tur vairs nedzīvoju, tad nākas ciest bez tā visa.

viegli būt nepamanītam Rīgā, taču nogurdina burzma un nemitīgā steiga.

Dzīvot gan tur nepatīk, dodu priekšroku citām pilsētām, bet tur nav darba piedāvājumu adekvātu.

Pasākumi un izklaides iespējas, protams, ir līmenī un nav tikai viens koncerts kultūras namā, kas jāapmeklē. Nedzīvoju Rīgā, bet darba dēļ, uzturos gana bieži.

Mīlu Rīgu, tur piedzimu un tur jūtos mājās :D
Nekad nevarētu dzīvot laukos...
Pieradis ka aiz loga visu nakti autiņi dragā pa bruģi tā ka trīs rūtis, labāk nekā cikādes !
Pie tam Rīgā jebkurā laikā vari iziet ārā pa durvīm un atrast piedzīvojumus... :D

Vienīgais veids kā patiesi novērtēt šo pilsētu ir visu nakti zem LSD staigāt apkārt un novērtēt ēkas un visu pārējo...

jo piedzimu te. bet labāk dzīvotu citā LV pilsētā vai lietuvā

Rīgā dzīvot nepatīk, turklāt to pašu iemeslu dēļ, kāpēc citiem patīk. Pārāk liela un anonīma, man patīk, ka apkārt ir cilvēki, kuŗus tu zini, un pilnīgi visur var aiziet ar kājām.

Starp citu, arī Rīgu viņas iemītnieki mēdz sadalīt pa mazākiem un puslīdz aptveŗamākiem rajoniem. Piemēram, es Rīgā gandrīz visu laiku esmu dzīvojis Grīziņkalnā. Tak jau kaut kā mazāk un aptveŗamāk, bezmaz vai kā tādā palielā miestā jūties (kas, manuprāt, nekādi nav kaut kas slikts).

Rīgā neesmu dzimis un dzīvoju ar pārtraukumiem kādus 9-10 gadus.

Es varētu sākt no otras puses — man patīk dzīvot Rīgā, jo tā ir mana dzimtā pilsēta. No tā izriet, ka man tā ir labi pazīstama (kā raibs sunis), un tomēr man patīk arī regulāri tajā atrast ko jaunu, neiepazītas vietas, iepriekš nezināmus skatu punktus, jaunas kafejnīcas. Man patīk, ka šī ir pilsēta ar vēsturi, es lepojos ar savas pilsētas seno vēsturi. Man patīk pilsētas skati, man patīk, ka pilsētas rajoniem ir katram savs šarms (pat tad, ja tas ir biedējošs). Man patīk, ka tādos ikdienas "maršrutos" teju katrs stūris ir saistīts ar kādām atmiņām. Man patīk būt vienam no rīdziniekiem, būt daļai no pilsētas, vērot pilsētas pārmaiņas un piedalīties šajās pārmaiņās.

No savas dzīves kādus piecus gadus neesmu dzīvojis Rīgā, un arī šobrīd "tehniski" nedzīvoju Rīgā, bet gan nepilnus 50 m aiz tās robežas, un tomēr vienmēr esmu uzskatījis Rīgu par savu pilsētu.

visu labo jau visi ir pateikuši - nav ko atkāroties :) Ļoti, ļoti patīk te. tiešām jūtos kā mājās :) Dzīvoju te kopš 1997ā. (izņemot pusotru - divus ārzemēs pavadītos gadus)

Patīk, jo Rīga šķiet skaista pilsēta, atrodas nosacīti Latvijas vidū, kas man kā vizināties-turpu-šurpu-mīlei liekas diezgan ērti, tad vēl ērti ir tas, ka, lai aizbrauktu kaut kur pie dabas, nezinu, uz ezeru vai sēņot vai kur, nav jāmēro šausmīgi attālumi (nu, vismaz dažās ārzemēs tā ir), te ir lielākas izvēles iespējas tam, ko darīt un kur, piemēram, mācīties.
Bet vispār dzīvē gribētos tak beidzot tikt pie tās lauku viensētas, protams, Rīgas apartamentiem arī jābūt, lai ir iespēja padzīvot te laukos (bet tad hārdkōr laukos, nevis kaut kādā mazpilsētā vai miestā:D), te pilsētā, jo, ja man ir labs garastāvoklis un tā, tad man (gandrīz) viss patīk! :D
Pavisam dzīvoju Rīgā kopš 2002. gada jūnija sākuma.

te ir viss. un tāpēc, ka Rīga ir vienīgā pilsēta Latvijā. viss pārējais ir čuhņa.

exactly

es Rīgā esmu piedzimusi un dzīvojusi visu mūžu, līdz ar to šī vieta ir kaut kādā veidā asinīs. man patīk, ka es pazīstu visādas mazpazīstamas vietas. patīk āgenskalns, kas ir tā kā lauki pilsētā. Vispaŗ patīk ka ir visādi mērogi atrodami dažādos rajonos. patīk parki un Daugava. patīk, kad Daugava aizsalst un var iet pāri, tas ir diezgan unikāli. Lielums arī pilsētai labs, bet tas varbūt arī tāpēc, ka es esmu izaugusi šajā pilsētas lielumā un man tas liekas vispiemērotākais. Milāna bija par lielu. es kā jau kārtējais rīdzinieks arī neuzskatu pārējās LV pilsētas par pilsētām. Daugavpili varbūt vienīgi. Man vispār gribētos ka Latvijā būtu kāda tāda pat lieluma pilsēta, jo dažreiz viss tomēr liekas pārāk pazīstams.
daudz visādas skaistasa vietas ir, vasarā ļoti zaļš, jūra tuvu un draugi arī šeit dzīvo.

Rīgā dzīvoju gadu un vēl pusgadu. Esmu dzimis Jūrmalnieks, kas Rīgā pavadījis daudz laika. Ja par alternatīvu pieņem citas LV pilsētas, tad Rīgā patīk dzīvot, jo ir pieejami visi galvenie kultūras pasākumi. Vienmēr, kad bija ap pusnakti jābrauc mājās uz Kauguriem, cietu un dziļi jutu nepieciešamību pēc tuvākām mājām, līdz kurām var aiziet ar kājām. Lai gan tagad esmu izlepis, Jūrmala vēl varētu kalpot par alternatīvu, it sevišķi vasarā, ko tā arī dara, bet ja iedomājos, ka vajadzētu dzīvot kaut Jelgavā, paliek smagi ap sirdi. Par laukiem vispār nav runa. Iekš laukiem sāktu dzert.
Vienmēr, kad neesmu bijis Rīgā ilgāku laiku, atgriežoties, ievēroju, ka šeit ir daudz skaistu cilvēku. Kad padzīvoju ilgāk, pierodu.
Esmu pārliecināts, ka pasaulē ir vēl desmiti citu pilsētu, kuras man varētu patikt vairāk par Rīgu. Rīga nav nekāda pirmā mīlestība, kuru nekad neaizmirsīšu; bet lai uzzinātu, kuras ir tās ir, tajās ir jādzīvo, jāstrādā un jāiepazīst - cilvēki un notikumi. Šāda, ilgstoša pieredze man nav ne ar vienu citu pilsētu.

Dzīvoju Rīgā 2,5 gadus un sākumā šausmīgi nepatika tā skriešana, steiga, burzma, vispārējais īgnums un bezpersoniskums - visu laiku pie pirmās iespējas rāvos atpakaļ uz Jelgavu, jo tur klusi, mierīgi. Pēdējo gadu jau esmu pieradusi un Rīgā patīk labāk, jo te ir izvēles iespējas kaut ko darīt, kaut kur aiziet, kaut ko redzēt, katru dienu jauni cilvēki. Viss notiek Rīgā un te ir arī darbs, kādu noteikti nebūtu iespējams atrast mazās pilsētās.
Bet es esmu arī diezgan pārliecināta, ka visu mūžu šeit nedzīvošu. Izskriešos, izbaudīšu jaunību un tad prom uz laukiem atpakaļ pie dabas un miera.

Rīga pustumsā - tumsā: gaismas, gaismiņas, skatlogi, noskaņa ir tas - kāpēc man patīk dzīvot Rīgā. Un vēl teātris.
Pārējie visi iemesli ir tāpēc, ka vajag, nevis tāpēc, ka patīk.

Dzīvoju Rīgā 6 gadus (pirms tam vēl 2 studiju laikā).

Man nepatīk dzīvot Rīgā, visu bērnību līdz 2.kursam uni pavadīju Purvciemā un man dzīvojamie masīvi uzdzen alerģiju (esmu rīdzinieks un man visi senči no 30. gadiem rīdzinieki). Tad gadus 6 ārpus LV dzīvoju un galīgi pēc Rīgas neskumu. Mani vecāki pirms gadiem 10 pārvācās uz Jūrmalu un ir ļoti apmierināti, viņus ne ar ko neviens uz Rīgu dzīvot neatvilktu.

Rīgā pašlaik dzīvoju tāpēc, ka īrēju dzīvokli tuvu darbam, tik pāris min. ar kājām un varu atļauties celties īsi pirms astoņiem. Bet, ja mainītu darbu, nebūtu nekādas problēmas Rīgu pamest.

Piedzimu laukos, pēc 9. klases aozgāju uz Rīgu , tad tur arī kādus 8 gadus nodzīvou,nostrādāju! Trakākie gadi - jaunības maximālisma piepildīti - tika pavadīti Rīgā?vecrīgā! tajā laikā ~ 20 gadu vecumā citur dzīvot negribēju, Rīga mani piepildīja! Bet dzīvē notiek visādi - tagad esmu pārcēlusies uz dzīvi mazpilsētā , man te patīk , bet , ja godīgi, bieži vien totāli pietrūkst Rīgas...

Patīk, jo labi orientējos teritorijā, ir zināma un daudz maz pieņemama vietejā infrastruktūra, iedżīvotāju mentalitāte ir izprotama, patīk, ka uz ielām nav pūļu, Rīgā ir relatīvi daudz zaļo zonu (parku, skvēru), bet nav iracionālas pieķeršanās vietai, tikai tāpēc, ka šeit izspruku no mammas miesam un dzīvoju te visu mūžu. Rīga labi atbilst manai viegli sociopātiskai, apātiskajai un uz distancēšanos no Sabiedrības vērstajai dabai, jo te tāpat nekas super duper kārdinošs nenotiek un labi, ka tā.

dzīvoju Rīgas centrā un viss ir blakām. Tas totāli rullē. Rīga vienkārši ir forša.

patiik riiga, ja naakas to veerot no gullamistabas loga, taados briizhos saprotu, ka riiga ir skaista, patiik maskachka, un avotu iela, bet ilgi dziivot riigaa nevaru, par shauru, man personiigi maz iespeeju, kultuuras alternatiivu, domajau, ka es vienkaarshi neemsu videejo izmeeru cilveeks, patiik lielas pilseetas un mazi miesti, kaurt kas , kas ir paraudzis vienu un nedaaudzis liidz otram man ir gruuti uztverams //born in riga, tachu kopumaa riigaa nodziivoti 10 gadi

1) Var nokļūt mājās no jebkuras pilsētas nomales, jebkurā diennakts laikā ar sab.trans. vai taksi;
2) salīdzinoši plašas izvēles iespējas attiecībā uz dzīvesvietu un darba vietu;
3) nav jāsveicina katrs uz ielas satiktais, maz pazīstamu cilvēku, kaimiņiem neinteresē, ar ko es kniebjos, cik pelnu utt.;
4) ja ir vēlme, ir ieespējas izvēlēties, kur un kā pavadīt vakaru - kino, boulings, restorāns, krogs, lielveikals, deju klubs - katru var izvēlēties no vismaz 5, nevis jāiet uz vienīgo pieejamo.
Dzīvoju Rīgā kkādus 12-13 gadus.