|
|
|
|
|
|
|
Jā. Varbūt "kļūdu izsekotājs, atsekotājs", "kļūdu ķērājs" arī ir labs, bet man nepatīk :D Kas izdomājis šo: EN bug LV blusa RU ошибка Definīcija: Kļūda, kas programmētāja vai shēmtehniķa neuzmanības dēļ rodas programmas vai shēmas sastādīšanas procesā. Šis termins neattiecas uz kļūdu, kas pielaista, formulējot projekta uzdevumu. Datu pārraides un apstrādes sistēmas. Angļu-krievu-latviešu skaidrojošā vārdnīca — R., SWH, 1995
es arī nezinu, bet sarunvalodā "blusu" tiešām arī lieto šādos gadījumos. Nav gan gadījies redzēt nevienu strēmeli, kur tas būtu rakstīts ;)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
nu kā kas? www.termini.lv © Latvijas ZA Terminoloģijas komisija., bet arī:
1. bug Personālie datori. Angļu-latviešu-krievu skaidrojošā vārdnīca. Sast.: A. Baums, J. Borzovs, A. Gobzemis, I. Freibergs, G. Fricnovičs, I. Ilziņa – A/s Dati – 1998 – 255 lpp. (D98) blusa Personālie datori. Angļu-latviešu-krievu skaidrojošā vārdnīca. Sast.: A. Baums, J. Borzovs, A. Gobzemis, I. Freibergs, G. Fricnovičs, I. Ilziņa – A/s Dati – 1998 – 255 lpp. (D98) ошибка
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ja es rakstītu pamācību savām iekšējām vajadzībām, tad es lietotu 'tabi', jo ar ko gan šis vārds ir slikts?
Bet citādi jau es nedomāju, ka ir vērts rakstīt dokumentāciju, kas paredzēta tikai pašam zemākajam līmenim, kuri vienmēr lietos ne vairāk par 10% no visām programmas iespējām. Man šķiet, ka šeit ir jūtama tāda kā IT speciālistu augstprātība – "visi jūzeri ir stulbi". Man daudz praktiskāka šķiet orientēšanās uz t.s., power user – prasmīgo lietotāju līmeni, kuri ir mazāk pamanāmi, jo parasti neuzbāžas tehniskajam atbalstam, bet paši izpēta, kā lietas darbojas.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
"Bet citādi jau es nedomāju, ka ir vērts rakstīt dokumentāciju, kas paredzēta tikai pašam zemākajam līmenim, kuri vienmēr lietos ne vairāk par 10% no visām programmas iespējām." Nu re, a kas skaitās liela latvijas mēroga firma, kurai izstrādāta jauna programmatūra, kuru lietos visās reģionālajās filiālās un notiek apmācības nto mēnešu garumā (kamēr visu mērķauditoriju iepazīstina, apmāca). Tie apmācāmie cilvēki bieži vien praksē izrādās viduvējais cilvēks ar ģimeni un suni, kuram no datora ir tikai tik jēga, kā ieiet draugos.lv un savā darba programmā. Protams, ir jau advacētāki, bet ir arī šādi manis aprakstītie. un, man ir aizdoma, ka ļoti daudz. Ir viņiem jāraksta dokumentācija. tā ir sastāvdaļa no jaunā produkta izstrādes. un tādi piemēri ir gana daudz. tie paši ES finansētie EQUAL projekti. Tur arī ir dafiga apmācības materiālu un bieži tie ir domāti cilvēkiem, kuri nemāk pat WORD dokumentu saglabāt noteiktā vietā.
Bet no otras puses - jo konsekventāk, vienotāk tiks lietoti atbilstošie, profesionālie termini, jo ātrāk tie "ieiesies" apritē. Kaut gan, šaubos. Ir cilvēku daļa, kurai tie ir sveši termini, neuztverami, ikdienā nelietojami un tikai tik, lai saprastu, par ko ir runa un turpmākajā darbā prastu adekvāti izmantot programmas iespējas, var atkāpties no profeionālisma.
bet es jau izplūdu plašāk par situāciju kā tādu.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
vaimandieniņ! tulkotāju pasaulē ir pieņemts būt tik dikti principiāliem? Mans kā samaitāta neprofesionāļa viedoklis ir šāds: var jau izgudrot nezkādus jēdzienus un nezkā apsaukāt tās lietiņas, ja termins ir padevies patizls, tad tur nekāda labā griba un aicinājumi tos lietot nelīdzēs. Ir arī pozitīvie piemēri: dators, mēstule, izvēlne.. varbūt vēl kaut kas. Lai mani atvaino visi, bet tādas šausmas kā okšķerējums, klientūras vadīkla, cilnis un atraitņu-bāreņu rinda - negūs popularitāti, par caur 101. kabinetu ne; kautvai tamdēļ, ka custom control pēc būtības ir pašrakstīta instrukcija vai kontrole, kas krieviski ir ieguvusi sakarīgu terminu: элемент управления, bet vadīkla? klientūras? Starp citu, datoriķi paši nelieto gandrīz neko no tā; atskaitot dažus vārdā neminamus piemērus. Un nelieto ne jau aiz ignoranta protesta, tak nav iespējams sasiet kopā to, ko tas nozīmē ar to, kā to ir aplamājuši. Iznirstoša izvēlne? Pēkšņlogs?
Bet ir viena daudz daudz būtiskāka problēma. Vot viņi tur sēž, skalda matus (akurāt piektdien būs atklātā sēde, visi var iet!) par to, vai emuārs ir labs vārds. Bet tādas elementāras lietas kā multi-select list, socket, workspace, combo box - to ne. Un tas nav nekas tāds, kas būtu parādījies vakar, tehnoloģijām attīstoties. Un par to reālākā škrobe. Jo redz, man var nepatikt saīsne un es varu stipri samulst, ieraugot satekni, bet viņas ir, un vismaz sagādā jautrus un mazāk jautrus brīžus. Lūk, bet ja nav bijis komisijai ideju kā tikt galā ar dashboardu, tamdēļ, ka tas sarežģīts gadījums - nu ta neko. Ta mokās tādi laji kā es. Un lamājas! :)
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
Caurmēra lietotājam, kas pat neatšķir defisi no n-dash, jau arī nemaz nevajag zināt, kas ir "atraitņu-bāreņu rindas kontrole", bet tie, kam tas ir aktuāli, to sapratīs.
Lielos IT lokalizācijas projektos parasti tiek lietota uzņēmuma iekšējā vārdnīca, jo katram produktam ir sava specifika. Parasti izvēlas izplatītākos standarta terminus, un neviens nepieprasa lietot oficiālo LZA terminu, ja tas galīgi neskan. Bet ir cita problēma, ka šo vārdnīcu galvenokārt sastāda pirmie piesaistītie tulkotāji un vēlāk tos nomainīt ir gandrīz neiespējami, pat ja tajā ir kļūdas.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
[iegāju ciklā]. Nu labi. Es visu saprotu, ko tu saki. Bet ir apstākļi, kur man tas nemaz nepalīdz. Iekšējo vārdnīcu nav, mēs parasti latviski neko neražojam, šis ir izņēmuma gadījums; pat ja būtu, es to nevarētu lietot, jo produkts ir open-source un paredzēts plašām masām; un man ir bugtrackeris, tabs un error-trace stack un bounced mail un ticker symbol un OptOut un un un un un//; brīnišķīga izpratne, kas tas viss ir un pilnīga mazspēja akceptēt ofic. terminoloģiju, un maz pieredzes, ko parasti dara tulkotājs ar 'workspace' un 'dashboard', nerunājot par dashletiem un ldap autorizācijas lietošanas piemēriem; es tikai pajautāju - varbūt kāds jau ir cietis līdzīgi un var uzliet balzāmu (nevis bērt sāli) :) uz manām svaigajām vātīm :D
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|